Vīrietis jautā: Pārdomājot neseno rakstu “Kāpēc Dievs mani neuzklausa?”, sāku domāt par minētā raksta projekcijām manā dzīvē. Un uzskatu, ka tā ir arī man, ka mani neuzklausa, atzinu par kļūdainu esam. Mana problēma ir milzīga savtība, milzīgs egoisms. Man ieraugot jebkuru lietu, parādību vai cilvēku nāk prātā kā es to varētu pavērst savtīgi sev. Es apspiežu šo esamības daļu manī un nekad tā arī izšļākušās savtīgās intereses nerealizēju, jo saprotu, ka tas nav tā kā es gribu dzīvot.
Es visu laiku domāju, ka arī mani Dievs neuzklausa, tomēr nonācu vidē, kur valdīja mīlestība, sirsnīgums un nesavtība pilnā apmērā. Ar to saskaroties, man sākās kas līdzīgs panikas lēkmēm ar spēcīgiem muskuļu krampjiem (bija pat jāsauc ātrā palīdzība), jo uzskatīju, ka neesmu to pelnījis, jo es nespēju sniegt to sirsnību atpakaļ. Es atzīstu, ka es nespēju, nevis negribu. Es ļoti vēlētos, bet neprotu. Es esmu patiess, vienmēr un saku, ka es ļoti vēlētos būt sirsnīgs, bet to neprotu un mani vienmēr apbrīnu raisa cilvēku sapratne pret mani. Vienmēr. Tagad es (tikko sāku sāku raudāt, neesmu to darījis gadus 10) beidzot atskārtu, ka mani mīl un man nevajag skriet mīlestībai pakaļ. Es arī atskārtu, ka esmu mežonīgi egoistisks. Jā, es tāds esmu, bet kā man iemācīties dot, ja automātiski jebkurā situācijā redzu sev izdevību? Kā dot to, par kā izskatu un priekšstatu nav neziņas?
Elvita Rudzāte atbild: Pirmo soli, lai atbrīvotos no egoisma, vīrietis jau ir spēris. Viņš ir atzinis un sevī ieraudzījis egoismu. Nākamais solis ir sākt to kontrolēt, ievērot brīžus, kad tas visspēcīgāk izpaužas un mēģināt saprast neapgūto mācību. Galvenā mācība, ko vīrietis nesaprot vai arī negrib akceptēt, ka viss pieder Dievam. Pieņemsim, ka viņš to akceptē, bet vienalga vēlas, lai Dievs viņam dod to, ko viņš ir iekārojis jeb, citiem vārdiem sakot, apmierina viņa vēlmes. Dievs ir ļoti dāsns, un ir gatavs dot pilnīgu visu, ja tikai cilvēks ir to pelnījis. Tāpēc vīrietim vispirms ir jāpadomā kā kalpot Dievam, lai Viņam būtu vēlēšanās iepriecināt ar savām žēlastībām kalpotāju. Interesantākais ir tas, ka brīdī, kad viņš sāks kalpot Dievam, viņam zudīs visas vēlmes, jo jutīsies piepildīts no kalpošanas. Tāpēc mans ieteikums egoistiem, kuri vēlas atbrīvoties no sava ego, sāciet kalpot Dievam – nodarbojoties ar labdarību, bet negaidot par savu labo darbu atzinību un uzslavas, tad pat nemanīsiet kurā brīdī egoisms būs jūs pametis.