Kā lai es nonāku pie apskaidrības, kas ir mana misija šajā dzīvē!? 21.03.2016

Santa jautā: Sakiet lūdzu, vai Jums būtu skaidrojums, nespēju saprast, kas ir tas, ko man šajā dzīvē būtu jāpaveic! Domāju profesionālā plānā. Nevaru saprast kādu profesiju izvēlēties. Pēdējos 10 gadus nodarbojos ar bērnu audzināšanu, skološanu utt. Bet gribētu iet mācīties, bet nevaru
saprast ko! Sajūta, ka es pati sevi nepazīstu. Kā lai es nonāku pie apskaidrības, kas ir mana misija šajā dzīvē!?

Elvita Rudzāte atbild: Vispirms es gribētu precizēt, ko es saprotu ar vārdiem “mana misija šajā dzīvē”. Pirms cilvēks nāk iemiesojumā, viņš var apņemties veikt konkrētu misiju Augstāko spēku uzdevumā, bet tas nenozīmē, ka piedzimstot viņš šo apņemšanos atceras. Lai sāktu pildīt savu misiju, ko ir uzticējuši Augstākie spēki, pirms tam ir jāiztur daudz dzīves testi (negatīvas situācijas), kā arī jānokārto dzīves eksāmeni (ļoti grūtas dzīves situācijas). Ko nozīmē nokārtot dzīves testus un eksāmenus? Tas nozīmē, ka sastopoties ar negatīvajām situācijām, cilvēks no tām kaut ko mācās, kļūst dzīves gudrāks un nevaino citus savās problēmās.

Tikai tad, kad cilvēks ir sasniedzis noteiktu apziņas līmeni, viņš ar sirdi sāk atcerēties savu apņemšanos pirms iemiesojuma. Kāds to lēnām sāk apjaust, kāds ļoti skaidri zina, kas viņam jādara. Savukārt cilvēki, kuri pirms iemiesošanās vēlējās apgūt dažādas mācības, piemēram, kā izveidot laimīgu ģimeni, viņa uzdevums šajā dzīvē būs izaudzināt kuplu bērnu pulciņu. Arī to var saukt par misiju. Tātad katram cilvēkam ir sava misija atbilstoši viņa apziņas līmenim, bet var būt arī tā, ka cilvēks nodzīvo dzīvi pat nesākot domāt par savu misiju.

Es ieteiktu tik ļoti nekoncentrēties uz domām par to, kas ir mana misija, bet iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, jo tad īstajā brīdī Dievs dos iespēju cilvēkam ļoti skaidri izprast, kas ir viņa misija. Piemēram, es savu misiju apjaušu, bet nevaru teikt, ka apzinos to pilnībā. Es redzu kā Dievs mani pārbauda un brīžiem tieši pārbaudījumi man liek aizdomāties, ka iespējams Dievs no manis gaida daudz vairāk nekā es šobrīd Viņam dodu. Tanī pašā laikā es ļaujos Dieva dotām iespējām un ar interesi skatos kā notikumi attīstīties tālāk. Es zinu, ka visi Svētie cilvēki uzdeva Dievam jautājumu, ko Viņš no tiem gaida, arī es šo jautājumu uzdodu, bet nevis tāpēc, lai sadzirdētu Viņa balsi, bet, lai apliecinātu, ka esmu gatava pildīt Viņa gribu.

Tā kā Santas dzīve ir saistīta ar bērnu audzināšanu, tad es domāju, ka Dievs nepārprotami ir devis viņai zīmi, ka viņas misija ir saistīta ar bērniem, bet tas nenozīmē, ka viņai visu mūžu ir jābūt skolotājai. Varbūt viņai ir jāizveido kāda alternatīva skola, kur bērni apgūtu ne tikai laicīgās zināšanas, bet arī attīstītu garīgumu jeb dzīves gudrību? Es neieteiktu Santai minēt, ko tieši viņai ir jādara. Es ieteiktu ar sirdi sajust, kas šajā brīdī viņai būtu interesanti mācīties, ko viņa pati vēlētos apgūt, jo sirdij tas šķiet interesanti. Tiklīdz Dievs redzēs, ka viņa ir gatava pildīt savu uzdevumu, tā Viņš izkārtos tā, ka Santa nokļūs tajā vietā un apstākļos, lai sāktu pildīt savu misiju.

Pastāstīšu kādu patiesu gadījumu par sievieti, kura neapzinājās savu misiju, bet  kā Dievs viņai skaidri to parādīja. Jaunībā, kad viņa domāja kurā augstskolā iegūt izglītību, viņa it kā neapzināti izvēlējās apgūt sociālā darbinieka profesiju, taču viņas mērķi bija augstāki un viņa domāja, ka nekad šajā profesijā nestrādās. Viņa strādāja dažādās vietās, izņemot sociālo darbu, kur bija ieguvusi augstāko izglītību. Dievs ļāva viņai darbā izbaudīt naudas pelnīšanas sajūtas, slavas iegūšanas sajūtas, bet sieviete ar sirdi juta, ka tas tomēr nav īsti tas, ko viņa vēlas. Sieviete sāka iet apzinātu garīgās attīstības ceļu un lūdza Dievam, lai tas viņu ved tur, kur viņai jābūt. Dievs atveda šo sievieti pie manis. Es biju priecīga, jo redzēju, ka viņa strādā no sirds, bet pēc laika Dievs deva man skaidru zīmi, ka man viņa jāatlaiž gan fiziskā plānā (darba attiecībās), gan garīgajā, jo redzēju, ka viņa ir gatava kalpot cilvēkiem. Neviens darba devējs negrib atlaist labus darbiniekus, bet man darbā radās tāda situācija, kas tas bija vienīgais pareizais risinājums, un es arī ar sirdi jutu, ka viņai Dievs ir uzticējis citus pienākumus.

Interesants ir fakts, ka dienā, kad es ar viņu vienojos par darba attiecību pārtraukšanu, viņa īsi pirms tam nejauši internetā atrada darba piedāvājumu, kuram jau bija beidzies pieteikšanās termiņš, bet viņa vienalga aizsūtīja savu CV. Tā bija pirmā reize, kad viņa pieteicās uz sociālā darbinieka amatu un to darīja tikai tāpēc, ka sirds lika viņai tā darīt. Pašvaldība uzaicināja viņu uz pārrunām, bet pēc šīm pārrunām viņa sāka šaubīties vai viņa būs gana laba sociālā darbiniece, vai pratīs palīdzēt cilvēkiem un risināt grūtas dzīves situācijas. Nestāstīšu visu sīkumos kā bija, bet es biju lieciniece tam kā tumsas spēki mēģināja viņu novirzīt no pareizā ceļa, un es no otras puses mēģināju viņu atgriezt uz pareizā ceļa. Protams, es nebiju pārliecināta, ka tā ir viņas misija, bet es negribēju, ka viņa bēg no grūtībām, bet teicu, lai viņa lēmumu atstāj Dieva ziņā. Kad sieviete man bailēs teica, ka viņa nepratīs tikt ar darba pienākumiem galā, tad es viņu iedrošināju, ka sniegšu savu atbalstu tik cik varēšu, ka viņa nav viena, kā arī atgādināju, ka Dievs viņai būs vienmēr līdzās un dos padomus, tad kad būs nepieciešams. Šobrīd sieviete ir ļoti pieprasīta no sociālā dienesta klientu puses, jo viņa dalās savās zināšanās, palīdz šiem cilvēkiem izprast dzīvi un pašiem risināt savas problēmas. Viņai ir ļoti labi darba rezultāti, tāpēc pie viņas jau pastāvīgi ir izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlas saņemt palīdzību tieši no viņas. Pozitīvi ir tas, ka arī citi sociālā dienesta darbinieki ir sapratuši, ka cilvēkiem var palīdzēt arī citādi – mācot izprast dzīvi. Ar to es gribu teikt, ka šis sociālais dienests beidzot ir sācis strādāt tā, kā Dievs to vēlas, izpildot Viņa gribu. Es ļoti ceru, ka no viņu piemēra mācīsies arī citi sociālie dienesti un mūsu ierēdņi, kuri atbild par šo jautājumu. Tanī pašā laikā es vēlos brīdināt, ka viņi noteikti sastapsies ar uzbrukumiem, jo tumsas spēki mierā neliksies un darīs visu, lai iznīcinātu asniņu, kuram ir izdevies uzdīgt sala laikā.

Tagad sieviete saka, ka viņa jūtas laimīga darot sociālā darbinieka darbu un jūt, ka tā ir viņas misija. Tanī pašā laikā es gribu teikt, ka tā ir viņas misija šajā brīdī, nav zināms, ko Dievs viņai ir paredzējis nākotnē, bet skaidrs ir tas, ka viņas lielā misija ir saistīta ar palīdzību ģimenēm. Kas gan var zināt, varbūt viņa kādreiz kļūs par ierēdni, kas attīstīs ģimenes jautājumus Latvijā? To nezinu ne es, ne viņa un tas arī šajā brīdī nav svarīgi. Ja Dievs gribēs viņu virzīt tālāk, tad Viņš to darīs, lai cik viņa nebūtu pieķērusies savam darbam.

Ar šo piemēru es gribēju visiem pateikt, ka tas, ko jūs šajā brīdī darāt, tas arī ir šā brīža uzdevums. Ja jūs turpināsiet attīstīt savu apziņas līmeni, tad Dievs jums var uzticēt jaunus uzdevumus, viss būs atkarīgs no tā, vai jums būs DROSME uzņemties jaunos pienākumus. Jo vairāk ļausities Dieva dotajām iespējām, jo ātrāk sajutīsiet savu misiju kontūru veidā un vēlāk arī saturiski.