Kāpēc svarīgi ievērot Augstāko Likumu? 21.02.2025

Man ir bijusi tā iespēja runāt ar pāriem, kuri ir kādu laiku dzīvojuši nereģistrētās attiecībās, un pēc tam sareģistrējušies. Mans jautājums: vai jūtat attiecībās kādu atšķirību pēc laulībām? Sievietes vienmēr ir apliecinājušas, ka jūt lielu atšķirību, ka vīrietis ir kļuvis atbildīgāks. Vīrieši atbild, ka pamana, ka sieva ir mainījusies – kļuvusi drošāka, pārliecinātāka par sevi.

Laulības ceremonija ir nepieciešama pašiem laulātajiem tieši tāpēc, ka tas ir brīdis, kad viņi dod viens otram solījumus liecinieku klātbūtnē. Diemžēl daudzi šos solījumus neņem vērā, bet tas arī liecina par zemo apziņas līmeni, jo augsta apziņas līmeņa cilvēks savus solījumus pildīs. Protams, var partneri šādus solījumus dot viens otram arī bez laulības ceremonijas, bet cik daudzi partneri, kas ir izveidojuši kopdzīvi, viens otram ir devuši solījumu būt kopā priekos un bēdās līdz nāve šķirs?

Būtu interesanti redzēt pētījuma rezultātus, kāda ir izjukušo kopdzīvju proporcija (kopdzīvju skaits/šķirto attiecību skaitu), kur partneri ir dzīvojuši nereģistrētās attiecībās, salīdzinot ar šķirto laulību proporciju (laulību skaits/šķirto laulību skaits)? Esmu pārliecināta, ka izjukušo nereģistrēto attiecību proporcija krietni pārsniedz šķirto laulību proporciju. Kāpēc? Jo bieži partneri uzsāk kopdzīvi bez savstarpējas atbildības uzņemšanās.

Kad cilvēks iet garīgās attīstības ceļu, Augstākie Spēki viņam dod izvēli  – vai viņš vēlas turpināt Ceļu pie Dieva vai vēl vēlas paspēlēties laicīgā dzīvē jeb pabaudīt laicīgās dzīves labumus? Lai viņš varētu garīgā izaugsmes ceļā virzīties tālāk, viņam tiek izvirzīts noteikums  – bez ierunām ievērot Augstāko Likumu, un viņam nav atļauts diskutēt vai Augstākais Likums ir vai nav pareizs, jo viņa apziņas līmenis ir tik zems, ka viņš to pat nespēj novērtēt. Tā kā Dievs cilvēkam ir devis brīvo gribu un saprātu, tad cilvēks pats pieņem lēmumu, vai turpinās atgriešanās Ceļu pie Dieva, ievērojot Augstāko Likumu, vai pats sevi mānīs, domājot, ka viņš atgriežas pie Dieva tikai drusciņ savādāk nekā citi, bet patiesībā viņš turpinās baudīt dzīves piedāvātos labumus.

Gaismas Brālībā ir stingra hierarhija, kur Augstākais kalpo zemākajiem, bet zemākie bez ierunām klausa Augstāko, jo saprot, ka viņu apziņas līmenis nav tik augsts, lai izprastu Augstākā noteikumus.

Laicīgā dzīvē tas nozīmētu, ka vecāki rūpējas par saviem bērniem ar mīlestību un dara visu, kas viņu bērniem būtu tas labākais, bet bērni bez ierunām klausa savus vecākus. Tā kā vecāki nerūpējas par saviem bērniem pareizi, un bērni to redz, tad arī bērni neklausa savus vecākus, un ģimenē rodas haoss.

Visbīstamākais sabiedrībai ir haoss un anarhija, kad katrs dara ko grib, nedomājot par sekām. Tieši tāpēc Gaismas Brālībā starp Lielajiem Skolotājiem nav nekādas demokrātijas, bet ir stingra paklausība Augstākajam, ņemot vērā katra Skolotāja apziņas līmeni.

Arī organizācijās, kuras laicīgā dzīvē ir dibinātas ar konkrētu uzdevumu, lai izpildītu Dieva gribu, nav nekādas demokrātijas, ir stingra paklausība organizācijas vadītājam, jo tikai viņš vislabāk zina ko un kā pareizi būtu jādara, jo viņa apziņas līmenis ir augstāks un viņš redz plašāk to, ko kolēģi neredz un neizprot. Tā kā zemākie jūt gudrību un rūpes no vadītāja puses, tad viņiem nav nekāda protesta ievērot šo hierarhiju.

Tanī pašā laikā Lielo Skolotāju Mācībā ir teikts, ka demokrātijas principu ieviešana ir ļoti svarīga laicīgā dzīvē. Tas ir tieši tāpēc, lai neļautu valdīt zema apziņas līmeņa cilvēkam, kurš godīgā vai negodīgā veidā ir ieguvis varu. Ja laicīgā dzīvē varu iegūst augstas apziņas cilvēks, tad viņš tik ļoti rūpējas par saviem pavalstniekiem, ka tiem nav vēlēšanās to neklausīt, tieši otrādi, viņi gaida, ko katrā grūtā situācijā teiks viņu līderis. Ja viņi sajūt, ka vadītājs nav pārliecināts vai viņu ir pārņēmušas bailes, tad arī viņi vairs nejūtas droši un sāk baidīties, kas valstī attīsta haosu.

Demokrātija palīdz labot pieļautās kļūdas un neļauj aizspēlēties negodīgās spēlītēs tiem, kuriem ir izdevies apmānīt savus vēlētājus. Totalitārisms iznīcina augstas apziņas cilvēkus.

Gaismas Brālībā demokrātija nav nepieciešama, jo tur netiek uzņemti negodprātīgi cilvēki, kas neievēro Augstāko Likumu.

Laicīgā dzīvē attiecībā uz partnerattiecībām Augstākais Likums nosaka atbildības uzņemšanos par savu partneri. Laicīgā dzīvē atbildības uzņemšanās laulātajiem vienam par otru tiek apstiprināta laulības ceremonijā. Tas galvenais pārkāpums, ko mūsdienās pieļauj cilvēki, ir tas, ka viņi uzsāk kopdzīvi bez savstarpējas atbildības uzņemšanās. Es pat pieļauju, ka viņu sirdīs ir mīlestība vienam pret otru, bet ar to ir par maz. Svarīgi ir uzņemties atbildību par partneri un kopā radītajiem bērniem. Maldīgs ir uzskats, ka bērnu materiāla nodrošināšana ir atbildības uzņemšanās. Atbildība pret bērniem ir uzņemta tikai tajā gadījumā, ja vecāki bērniem rāda labāko piemēru.

Tieši pieaugušo bezatbildības dēļ mūsdienās ir ļoti daudzi bērni, kas aug nepilnās ģimenēs vai ar audžuvecākiem. Šī pieredze daudzos bērnos ir attīstījusi nevēlēšanos veidot ģimeni un radīt bērnus, dzīvojot tikai savam labumam, kas ir egoisms. Rezultāts ir tāds, ka ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir parādījusies jauna problēma – demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās. Latvija kā maza valsts to izjūt jau tagad un pastāv nopietnas bažas par Latvijas nākotni, ja nekas netiks darīts, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju.

Politiķi un ierēdņi lauza galvu, ko darīt, lai uzlabotu valstī demogrāfisko situāciju, neapzinoties, ka galvenais uzdevums ir skaidrot sabiedrībai, kāpēc nepieciešams ievērot Augstāko Likumu, kāpēc svarīgi stiprināt ģimenes vērtības un attīstīt sabiedrības apziņas līmeni, kas nozīmē izglītības sistēmā sākt runāt par Dievu, Dievišķajiem likumiem, neapgūtām mācībām utt.

Tieši tāpēc ir radīts Augstākais Likums, kas cilvēkiem ir jāievēro, jo viņi nespēj izvērtēt savas rīcības sekas, jo vēl tik maz no dzīves izprot, lai spētu pateikt, kas ir pareizi un kas nepareizi.

Pagaidām liela daļa sabiedrības ir izdarījusi izvēli ignorēt Augstāko Likumu, neticot Tā pastāvēšanai un nozīmīgumam. Viss mainīsies brīdī, kad zemāk vairs nevarēs nokrist. Tā būs smaga pieredze, bet ko lai dara, ja tik daudzi cilvēki gatavi mācīties tikai caur ciešanām…

Autore: Elvita Rudzāte