Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Neuzticība laulībā 12.11.2012

Mūsdienās neuzticība laulībā nav vairs reta parādība. Daži laulātie nesaprot, kāpēc kāds to uzskata par grēku. Mūsdienās jaunatne agri uzsāk dzimumattiecības, bieži mainot partnerus, jo skolā un ģimenē viņi nav mācījušies mīlestības mācību. Viņi nesaprot, kas ir patiesa mīlestība, un vēlāk, kad izveido ģimeni, uzticība laulībā nav prioritāte.

Neuzticība laulībā rodas, ja starp laulātajiem nav patiesu jūtu. Īpaši, ja vīrietis nesaņem pietiekoši daudz mīlestības no sievas puses. Tad viņš izjūt fizisku nepieciešamību pēc mīļākās. Taču ne vienmēr tikai vīrieši ir neuzticīgi, arī sievietes ir neuzticīgas. Pastāv pat viedoklis, ka sievietes biežāk krāpj vīrus, nekā vīrieši sievas. Protams, man nav datu, lai es varētu apstiprināt vai noliegt šo apgalvojumu. Tomēr es domāju, ka šis apgalvojums attiecināms uz to valstu iedzīvotājiem, kurās pastāv vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm.

Sievietes vīriešus krāpj, jo viņām patīk dzīvot ilūziju pasaulē. Ja vīrs neatbilst ilūziju tēlam, tad sieviete to meklē citur, līdz atrod mīļāko. Tā kā attiecības ar mīļāko neapgrūtina ikdienas rūpes, mīļākā dāvinātie ziedi, dāvanas, interesantās sarunas un sekss sievietē rada pilnības izjūtu. Ja sieviete izšķiras no vīra un apprecas ar mīļāko, tad viņa iepazīst citu vīrieti, piedzīvojot vilšanos, jo atkal ir jāiet cauri erotiskās mīlestības stadijām. Tas, ka sievietei ar vīru nav tik interesanti, kā ar mīļāko, ir sievietes pašas problēma. Sievietes vairāk cenšas izpatikt mīļākajam, nekā savam vīram. Ja sieviete censtos mājās vienmēr izskatīties tik daiļa, kā ejot uz randiņu, viņai ar vīru būtu tikpat interesanti, kā ar mīļāko, jo vīrs nespētu uz to vienaldzīgi noraudzīties. Sarunās sievietes parasti ir aktīvākas par vīriešiem. Ja sieviete ir interesanta un gudra, viņa prot interesanti šo informāciju pasniegt arī savam vīram, kurš noteikti iesaistīsies sarunā, bet, ja sieviete gaida, lai vīrietis uzsāk interesanto sarunu, tad bieži piemeklē vilšanās.

Kāpēc laulāto partneri nedrīkst krāpt? Mūsdienās ļoti daudzi neizprot, ko tad sliktu viņi nodara, jo uzskata, ka neuzticība ir tikai sekss bez jūtām. Vienam partnerim, visbiežāk tie ir vīrieši, seksuālas attiecības ar mīļāko arī var būt tikai sekss bez jūtām, bet bieži vien mīļākās mēģina mainīt vīrieša domas, iekarojot vīrieti un mēģinot panākt, lai vīrietis viņās iemīlas. Sekss ar mīļāko bez jūtām parasti nav ilgstošs, tomēr arī šīs attiecības var atstāt nelabvēlīgas sekas.

Neuzticība laulātajiem un mīļākajiem var radīt dzimumorgānu veselības problēmas. Kāpēc? Tāpēc, ka dzimumakts ir partneru savstarpēja enerģētikas apmaiņa. Pēc dzimumakta sievietes enerģētikai pievienojas vīrieša enerģētika jeb biolauks un vīrietim – sievietes enerģētika jeb biolauks. Ja tajā pašā vai tuvākajās dienās vīrietim vai sievietei ir citas seksuālās attiecības, tad notiek cīņa starp abu sieviešu vai vīriešu enerģētiskajiem laukiem. Šīs enerģētiskās cīņas rezultātā rodas dzimumorgānu slimības.

Tātad uzticība laulībā nav tikai reliģijas dogma, tam ir daudz nopietnāks pamatojums, par kuru ikdienā neviens nerunā, jo cilvēkiem nav informācijas par neredzamo enerģētisko pasauli. Ja cilvēki zinātu, ko viņi nodara sev un savam partnerim fiziskajā līmenī, krāpjot laulāto ar mīļāko, tad daudzi no viņiem neizturētos pret to tik vieglprātīgi. Enerģētiskā cīņa starp partneriem neapzinātā līmenī ir tās pašas divkaujas, kas notika senos laikos, kad divi vīrieši cīnījās par vienu sievieti. Sieviete var sajust labsajūtu ar abiem vīriešiem, bet tiklīdz viens no partneriem kaut kādu iemeslu dēļ pazūd, tā labsajūta zūd arī ar palikušo vīrieti.

Otrs iemesls, kādēļ neiesaka veidot vairākas attiecības, ir karmas uzņemšanās. Jūs, iespējams, nezināt, ka intīmo attiecību laikā abi partneri uzņemas viens otra karmu un palīdz to atstrādāt. Krāpjot laulāto tiek pieļauta kļūda, kas arī ir karmas uzņemšanās. Pāridarījums fiziskajā līmenī vienmēr ir mazāk sāpīgs par pāridarījumu dvēseliskajā līmenī. Tāpēc laulātā neuzticība ļoti bieži izraisa dvēseles slimību – depresiju. Lai izārstētu depresiju, cilvēkam ļoti nopietni jāstrādā pašam ar sevi. Vairāk par šo slimību  un tās ārstēšanu esmu rakstījusi sērijas „Piedošanas mācība” otrajā grāmatā.

Esmu runājusi ar vīriešiem, kuri dzīvo laulībā, bet pastāvīgi krāpj savu sievu, mainot mīļākās. Šie vīrieši nedomā par šķiršanos, jo viņiem šāda dzīve šķiet ērta, tomēr arī viņi pārdzīvo, ja sastopas ar mīļāko, kura attiecības uztver nopietni un iemīl vīrieti. Šādā situācijā vīrietis var pārtraukt attiecības ar mīļāko, lai nesāpinātu sievieti un pats neiemīlētos, tomēr vīrietis nav vienaldzīgs pret patiesām jūtām, jo ir patīkami sajust mīlestību, ko dāvā mīļākā, tā rada vīrietī nepieredzētu svētlaimes izjūtu. Bieži vīrieši, kuri baidās no nezināmā vai netic mīlestībai, lai aizbēgtu no svešajām, bet patīkamajām sajūtām, pamet mīļāko, pievēršoties tikai darbam un/vai sportiskām aktivitātēm. Kāpēc? Tāpēc, ka darbā un sporta aktivitātēs vīrietis zaudē seksuālo enerģiju.

Nerealizēta seksuālā enerģija ir arī sievietēm. Arī sievietes krāpj savus vīrus, nedomājot no viņiem šķirties, jo vīri visbiežāk nodrošina materiālā ziņā ērtu dzīvi. Ir sievas, kuras zina, ka vīrs tās regulāri krāpj ar mīļākajām, bet viņas neko nesaka, radot vīram priekšstatu, ka viņas neko nenojauš. Patiesībā šīs sievietes sev nodara pāri, un vēlāk viņas var piemeklēt ļauna slimība – audzējs krūtīs vai dzimumorgānos. Šī slimība norāda, ka sievietē ir slēpts naids pret vīru, kurš viņu nemīl, un pret vīriešiem kopumā. Kāpēc sieviete, kura zina, ka vīrs viņu krāpj, izliekas to nezinām? Iemesli var būt dažādi: 1) sievietei pašai ir mīļākais; 2) sieviete par sevi jūtas ļoti nepārliecināta un baidās vīru zaudēt; 3) sievietei vīrs ir vienaldzīgs, dzīvo kopā pienākuma pēc. Tas pats attiecas uz vīriešiem, kuri zina par sievas sānsoļiem, bet par to klusē.

Esmu sastapusi sievietes, kuras vīru ļoti mīlot un nekad neesot jutušas vīra neuzticību. Ziņu par vīra neuzticību viņas esot saņēmušas kā zibens spērienu no skaidrām debesīm. Ja sievietei ir jūtas pret vīru, tad vīra neuzticību viņa nevar nepamanīt. Tāpēc es apšaubu šo sieviešu patieso mīlestību pret vīru. Es ticu, ka sieviete ir bijusi pieķērusies vīram, bet neticu, ka tā ir bijusi patiesa mīlestība. Kāpēc? Tāpēc, ka patiesas mīlestības gadījumā laulātie enerģētiski ir pilnībā savienojušies un, ja pievienojas trešā enerģija, tad to tūlīt jūt. Tāpat arī vīrietim, kurš mīl sievu, ir jājūt, ja sieva to krāpj. Jāatzīst, ka patiesas mīlestības gadījumā neuzticība ir maz iespējama, bet dzīvē mēdz notikt dažādi gadījumi, kad situācija nospēlē lielu lomu, tāpēc es neizslēdzu varbūtību, ka neuzticība laulībā var gadīties arī patiesas mīlestības gadījumā.

Ja sieviete pati krāpj vīru, tad vīra neuzticību viņa var arī nejust, jo viņai tas nav svarīgi. Tāpat vīrieši, kuri paši krāpj sievu, var nejust sievas neuzticību. Tomēr arī laulībās, kurās abi partneri krāpj viens otru, ilgtermiņā var rasties nopietnas problēmas, jo partneri tomēr garīgi attīstās, un pienāk brīdis, kad partnerus vairs neapmierina īslaicīgi seksuālie sakari. Partneri sāk ilgoties pēc patiesas mīlestības. Ir labi, ja abi partneri to saprot vienlaicīgi un sāk meklēt pazaudēto ceļu viens pie otra, bet bieži gadās, ka īstās mīlestības jūtas sniedz cits partneris, kas kļūst par cēloni laulības šķiršanai. Tāpēc nav jābrīnās, ka laulības bieži tiek šķirtas, kad laulātie ir vecumā pēc 40 gadiem, ko psihologi sauc par pusmūža krīzi. 

Kad laulāto seksuālā enerģija vairs nav tik aktīva (vecumā pēc 50 gadiem), neuzticīgais partneris it kā nomierinās, un laulāto dzīve kļūst mierīgāka. Tomēr pāridarījumi atstāj sekas, ļoti bieži starp laulātajiem ir vēsas attiecības, un dzīve šķiet garlaicīga. Tad laulātie var sākt prasīt vairāk uzmanības no saviem pieaugušajiem bērniem, kas dažkārt bērnus apgrūtina.

Vēl viens iemesls, kāpēc laulībā nedrīkst krāpt partneri, ir karmas uzņemšanās. Mums ir jāsaprot tas, ka, krāpjot partneri vai uzsākot attiecības ar precētu partneri, tiek piesaistīta karma, kura būs jāizpērk pašam, bērniem un mazbērniem. Dažkārt cilvēki, izdzirdot vārdu  „karma”, satrūkstas, jo šo vārdu uztver kā nolemtību, Dieva sodu. Tieši Dieva un Dievišķās pasaules nepareiza izpratne rada noraidošo attieksmi gan pret pašu Dievu, gan pret vārdu „karma”.  Vispilnīgāk Dievišķās pasaules būtību esmu izskaidrojusi sērijas „Piedošanas mācība” trešajā grāmatā, tādēļ tikai atgādināšu, ka Dievs nevienu nesoda, Dievs visus mīl. Viņš savu mīlestību pauž, radot dažādas situācijas, kuras cilvēki bieži uztver kā sodu, nesaprotot, ka tās patiesībā cilvēkam dara tikai labu, liekot no tām gūt kādu jaunu mācību.

Karmu vienmēr var apturēt, izprotot neapgūto dzīves mācību stundu, lūdzot piedošanu par pieļautajām kļūdām un neatkārtojot pagātnes kļūdas. Ja skolnieks (cietējs) savu kļūdu ir sapratis un tagadnē mainās uz labo pusi, neatkārtojot pagātnes kļūdas, skolotājs (pāridarītājs) atkāpjas. Ar to es vēlreiz uzsveru, ka karma nav nolemtība, tā ir smaga mācību stunda, kura dzīves laikā ir jāapgūst. Tie dziednieki, kuri apgalvo, ka viņi var noņemt karmu, manuprāt, melo. Nevienam nav tiesību noņemt karmu, pirms cilvēks nav sapratis savu mācību stundu. Kad cilvēks saprot savu mācību stundu, tad karma pati atkāpjas. Kā izprast neapgūtās mācību stundas, vislabāk esmu aprakstījusi sērijas „Piedošanas mācība” otrajā grāmatā.

Autore: Elvita Rudzāte