Katrīna jautā: Kāpēc rodas vielmaiņas traucējumi? Kas būtu jāmaina domāšanā un uzturā?
Elvita Rudzāte atbild: Vielmaiņu regulē hipofīze. Ja cilvēks ir patstāvīgs, attiecas pret sevi ar cieņu un zina, ko viņam vajag, tieši tādas pašas īpašības būs viņa hipofīzei. Hipofīze zina, kas vajadzīgs ķermenim.
Ja cilvēks jūtas no kāda atkarīgs, tad šis stress ietekmē hipofīzes darbību. Ja cilvēks ir vienkārši cilvēks, hipofīze regulē vielmaiņu tā, kā tas ir vajadzīgs cilvēkam. Ja cilvēkam neizdodas pierādīt ar saviem darbiem, cik viņš ir brīnišķīgs, tad hipofīze palielinās un vairs neietilpst savā ligzdā. Vēlēšanās pārspēt pašam sevi ar brīnišķīgu darbu noved pie labdabīga audzēja izveidošanās hipofīzē.
Ja starp vecākiem ir sarežģītas savstarpējās attiecības, tad bērns, kurš upurē sevi, lai tikai vecāki to nepārstātu mīlēt, vēlāk tieši tāpat uzvedīsies sabiedrībā un savā ģimenē, tāpēc viņu ar laiku piemeklēs vielmaiņas problēmas.
Cilvēks, kurš nav atkarīgs no ģimenes, tas nav atkarīgs arī no kolektīva un sabiedrības. Viņš nav atkarīgs no saviem stresiem, un vielmaiņa viņam ir normāla.
Vielmaiņa ir atkarīga no tā, kā cilvēkam veidojas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. Vielmaiņa ir traucēta, ja cilvēks kaunas izteikt savu neapmierinātību attiecībās ar citiem cilvēkiem, un viņu kaut kas šajās attiecībās neapmierina.
Pamati, uz kuriem tiek celta dzīve, ir mīlestības enerģija. Vielmaiņai jānodrošina šīs enerģijas apmaiņa, t.i., jābūt tādai, kāda nepieciešama. Kad attiecību pamatā ir mīlestība, devēja vajadzība dot ir vienlīdzīga ņēmēja vajadzībai ņemt. Enerģiju plūsmu starp dažādām ķermeņa daļām vada vairogdziedzeris. Tā darbu var aizšķērsot tikai bailes, ko izraisa šaubas: „Vai vajag? Kāpēc?” Brīva, beznosacījumu mīlestība sabrūk.
Tam, kurš vēlas būt uzmanības centrā un apbrīnots, vairogdziedzeris strādā paātrinātā tempā. Bezjēdzīgas domas, kuras tiek maltas galvā, ir mirušas domas. Tās palēnina vairogdziedzera darbību un ietekmē enerģijas patēriņa līdzsvaru. Vielmaiņa nozīmē prasmi dzīves likumus to nerimstošajā kustībā izmantot sev par labu, prasmi pareizi sakārtot savu dzīvi saskaņā ar dzīves grūtībām. Vielmaiņas būtība ir domu apmaiņa.
Vielmaiņa rāda, kā cilvēks pērk, pārdod un maina. Ja viņš šos procesus veic atbilstīgi godīgiem tirdzniecības likumiem, ar vielmaiņu viss ir kārtībā, bet, ja par galvenajām dzīves vērtībām – mīlestību, godīgumu un principialitāti viņš grib norēķināties ar naudu, rodas vielmaiņas traucējumi. Jo pamatīgāk viņš maldās, jo sāpīgāks mantojums paliek viņa bērniem un mazbērniem. Visus vielmaiņas orgānus veido mīkstie audi, bet enerģiju tie gūst no galvenā enerģētiskā kanāla, kas atrodas mugurkaula kanālā. Vārdu sakot, vielmaiņas traucējumi atspoguļo līdzsvara traucējumus starp došanu un ņemšanu.
Vielmaiņas traucējumi rodas no pašuzupurēšanās. Pašuzupurēšanās ir grēka rezultāts. Grēcīgam cilvēkam jāizpērk savi grēki caur ciešanām, un to sauc par reliģiozo karu vai svētā karu. Svētā karš pret sevi pašu sava grēka dēļ ir pašuzupurēšanās, ar ko sākas vielmaiņas traucējumi. Pašuzupurēšanās pamatā ir enerģija, kura sagrauj vielmaiņu. Vēlme kaut ko pierādīt – tā ir pašuzupurēšanās atriebība.
Pazemināta vielmaiņa saistīta ar gaidām, kuras netiek apmierinātas.
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītās atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …