Ilze jautā: Tiklīdz iesaistos nopietnās attiecībās, mani pārņem vēlme nepārtraukti zināt, uzmanīt, kontrolēt, ko dara mans partneris. Vēlos būt
tā teikt “vissvarīgākā”. Vēlos, lai lietas notiktu pēc mana prāta. Es zinu, ka tas ir slikti, ar prātu saprotu, ka es nevēlos tā darīt, bet man tas sanāk automātiski un, pat teiktu, “dabiski”. Mokos es pati un mokās mans partneris, jo jūt no manas puses “spiedienu”. Ja es mēģinu to apspiest vai sev iestāstīt, ka tā nedrīkst, manī ir iekšējas dusmas, un vienalga agri vai vēlu tas viss iznāk uz āru..pār partnera galvu.
Ar prātu saprotu, ka pat ja esam kopā, viņam ir tiesības darīt visu saskaņā ar viņa paša sirdsapziņu utt. Bet kā to pieņemt ar sirdi, kā atbrīvoties no šīs nemitīgās vēlmes kontrolēt, būt viss īpašākai, būt “uzmanības centrā”? Kā iemācīties būt viegli attiecībās? Baidos kārtējo reizi sabojāt skaistas attiecības.
Esmu centusies ar sevi strādāt, esmu gājusi pie psihologa, uz hipnozi, klausījusies jūsu seminārus, ar prātu mēģinājusi to visu izprast, centusies mācīties mīlēt bez nosacījumiem, izprast to, ka neesmu pasaules centrs, utt, bet nekas nepalīdz. Es nepatīku pati sev, kad šādi uzvedos.
Elvita Rudzāte atbild: Ilze nav atbrīvojusi savas bailes “mani nemīl”, tāpēc viņā ir tik liela neuzticēšanās un vēlme partneri kontrolēt. Iespējams iepriekšējā dzīvē viņa ļoti ir cietusi no partnera neuzticības, tāpēc šajā dzīvē mēģina visu kontrolēt.
Nepietiek ar to, ka esi kaut ko sapratis ar prātu. Svarīga ir garīgā prakse. Cilvēks, kas atgriežas pie Dieva, ir ļoti ticīgs un uz To paļaujas, uzticas Dieva gribai visās dzīves situācijās. Savukārt neticīgajiem nākas visu saprast ar prātu, bet Ilzes vēstule arī norāda, ka ar to nepietiek.
Ilzei ir ne tikai jāatbrīvo savas bailes “mani nemīl” un ar tām saistītos visus pagātnes pārdzīvojumus, bet arī jāatbrīvojas no skaudības un pieķeršanās, neapzinātas domas, ka partneris viņai pieder. Bet diez vai viņa spēs šīs īpašības atbrīvot vienkārši tehniski. Tāpēc ir tik svarīga TICĪBA.
Es neapgalvoju, ka obligāti ir jāpievēršas kādai no reliģijām, jo atgriešanās pie Dieva ir iekšējs ceļš nevis ārējs. Iesaku Ilzei izlasīt rakstu “Kas ir šis pareizais ceļš pie Dieva?”
Kā iemācīties būt viegli attiecībās? Viegli ir tad, kad tu mīli un uzticies Dieva gribai. Iespējams šie vārdi nespēj palīdzēt Ilzei, jo viņa nezina kā tas ir mīlēt un uzticēties Dieva gribai. Tāpēc Skolotāji māca pazemību pieņemt dzīvi tādu kāda tā ir un no savas puses darīt visu, kas var iepriecināt Dievu. Es zinu, ka priekš daudziem šie vārdi ir sveši, bet no savas pieredzes zinu arī to, ka patiesi mīlēt cilvēks iemācās tikai atgriežoties pie Dieva. Daudzi cilvēki domā, ka viņi patiesi mīl, bet tā ir tikai ilūzija, viņi partnerim ir ļoti pieķērušies, uzskata to par savu īpašumu, tāpēc arī vēlāk piedzīvo ciešanas. Tāpēc man nav cita ieteikuma kā tikai atgriezties pie Dieva, tad visas dzīves problēmas pārvēršas interesantos pārbaudījumos, līdzīgi kā skolā, kad mums matemātikā bija jāatrisina “cietā rieksta uzdevumi.”