Kāpēc mēs netiekam pie bērna? 18.05.2016

Eva jautā: Esmu kopā ar manu puisi vairāk kā gadu. Esam nolēmuši tikt pie bērna, bet tas nav sanācis jau 6 mēnešus. Puisis ir par mani 16 gadus vecāks, šobrīd viņam ir 43 gadi. Viņš divreiz ir izslimojis prostatītu un viņam ir palielināta prostata, veica spermas analīzes, kur ātruma un koncentrācijas rādītāji izrādījās ļoti labi, bet pati kvalitāte (Morfoloģija/patoloģija) ne tik laba! Nepieciešamās normas rādītāji ir 4% (tam ir jābūt vismaz 5%) un 96% ir ar bojātām galviņām. Puisis devās pie urologa ar analīzēm un urologs teica, ka nekas traks neesot, jo pārējie rādītāji ir labi, un it kā pārējie esot tie svarīgākie, tāpēc nav ko satraukties. Nezinu gan, vai viss ir tik viegli, bet pie bērna netiekam.

Es daudz strādāju ar sevis izzināšanu un piedošanas mācību, gribētu palīdzēt savam puisim. Kāda varētu būt problēma? Puisim ir viena meita no pirmās laulības, bet ar to it kā ir tuvas attiecības, bet tajā pašā laikā saspringtas, jo sajūta, ka meita nav piedevusi šķiršanos ar mammu, bet viņš kā tēvs jūtas atstumts, jo meita mīl mammu vairāk. Tas noteikti ir cēlonis prostatītam, bet kā ar pašu spermu? Dzimumdzīvē arī mums šad un tad gadās ķibele, ka nesanāk no viņa puses, kaut gan pirms mūsu attiecībām viņš bija izslavēts Kazanova savu draugu vidū. Varbūt tas arī ir traucēklis?

Elvita Rudzāte atbild: Eva raksta, ka apgūst Piedošanas mācību, bet man nav skaidrs, kāpēc viņa vēlas bērnu, ja attiecības nav juridiski sakārtotas? Vai es Piedošanas mācībā neesmu skaidri pateikusi, ka attiecībām ir jābūt juridiski reģistrētām? Bērna iemiesošanās ir pilnībā Dievišķs process, medicīna ir bezspēcīga. Tas nozīmē, ka Dievs raugās, ko Eva un viņas puisis dzīvē ir sapratuši. Arī bērna gars, kurš iespējams ir noskatījis abus vecākus, iemiesojumā nenāks, kamēr vecāki nebūs sapratuši tās mācības, kuras pienācis laiks izprast. Es nevaru apgalvot, ka juridiski nokārtojot attiecības, uzreiz bērns atnāks, bet tāda iespējamība pastāv, jo ir Dievišķais likums, kas nosaka, ka intīmās attiecības drīkst būt tikai ar laulāto partneri, un tas, ka mūsdienās liela daļa šo likumu pārkāpj, nenozīmē, ka Dievs šo likumu ir atcēlis.

Evas puisis ir cietis no pazemojošām situācijām un viņā ir milzīgas bailes “mani nemīl”. Visiem Kazanova ir milzīgas bailes “mani nemīl”, bet vēl jāņem vērā, cik daudz karmas sava dzīves veida dēļ viņš ir uzņēmis uz sevis. Katru intīmo attiecību laikā tiek uzņemta partnera karma neatkarīgi no tā vai attiecības turpinās vai nē. Ja kādai no partnerēm ir bijusi jāapgūst neauglības mācība, tad šo karmu ir uzņēmis arī partneris. Tāpat arī Eva iespējams no saviem iepriekšējiem partneriem, ja tādi ir bijuši, ir uzņēmusi karmu, un neauglības problēma var būt saistīta arī ar viņu pašu. Visbiežāk neauglības problēma ir saistīta tieši ar māti, jo bērna iznēsāšanu Dievs ir uzticējis sievietei nevis vīrietim.

Iesaku abiem partneriem vispirms pieņemt lēmumu vai viņi ir gatavi viens par otru uzņemties atbildību? Ja atbilde ir jā, tad nepieciešams juridiski reģistrēt attiecības un nav svarīgi vai bērns atnāks vai neatnāks, jo kā jau teicu, svarīgi ir apgūt tās mācības, kuras katram ir jāapgūst. Abiem partneriem ir nepieciešams attīrīt auru no uzņemtajiem sārņiem, negatīvās karmas uzkrājumiem. To var darīt ar patiesu nožēlu par pagātnē pieļautajām kļūdām, ar lūgšanām, vizualizāciju vai meditāciju. Svarīgi ir ikdienā ievērot Dievišķos likumus. Evai būtu nepieciešams strādāt ar savu māti, sakārtot šīs attiecības un apzināties sevi kā brīnišķīgu sievieti, kura ar mīlestību audzinātu Dieva uzticētos bērnus. Ļoti bieži bērns nenāk, jo nepatīk kādas mātes rakstura iezīmes, piemēram, vēlēšanās lepoties ar savu bērnu vai pārmēru prasīgums vai pārmēru visu kontrolēšana utt. Lai vairāk izprastu abu partneru neapgūtās mācības, nepieciešams veikt dzīves analīzi.