Lily jautā: Lūdzu tavu padomu šādā jautājumā! Visu mūžu (40.gadi) vēlos savas mājas (20.gadi nodzīvoti komunālajā dzīvoklī). 15.gadi atpakaļ nopirku mazu vasaras māju, bet 10-it gadi necēlu, jo bērni (3) bija mazi un naudas bija cik bija (uzturējāmies tur par vasaru). Vīram (13.gadi kopā) visu laiku lūdzos palīdzēt uzcelt vasaras mājai 2-o stāvu (lai pašiem būtu sava dzīves vieta-kaut vasarā), un katram bērnam savs stūrītis, jo
Rīgā dzīvojam 3.istabu dzīvoklī, kur bērni (2.meitenes 1.puika-jau 11.,12.gadi) dzīvo vienā istabā, es ar vīru 2-ā, vīramāte-3-ā.
Vīramāte “ēd” mani katru dienu, vīrs viņā vairāk klausās nekā manī (arī bērnu audzināšanā priekšroka tiek dota vīramātes teiktajam, nevis manam). Tagad man ir parādījusies iespēja uzcelt 2-u stāvu un kaut pa vasaru tikt prom ar bērniem no vīramātes. Mana māte, kas dzīvo blakus manai vasaras mājai ar audžutēvu gatavi palīdzēt uzcelt, bet vīram ar manu māti ir sliktas attiecības, jo viņa saka kā domā) un vīrs neko negrib darīt, lai uzceltu māju, kaut uz turieni aizbraukt ar draugiem un lielīties, ka viņam ir īpašums-tas gan.
Kā rīkoties? Vienai ar celtniecību tikt galā ir grūti, vīrs nepalīdz, uzturēties vienā dzīvoklī ar vīramāti – vairs nespēju. Lūdzu Dievam un pārējiem svētajiem palīdzību, bet nekas uz priekšu neiet.
Elvita Rudzāte atbild: Iesaku sievietei koncentrēties nevis uz mājas celtniecību, bet uz mīlestības attīstību ģimenē un savu neapgūto mācību izpratni. Kāds naivums domāt, ka aizbēgot citur dzīvot, viss nokārtosies. Tieši tāpēc Dievs neuzklausa sievietes lūgšanas, jo Viņš vēlas, lai viņa izprot mācības, kuras neapzināti sniedz vīramāte – viss tas, kas sievietei kaitina vīramātē, ir viņas pašas neapgūtās mācības. Aizbēgot dzīvot uz citu vietu, mācības tiek paņemtas līdzi un tās noteikti izpaudīsies, bet nu jau attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Patiesībā sievietei vajadzētu būt pateicīgai Dievam, ka viņai ir dzīvoklis un vasarnīca, kur vasarā pavadīt laiku. Kurš ir teicis, ka ar vīru var jauki pavadīt laiku tikai atsevišķā istabā? Mīloši cilvēki jauki var pavadīt laiku pļavā, mežā, pie jūras, kopā aizejot uz teātri vai koncertu utt. Cilvēki, kas nenovērtē to, ko Dievs viņiem ir devis, agrāk vai vēlāk zaudēs nenovērtēto, lai izprastu patiesās dzīves vērtības.