Bērna audzināšana bez īsto vecāku klātbūtnes 11.06.2025

Viens no cēloņiem, kāpēc pieaudzis cilvēks saskaras ar mīlestības trūkuma sagādātām problēmām pieaugušā vecumā, ir viņa uzaugšana bez vecākiem bērnunamā vai pie audžuvecākiem. Nevienam nav noslēpums, ka bērnunamā augušiem bērniem ļoti pietrūkst savu vecāku mīlestības, lai arī bērnunama audzinātāji cenšas sniegt savu mīlestību. Daži no bērniem tiek adoptēti, bet arī audžuvecāku mīlestība nespēj aizstāt īsto vecāku mīlestību. Mīlestības trūkuma bērnībā sekas ir neprasme vēlāk mīlēt partneri un, iespējams, pat savus bērnus.

Patiess gadījums

Daudzbērnu ģimenē, kurā abi vecāki bija alkoholiķi, mātei un tēvam atņēma vecāku tiesības tikko dzimušai meitenītei. Meitenīti ievietoja bērnunamā. Vēl zīdaiņa vecumā viņu adoptēja labi situēts laulāts pāris, kuriem pašiem nevarēja būt savu bērnu. Ģimenē jau auga viena meita, kura arī bija adoptēta agrīnā vecumā. Kad jaunākā māsa sasniedza pusaudžu vecumu, vecāki saskārās ar lielām problēmām, jo meitene neklausīja vecākus un rīkojās pēc sava prāta. Māte, labu gribēdama, vai, iespējams, lai meitenei parādītu, ka viņas dzīve varēja būt daudz sliktāka, ja būtu palikusi pie īstajiem vecākiem, pateica meitai taisnību par adopciju. Taisnību par savu adopciju uzzināja arī vecākā māsa, bet viņa bija pateicīga, ka var dzīvot mīlošā ģimenē un nevēlējās meklēt savus īstos vecākus. Audžumāte nolēma savai nepaklausīgajai audžumeitai parādīt viņas īsto ģimeni. Jaunākās audžumeitas īstā ģimene dzīvoja lielā netīrībā un nabadzībā. Meitene bija ļoti satriekta par redzēto, bet tajā pašā laikā izjuta mīlestību pret saviem īstajiem vecākiem, brāļiem un māsām. Meitene lūdza audžumātei, lai atļauj viņai dzīvot pie īstajiem vecākiem, bet audžumāte iebilda, sakot, ka viņa jebkurā laikā var braukt ciemos pie savas īstās ģimenes. Pēc kārtējās ciemošanās, kad meitene neatgriezās pie audžuvecākiem, audžumāte lūdza palīdzību policijā, un meitene ar varu tika atvesta mājās. Pēc tam meitene kļuva pavisam neganta, turklāt viņai strauji pasliktinājās veselība. Audžumāte saprata savu kļūdu un teica, ka meita var atgriezties pie īstās ģimenes, bet meitene ietiepās un atteicās ar savu īsto ģimeni kontaktēties. Mājās meitene regulāri rīkoja histērijas un viņai sākās depresija.  

Vai tas, ka audžumāte parādīja savai audžumeitai īsto ģimeni, bija kļūda? Domāju, ka nē, tikai, manuprāt, neskaidrs bija motīvs, kāpēc audžumāte meitenei rādīja īstos vecākus. Ja motīvs bija viņu pārmācīt, tad šī ideja izgāzās un radīja vēl lielākas problēmas. Ja motīvs bija meitai palīdzēt atgriezties pie savām saknēm, tad tas arī bija jāļauj. Kļūda bija tā, ka viņa piespieda meitu atgriezties mājās, brīdī, kad viņa bija laimīga kopā ar savu īsto ģimeni. Varbūt šķiet paradoksāli, ka bērni mīl savus īstos vecākus, kaut arī vecāki ir tos pametuši. Kad meitene pieaugs, viņai būs grūti izveidot laimīgu ģimeni, vismaz tikmēr, kamēr viņa neatstrādās savu karmu. Meitenei ir jāapgūst tās mācību stundas, kuras viņai neapzināti vēlas iemācīt viņas īstā ģimene. Kaut arī meitene ir augusi mīlošā audžuvecāku ģimenē, tomēr viņai vienmēr ir pietrūcis īsto vecāku mīlestības, kas arī ir cēlonis visām problēmām.

Bērni, kuri ir auguši bērnunamos, ir pakļauti lielam laulības dzīves problēmu riskam. Iemesls ir viens – šiem bērniem ir izveidojies ļoti liels stress „bailes “mani nemīl”” jeb mīlestības trūkuma izjūta, kas savukārt traucē veidot attiecības ar partneri.

Cēlonis mīlestības trūkumam ir augšana bez īsto vecāku mīlestības, bet sekas ir problēmas attiecībās ar partneri. Vai visiem bērniem, kuri auguši bez vecākiem, draud problēmas attiecībās ar partneri? Nē, tikai tiem, kuri nespēs saviem vecākiem piedot, ka viņi ir pamesti un pateikties par to, ka viņiem bija iespēja izaugt siltumā, būt pabarotiem un izskolotiem bērnunamā vai pie audžuvecākiem. Piedošana ir ļoti svarīga, bet tikpat svarīga ir pateicība par to, kas ir dots. Piemērā minētai meitenei ir problēmas tāpēc, ka viņa nav pateicīga saviem audžuvecākiem un nespēj piedot īstajiem vecākiem, ka viņi atteicās no savas meitas, jo citādi juridiski viņu nevarēja adoptēt.

Visiem pieaugušajiem, kuri ir auguši bez savu īsto vecāku mīlestības, iesaku piedot viņiem, ka dzīvē sanācis tā, kā sanācis. Ne vienmēr vecāki pamet bērnus, ir arī vecāku nāves gadījumi. Arī šajos gadījumos bērni bieži nespēj piedot saviem vecākiem, ka viņi ir nomiruši, atstājot bērnu pie svešiem cilvēkiem. Esiet pateicīgi, ka jums bija iespēja piedzimt, dzīvot un apgūt savas mācību stundas. Neaizmirstiet, ka šādu likteni izvēlējās jūsu Gars, lai varētu attīstīties. Bieži tā ir karmas izpirkšana par iepriekšējā dzīvē pieļautajām kļūdām – savu bērnu pamešanu. Tāpēc šajā dzīvē ir jāizjūt, kā tas ir  – augt bez īsto vecāku mīlestības.

Autore: Elvita Rudzāte