Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nespēj veidot veiksmīgas attiecības, ir lepnība. Saskaņā ar Dievišķo Polaritātes likumu lepnības otra puse ir kauns. Dzīvē šie stresi izpaužas redzamā un slēptā veidā, piemēram, ja cilvēks ir ārēji lepns, tad iekšēji viņš par kaut ko ļoti kaunas. Ja cilvēks ārēji ir kaunīgs, tad iekšēji viņš ir lepns. Lepnība un kauns veido vienu veselumu, tāpēc, ja esat sevī pamanījuši kaut vai vienu, tad ziniet, ka kaut kur slēpjas arī otrs.
Kāpēc lepnība vai kauns traucē veidot veiksmīgas attiecības? Lepnība un kauns ir stresi, kas Dievišķajā pasaulē eksistē ar negatīvo enerģiju. Negatīvajai enerģijai ir graujošs spēks. No tā savukārt izriet, ka lepnība un kauns negatīvi ietekmē jūsu attiecības, jo šie stresi rada bezjūtību. Nav svarīgi, ar ko jūs veidojat attiecības, jebkuras attiecības šie abi stresi ietekmē negatīvi.
Patiess gadījums
Man palīdzību lūdza jauna sieviete, kura juta lielu smagumu krūšu daļā, bet ārsti nespēja diagnosticēt slimību. Izvaicājot sievieti, atklājās, ka viņa bija nolēmusi pārtraukt attiecības ar civilvīru tikai tāpēc, ka viņam esot pārāk zems izglītības līmenis, un viņai esot kauns no saviem kolēģiem, ka viņai blakus ir tik neizglītots vīrietis. Skaidroju sievietei, ka smagums krūšu daļā ir saistīts ar viņas vainas izjūtu pret civilvīru, pametot viņu zemā izglītības līmeņa dēļ. Paskaidroju sievietei, ka patiesībā sieviete atsakās no civilvīra nevis viņa zemā izglītības līmeņa dēļ, bet gan savas lepnības un kauna dēļ. Kad izskaidroju sievietei šo stresu būtību, sieviete sajuta, kā akmens noveļas no viņas krūtīm, un smaguma sajūta krūtīs pazuda. Sieviete sāka lūgt piedošanu civilvīram, atbrīvoja savus stresus, un ģimenē notika lielas pārmaiņas uz labo pusi.
Sieviete izprata savas kļūdas, saprata, ka ne tikai pret savu civilvīru, bet arī pret citiem cilvēkiem viņa ir bijusi lepna. Viņa atzina, ka ļoti kaunoties par saviem radiem, kuri dzīvo laukos un dzīvē maz sasnieguši. Sievietei izdevās glābt civillaulību tikai pateicoties tam, ka viņa sāka ar sevi strādāt un mainīja savu attieksmi pret civilvīru, radiem un pārējiem cilvēkiem, izprotot dzīves jēgu un savas neapgūtās mācību stundas.
Veidojot attiecības, stresi – lepnība vai kauns – parādās slēptā veidā un dažkārt otra puse ir neizpratnē, kāpēc tik jauki sākušās attiecības pēkšņi izjuka. Patiesībā attiecības izjuka, jo partneri neapzinājās, ka viņos ir šie stresi, kas izjauca attiecības.
Patiess gadījums
Studentu saietā iepazinās divi jaunieši un sāka veidot nopietnas attiecības. Puisis bija lepns, ļoti glīts, daudzas meitenes uz viņu meta acis, bet viņa izvēlētā meitene nebija pārāk izskatīga, tomēr viņai piemita harizma jeb, kā vīrieši saka, „sava odziņa”. Abiem izveidojās nopietnas attiecības, un puisis veda savu meiteni rādīt saviem vecākiem un draugiem. Vecāki un draugi bija ļoti vīlušies puiša izvēlē, jo bija gaidījuši, ka izskatīgais puisis atvedīs izskatīgu meiteni. Puisis, redzot savu tuvinieku noraidošo attieksmi, pārtrauca attiecības ar meiteni. Vēlāk puisis izveidoja citas attiecības un apprecējās ar skaistu, bet lepnu sievieti. Pēc gadiem viņš to ļoti nožēloja un sāka krāpt savu sievu. Visas turpmākās attiecības viņš neuztvēra nopietni, jo bija kļuvis bezjūtīgs.
Jauniešiem attiecības izjuka, jo puisim bija liels kauns, ka izvēlētā meitene nepatīk viņa tuviniekiem un draugiem. Puisis slēpa savu kaunu un ārēji izturējās tā, it kā viņam viss būtu vienalga, t.i., ārēji puisis bija lepns. Puisī kauns bija attīstījies jau kopš bērnības, jo māte bieži kaunināja savu dēlu. Tā kā puisis savu kaunu slēpa, viņš ārēji izturējās vēsi, demonstrējot savu lepnību. Dievišķais Piesaistes likums māca, ka līdzīgs piesaista līdzīgu, tāpēc vīrietis apprecējās ar lepnu sievieti. Vēlāk dzīve piespieda vīrietim saprast, ka lepna sieviete sadzīvē nemaz nav patīkama. Vīrietim bija jāapgūst mācību stunda – lepnība un kauns attiecībās, kas radīja bezjūtību, tāpēc viņa dzīvē notika šādi notikumi.