Vārds – neatmaksājas. Nereti to dzirdam, atkārtojam, pieķeramies. Padomāju un sagribējās tajā iedziļināties. Ko tad tas īsti nozīmē? It kā vienkārši – par kaut ko nesaņemam samaksu. Mūsdienās maksa skaitās naudā, jo tā taču var norēķināties vissaprotamāk. Vēl tiek apspriests samaksas veids graudā. Tas notiek gadījumos, kad preci maina pret preci, piemēram, zobārsts par savu darbu ņem manu izaudzēto kartupeli. Nereti dzirdam: piemājas dārziņā neatmaksājas neko audzēt, jāiesēj zālīte. Zālāja kopēji zinās pateikt, cik daudz darba jāiegulda skaista zālāja uzturēšanā. Liekas, ka tas nepavisam neatmaksājas, jo zālīti taču neēdam.
Te ir runa par vēl kādu maksu – baudu, ko gūstam vērojot sava darba rezultātu. Tāpat dzird runājam: mājās ēst gatavot neatmaksājas. Tā ieskrienam bezpersoniskā ēstuvē, baudām enerģētiski tukšu ēdienu un brīnāmies, ka spēki sāk izsīkt. No kā lai tie rastos, ja šo ēdienu gatavošanā piedalījusies visa negāciju buķete: steiga, bailes, neapmierinātība, dusmas.
Neatmaksājas pasmaidīt, jo var pārprast. Neatmaksājas labu vārdu teikt, jo var nesaprast. Neatmaksājas kādu apciemot, jo laiks taču nauda. Trakas lietas! Kas tad atmaksājas?
Bērnam no mazām dienām tiek iegalvots, ka jāmācās par to speciālistu, kurš ir topā un būs pieprasīts. Strādāt jāiet uz tādu darbavietu, kas labi apmaksāta. Jāsatiekas ar tiem cilvēkiem, ar ko ir izdevīgi, un, tad noteikti tas atmaksāsies. Atmaksājas strādāt 3 darbos un neredzēt kā bērni izaug un vecāki noveco. Atmaksājas sēdēt pie TV un uzņemt nevajadzīgu, kaitīgu informāciju, čatot internetā un izgāzt pār citiem savas negācijas. Atmaksājas dzīvot sev – vienam, jo nav problēmu ar otras puses neatbilstību izdomātiem vai piesavinātiem, augstiem standartiem. No rīta kaut ko gribam, bet vakarā tas jau neatmaksājas, jo kaut kas nav noticis pēc mūsu prāta.
Jautājums: kas tie ir par „spēkiem”, kas mums grib iestāstīt, ka nav vērts, ka neatmaksājas? Kam ir izdevīgi mūs padarīt šaubīgus, nespējīgus un vārgus? Kam šīs manipulācijas atmaksājas? Zinu, ka atmaksājas viss, ko dari no sirds. Katram cilvēkam būs savi sirds darbi, un, tie nav un nevar būt vienādi. Mēs – katrs esam vērtība, un, mūs nevar samaksāt naudā un nevar nosvērt graudā. Mums noteikti atmaksājas būt – dažādiem, interesantiem, jo tā Dievs lēmis.
Zinu, ka neatmaksājas tas, ko darām darīšanas pēc, darām piespiesti, darām steigā, darām neesot šajā brīdī, šajā vietā. Tādam darbam nav vērtības, tādai naudai nav svētības, un, tāda nauda izslīd kā smiltis starp pirkstiem. Varbūt pārskatām katrs savu atmaksāšanos un atrodam savā sirdī aiz deviņām atslēgām noslēpto īsto vērtību!
sending...
