Kāpēc man ir limfmezglu iekaisums cirksnī? 20.06.2025

Agnese jautā: Man ieteica Jums uzrakstīt, lai izprastu no kā man ir veidojies limfmezglu iekaisums cirksnī. Nedēļu jau lietoju antibiotikas, temperatūra nekrītas un paralēli tam visam dabūju arī iesnas. Varbūt tas ir saistīts ar stresu un nepārtraukto skriešanu, nedomājot par sevi?

Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā limfmezglos izvietojas mērķtiecīguma enerģija. Aizvainojumi uzkrājas limfmezglos. Lai dzīvotu cilvēcisku dzīvi, ir jāatbrīvojas no izvirzītajiem mērķiem. Jo cilvēks atbildīgāk izturas pret saviem pienākumiem, jo stiprāks sitiens pa limfmezgliem. Jo dziļāk cilvēka Dvēselē sēž bailes pa savu tālāko nākotni, jo dziļāk ķermenī slēpjas limfmezgli, kuri atspoguļo bezizeju. Tas, kurš šādā situācijā sāk šaustīt sevi, tam var sākt veidoties ļaundabīgs process. Vēlāk šādi cilvēki var sākt neieredzēt bezspēcību, īpaši savējo.

Katrs limfmezgls nes sevī konkrēta mērķa enerģiju. Ja nenozīmīgs mērķis pēkšņi pārvēršas par ļoti svarīgu dzīves mērķi, kā pagrieziena punktu dzīvē, ja šis mērķis tiek uzskatīts par tikpat svarīgu, kā dzīvība vai nāve, tad, ja, šis mērķis tiek sasniegts, ar limfmezgliem nekas slikts nenotiek. Ja mērķis netiek sasniegts, tad mazajā limfmezglā var rasties neārstējama slimība, piemēram, var izveidoties limfoma. Uzmundrināt sevi ar cerību, ka agrāk viss izdevās, tad izdosies arī tagad, nozīmē iemidzināt savu modrību.

Iesnas liecina par aizvainojumu.

Limfmezglu iekaisums cirksnī norāda uz bezspēcības un aizvainojuma izjūtu virzoties dzīvē uz priekšu.

Iesaku Agnesei padomāt, vai viņa nav uz kādu apvainojusies, ka viņai nav izdevies sasniegt kādu mērķi? Vai viņa nejūtas bezspēcīga kādā jautājumā? Jebkurā gadījumā Agnesei ir jāpadomā par saviem dzīves mērķiem un no tiem jāatbrīvojas, bet jāmācās tiekties dzīvē uz priekšu bez sevis piespiešanas, bet paļaujoties uz Dieva gribu. Ne vienmēr Dieva griba sakrīt ar cilvēka izvirzītiem mērķiem, bet vienmēr viss notiek tā kā to vēlas Dievs. Tāpēc rezultāti nav atkarīgi tikai no cilvēka cenšanās, bet vislielākā mērā rezultātus ietekmē Dieva griba.

Pastāv tāds teiciens: “Cilvēks domā – Dievs dara.” Šis teiciens skaidri pasaka, ka pāri cilvēku domām un darbiem, pastāv kaut kas Augstāks, kas zina kādas mācības cilvēkam ir jāapgūst un tieši tāpēc ne vienmēr visi rezultāti sakrīt ar cilvēka gaidām, lai kā cilvēks ir centies un lai cik lielu darbu ir ieguldījis rezultātu sasniegšanā. Slikta rezultāta gadījumā cilvēks nedrīkst justies bezspēcīgs, jo slikts rezultāts tikai norāda, ka viņam jāskatās uz notiekošo daudz plašāk un jāmeklē pavisam cita pieeja.

Man atmiņā nāk Covid-19 laiks, kad valdība nosprauda sasniedzamos mērķus vakcinācijas aptverē un izstrādāja rīcību plānu mērķu sasniegšanā. Mēs visi ļoti labi atceramies ar kādu izgāšanos beidzās šis plāns.

Tāpat salīdzinoši nesen Centrālai vēlēšanu komisijai bija mērķis automatizēti skaitīt vēlētāju balsis. Arī šī mērķa sasniegšana beidzās ar izgāšanos. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs gribēja pievērst uzmanību atbildīgo amatpersonu lepnībai. Jo lielāka lepnība jeb vēlēšanās lepoties ar sasniegumiem, jo lielāks kauns par izgāšanos.

Mērķiem ir jābūt, jo cilvēkam ir jātiecas dzīvē uz priekšu, bet nedrīkst mērķiem pieķerties. Ja kaut kas nenotiek tā kā iecerēts, tad mērķis vai tā sasniegšanas veids ir jāmaina. Dievs vēlas, lai mēs esam elastīgi savā domāšanā un atjautīgi grūtību pārvarēšanā. Nedrīkst dusmoties uz sliktu rezultātu, bet tas ir jāuztver kā zīme, ka nepieciešamas pārmaiņas, kas ir jaunā sākums. Svarīga ir attīstība, jo cilvēks ir nācis iemiesojumā, lai attīstītos gan intelektuāli, gan garīgi. Līdzsvarota intelektuālā un garīgā attīstība ir cilvēka evolūcijas pamats, kas ir dzīves galvenais mērķis. Tiecoties uz dzīves galveno mērķi, kas ir mūžīgs, cilvēks pārstāj pieķerties materiāliem mērķiem, kas ir laicīga parādība. Tāpēc tik svarīgi ir gan Agnesei, gan citiem cilvēkiem iet apzinātu garīgās izaugsmes ceļu.