Neuzticība laulībā 12.11.2012

Mūsdienās neuzticība laulībā nav vairs reta parādība. Daži laulātie nesaprot, kāpēc kāds to uzskata par grēku. Mūsdienās jaunatne agri uzsāk dzimumattiecības, bieži mainot partnerus, jo skolā un ģimenē viņi nav mācījušies mīlestības mācību. Viņi nesaprot, kas ir patiesa mīlestība, un vēlāk, kad izveido ģimeni, uzticība laulībā nav prioritāte.

Neuzticība laulībā rodas, ja starp laulātajiem nav patiesu jūtu. Īpaši, ja vīrietis nesaņem pietiekoši daudz mīlestības no sievas puses. Tad viņš izjūt fizisku nepieciešamību pēc mīļākās. Taču ne vienmēr tikai vīrieši ir neuzticīgi, arī sievietes ir neuzticīgas. Pastāv pat viedoklis, ka sievietes biežāk krāpj vīrus, nekā vīrieši sievas. Protams, man nav datu, lai es varētu apstiprināt vai noliegt šo apgalvojumu. Tomēr es domāju, ka šis apgalvojums attiecināms uz to valstu iedzīvotājiem, kurās pastāv vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm.

Sievietes vīriešus krāpj, jo viņām patīk dzīvot ilūziju pasaulē. Ja vīrs neatbilst ilūziju tēlam, tad sieviete to meklē citur, līdz atrod mīļāko. Tā kā attiecības ar mīļāko neapgrūtina ikdienas rūpes, mīļākā dāvinātie ziedi, dāvanas, interesantās sarunas un sekss sievietē rada pilnības izjūtu. Ja sieviete izšķiras no vīra un apprecas ar mīļāko, tad viņa iepazīst citu vīrieti, piedzīvojot vilšanos, jo atkal ir jāiet cauri erotiskās mīlestības stadijām. Tas, ka sievietei ar vīru nav tik interesanti, kā ar mīļāko, ir sievietes pašas problēma. Sievietes vairāk cenšas izpatikt mīļākajam, nekā savam vīram. Ja sieviete censtos mājās vienmēr izskatīties tik daiļa, kā ejot uz randiņu, viņai ar vīru būtu tikpat interesanti, kā ar mīļāko, jo vīrs nespētu uz to vienaldzīgi noraudzīties. Sarunās sievietes parasti ir aktīvākas par vīriešiem. Ja sieviete ir interesanta un gudra, viņa prot interesanti šo informāciju pasniegt arī savam vīram, kurš noteikti iesaistīsies sarunā, bet, ja sieviete gaida, lai vīrietis uzsāk interesanto sarunu, tad bieži piemeklē vilšanās.

Kāpēc laulāto partneri nedrīkst krāpt? Mūsdienās ļoti daudzi neizprot, ko tad sliktu viņi nodara, jo uzskata, ka neuzticība ir tikai sekss bez jūtām. Vienam partnerim, visbiežāk tie ir vīrieši, seksuālas attiecības ar mīļāko arī var būt tikai sekss bez jūtām, bet bieži vien mīļākās mēģina mainīt vīrieša domas, iekarojot vīrieti un mēģinot panākt, lai vīrietis viņās iemīlas. Sekss ar mīļāko bez jūtām parasti nav ilgstošs, tomēr arī šīs attiecības var atstāt nelabvēlīgas sekas.

Neuzticība laulātajiem un mīļākajiem var radīt dzimumorgānu veselības problēmas. Kāpēc? Tāpēc, ka dzimumakts ir partneru savstarpēja enerģētikas apmaiņa. Pēc dzimumakta sievietes enerģētikai pievienojas vīrieša enerģētika jeb biolauks un vīrietim – sievietes enerģētika jeb biolauks. Ja tajā pašā vai tuvākajās dienās vīrietim vai sievietei ir citas seksuālās attiecības, tad notiek cīņa starp abu sieviešu vai vīriešu enerģētiskajiem laukiem. Šīs enerģētiskās cīņas rezultātā rodas dzimumorgānu slimības.

Tātad uzticība laulībā nav tikai reliģijas dogma, tam ir daudz nopietnāks pamatojums, par kuru ikdienā neviens nerunā, jo cilvēkiem nav informācijas par neredzamo enerģētisko pasauli. Ja cilvēki zinātu, ko viņi nodara sev un savam partnerim fiziskajā līmenī, krāpjot laulāto ar mīļāko, tad daudzi no viņiem neizturētos pret to tik vieglprātīgi. Enerģētiskā cīņa starp partneriem neapzinātā līmenī ir tās pašas divkaujas, kas notika senos laikos, kad divi vīrieši cīnījās par vienu sievieti. Sieviete var sajust labsajūtu ar abiem vīriešiem, bet tiklīdz viens no partneriem kaut kādu iemeslu dēļ pazūd, tā labsajūta zūd arī ar palikušo vīrieti.

Otrs iemesls, kādēļ neiesaka veidot vairākas attiecības, ir karmas uzņemšanās. Jūs, iespējams, nezināt, ka intīmo attiecību laikā abi partneri uzņemas viens otra karmu un palīdz to atstrādāt. Krāpjot laulāto tiek pieļauta kļūda, kas arī ir karmas uzņemšanās. Pāridarījums fiziskajā līmenī vienmēr ir mazāk sāpīgs par pāridarījumu dvēseliskajā līmenī. Tāpēc laulātā neuzticība ļoti bieži izraisa dvēseles slimību – depresiju. Lai izārstētu depresiju, cilvēkam ļoti nopietni jāstrādā pašam ar sevi. Vairāk par šo slimību  un tās ārstēšanu esmu rakstījusi sērijas „Piedošanas mācība” otrajā grāmatā.

Esmu runājusi ar vīriešiem, kuri dzīvo laulībā, bet pastāvīgi krāpj savu sievu, mainot mīļākās. Šie vīrieši nedomā par šķiršanos, jo viņiem šāda dzīve šķiet ērta, tomēr arī viņi pārdzīvo, ja sastopas ar mīļāko, kura attiecības uztver nopietni un iemīl vīrieti. Šādā situācijā vīrietis var pārtraukt attiecības ar mīļāko, lai nesāpinātu sievieti un pats neiemīlētos, tomēr vīrietis nav vienaldzīgs pret patiesām jūtām, jo ir patīkami sajust mīlestību, ko dāvā mīļākā, tā rada vīrietī nepieredzētu svētlaimes izjūtu. Bieži vīrieši, kuri baidās no nezināmā vai netic mīlestībai, lai aizbēgtu no svešajām, bet patīkamajām sajūtām, pamet mīļāko, pievēršoties tikai darbam un/vai sportiskām aktivitātēm. Kāpēc? Tāpēc, ka darbā un sporta aktivitātēs vīrietis zaudē seksuālo enerģiju.

Nerealizēta seksuālā enerģija ir arī sievietēm. Arī sievietes krāpj savus vīrus, nedomājot no viņiem šķirties, jo vīri visbiežāk nodrošina materiālā ziņā ērtu dzīvi. Ir sievas, kuras zina, ka vīrs tās regulāri krāpj ar mīļākajām, bet viņas neko nesaka, radot vīram priekšstatu, ka viņas neko nenojauš. Patiesībā šīs sievietes sev nodara pāri, un vēlāk viņas var piemeklēt ļauna slimība – audzējs krūtīs vai dzimumorgānos. Šī slimība norāda, ka sievietē ir slēpts naids pret vīru, kurš viņu nemīl, un pret vīriešiem kopumā. Kāpēc sieviete, kura zina, ka vīrs viņu krāpj, izliekas to nezinām? Iemesli var būt dažādi: 1) sievietei pašai ir mīļākais; 2) sieviete par sevi jūtas ļoti nepārliecināta un baidās vīru zaudēt; 3) sievietei vīrs ir vienaldzīgs, dzīvo kopā pienākuma pēc. Tas pats attiecas uz vīriešiem, kuri zina par sievas sānsoļiem, bet par to klusē.

Esmu sastapusi sievietes, kuras vīru ļoti mīlot un nekad neesot jutušas vīra neuzticību. Ziņu par vīra neuzticību viņas esot saņēmušas kā zibens spērienu no skaidrām debesīm. Ja sievietei ir jūtas pret vīru, tad vīra neuzticību viņa nevar nepamanīt. Tāpēc es apšaubu šo sieviešu patieso mīlestību pret vīru. Es ticu, ka sieviete ir bijusi pieķērusies vīram, bet neticu, ka tā ir bijusi patiesa mīlestība. Kāpēc? Tāpēc, ka patiesas mīlestības gadījumā laulātie enerģētiski ir pilnībā savienojušies un, ja pievienojas trešā enerģija, tad to tūlīt jūt. Tāpat arī vīrietim, kurš mīl sievu, ir jājūt, ja sieva to krāpj. Jāatzīst, ka patiesas mīlestības gadījumā neuzticība ir maz iespējama, bet dzīvē mēdz notikt dažādi gadījumi, kad situācija nospēlē lielu lomu, tāpēc es neizslēdzu varbūtību, ka neuzticība laulībā var gadīties arī patiesas mīlestības gadījumā.

Ja sieviete pati krāpj vīru, tad vīra neuzticību viņa var arī nejust, jo viņai tas nav svarīgi. Tāpat vīrieši, kuri paši krāpj sievu, var nejust sievas neuzticību. Tomēr arī laulībās, kurās abi partneri krāpj viens otru, ilgtermiņā var rasties nopietnas problēmas, jo partneri tomēr garīgi attīstās, un pienāk brīdis, kad partnerus vairs neapmierina īslaicīgi seksuālie sakari. Partneri sāk ilgoties pēc patiesas mīlestības. Ir labi, ja abi partneri to saprot vienlaicīgi un sāk meklēt pazaudēto ceļu viens pie otra, bet bieži gadās, ka īstās mīlestības jūtas sniedz cits partneris, kas kļūst par cēloni laulības šķiršanai. Tāpēc nav jābrīnās, ka laulības bieži tiek šķirtas, kad laulātie ir vecumā pēc 40 gadiem, ko psihologi sauc par pusmūža krīzi. 

Kad laulāto seksuālā enerģija vairs nav tik aktīva (vecumā pēc 50 gadiem), neuzticīgais partneris it kā nomierinās, un laulāto dzīve kļūst mierīgāka. Tomēr pāridarījumi atstāj sekas, ļoti bieži starp laulātajiem ir vēsas attiecības, un dzīve šķiet garlaicīga. Tad laulātie var sākt prasīt vairāk uzmanības no saviem pieaugušajiem bērniem, kas dažkārt bērnus apgrūtina.

Vēl viens iemesls, kāpēc laulībā nedrīkst krāpt partneri, ir karmas uzņemšanās. Mums ir jāsaprot tas, ka, krāpjot partneri vai uzsākot attiecības ar precētu partneri, tiek piesaistīta karma, kura būs jāizpērk pašam, bērniem un mazbērniem. Dažkārt cilvēki, izdzirdot vārdu  „karma”, satrūkstas, jo šo vārdu uztver kā nolemtību, Dieva sodu. Tieši Dieva un Dievišķās pasaules nepareiza izpratne rada noraidošo attieksmi gan pret pašu Dievu, gan pret vārdu „karma”.  Vispilnīgāk Dievišķās pasaules būtību esmu izskaidrojusi sērijas „Piedošanas mācība” trešajā grāmatā, tādēļ tikai atgādināšu, ka Dievs nevienu nesoda, Dievs visus mīl. Viņš savu mīlestību pauž, radot dažādas situācijas, kuras cilvēki bieži uztver kā sodu, nesaprotot, ka tās patiesībā cilvēkam dara tikai labu, liekot no tām gūt kādu jaunu mācību.

Karmu vienmēr var apturēt, izprotot neapgūto dzīves mācību stundu, lūdzot piedošanu par pieļautajām kļūdām un neatkārtojot pagātnes kļūdas. Ja skolnieks (cietējs) savu kļūdu ir sapratis un tagadnē mainās uz labo pusi, neatkārtojot pagātnes kļūdas, skolotājs (pāridarītājs) atkāpjas. Ar to es vēlreiz uzsveru, ka karma nav nolemtība, tā ir smaga mācību stunda, kura dzīves laikā ir jāapgūst. Tie dziednieki, kuri apgalvo, ka viņi var noņemt karmu, manuprāt, melo. Nevienam nav tiesību noņemt karmu, pirms cilvēks nav sapratis savu mācību stundu. Kad cilvēks saprot savu mācību stundu, tad karma pati atkāpjas. Kā izprast neapgūtās mācību stundas, vislabāk esmu aprakstījusi sērijas „Piedošanas mācība” otrajā grāmatā.

Autore: Elvita Rudzāte