Abortu sekas 07.07.2025

Sabiedrībā valda noklusējoša vai pat atbalstoša attieksme pret abortiem. Nav daudz cilvēku, kuri būti nopietni pārdomājuši, kas patiesībā ir aborts. Es pievienojos tiem, kuri uzskata, ka aborts ir ķermeņa slepkavība. Lai to labāk izprastu, vēlreiz atskatīsimies bērna ieņemšanas un piedzimšanas procesā.

Cilvēks ir mūžīgs. Cilvēks nav tikai miesa jeb ķermenis, cilvēku veido svētā trīsvienība: gars, dvēsele un ķermenis. Mirstīgs ir tikai ķermenis. Gars un dvēsele ir mūžīgi. Kad mirst ķermenis, gars ar dvēseli atgriežas Smalkajā (Garu) pasaulē. Es neskaidrošu sarežģīto gara un dvēseles atgriešanās procesu, bet tikai to, ka gars, atrodoties garu pasaulē, kopā ar saviem Pavadoņiem (augstāk attīstītiem Gariem) atskatās uz iepriekšējā dzīvē pieļautajām kļūdām, saprastajām mācību stundām un pārrunā tās. Pēc tam, ja gars ir augsti attīstīts, viņš pats saviem spēkiem, bet, ja gars ir zemāk attīstīts, ar Pavadoņu palīdzību sagatavo mācību plānu nākamajai dzīvei. Tā kā Smalkajā pasaulē ir zināms, kurā laikā un tieši kādi notikumi norisināsies uz Zemes, saskaņā ar tiem gars izvēlas piedzimšanas laiku (piemēram, 2050.gadā vai 3000.gadā u.tml.), pēc tam izvēlas vietu (piemēram, tuksnesi, džungļus, Eiropu vai Āfriku u.c.), pēc tam ļoti rūpīgi izvēlas vecākus pēc to labajām un sliktajām īpašībām. Kad gars ir izvēlējies vecākus, viņš meklē iespēju iemiesoties mātes ķermenī kādā vecāku tuvības brīdī. Pat ja māte lieto kontracepciju, ja gars ļoti vēlas iemiesoties tieši šiem vecākiem, viņš pamanās tikai viņam zināmā veidā apiet kontracepcijas līdzekļu aizsardzības valni. Kad māte atklāj, ka bērniņš ir pieteicies, tad vecāki sāk spriest, ko darīt. Ja grūtniecība ir nevēlama, t.i., tā nav bijusi plānota, bieži vecāki vai māte viena pati nolemj veikt abortu. Māte izšķiras par šādu soli, jo nesaprot, ko viņa patiesībā dara. Viņa vēl neaptver citas dzīvības esamību savā ķermenī, tāpēc nejūt sirdsapziņas pārmetumus, veicot abortu. Viņa nesaprot, ka nogalina pati savu bērnu. Viņai šķiet, ka ārsti no viņas ķermeņa izgriež kaut kādu veidojumu līdzīgu augonim, no kura sieviete var atbrīvoties, ja viņa pati to vēlas. Viņa nesaprot, ka patiesībā viņa ir devusi komandu bendei nogalināt viņas bērnu. Izklausās briesmīgi, bet ārsti, kuri veic abortu operācijas, šajā dzīvē veic bendes lomu. Tā ir smagas karmas uzņemšanās, bet tas jau ir cits stāsts.

Esmu sastapusi daudz sieviešu, kuras dzīves laikā ir veikušas abortus. Ir sievietes, kuras dzīvo pavisam mierīgi, sevi nešaustot, tikai tad, kad pienāk karmas izpirkšanas brīdis, ir lielā neizpratnē, kāpēc viņām dzīvē tā neveicas. Taču ir sievietes, kuras sevi sāk vainot un šaustīt par pagātnes kļūdu. Abortu veikšanas cēloņi katrai sievietei ir individuāli, taču izplatītākie ir: 1) pārāk jauna, nav gatava mātes lomai; 2) ekonomiskās problēmas, bailes, kā izdzīvot kopā ar bērnu; 3) kauns no tuviniekiem un sabiedrības; 4) vīrieša nevēlēšanās uzņemties tēva lomu, prasība veikt abortu un citi iemesli. Lai kādi būtu aborta veikšanas iemesli, agrāk vai vēlāk tie liek sievietei nožēlot pieļauto kļūdu.

Patiess gadījums

Pusmūža sieviete dzīvo viena, jo visas attiecības, lai kā viņa vēlējās tās saglabāt, beidzās neveiksmīgi. Sieviete jaunībā nebija daudz domājusi par morāli un viegli uzsākusi attiecības ar precētiem vīriešiem. Viņa bija palikusi stāvoklī no precēta vīrieša, kurš, uzzinot jaunumus, bija pateicis, ka no sievas nešķiršoties un viņu neprecēšot. Sieviete jutās ļoti vīlusies, pameta savu draugu, no nevēlamā bērna atbrīvojās ar aborta palīdzību. Pēc tam sieviete mēģināja veidot jaunas attiecības, bet viņa vairs nevarēja palikt stāvoklī. Vīrieši, kuri vēlējās bērnus, šī vai citu iemeslu dēļ pameta sievieti. Sieviete visu laiku domāja par veikto abortu un nožēloja šo soli. Viņa vainoja savu māsu, ka tā nav viņu atturējusi no kļūdainā soļa. Viņa skaitīja, cik viņas bērnam būtu gadu, ja  aborta nebūtu bijis. Jo vecāka kļuva sieviete, jo vairāk pieauga viņas vainas apziņa, un pasliktinājās veselība. Sievieti sāka mocīt vientulības izjūta, viņa kļuva īgna, pret visiem negatīvi noskaņota.

Ja sieviete nemainīs savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, tad viņai draud nervu sabrukums. Sieviete bija sapratusi savu jaunības kļūdu, jo viņai vairs nevarēja būt bērnu. Ja sieviete būtu apprecējusies, viņai būtu bērni, iespējams, viņa savu kļūdu nemaz nesaprastu. Lai viņa aizdomātos par šo kļūdu, Dievs viņai bērnus vairs nebija dāvājis.

Iespējams, jums ir zināmas sievietes, kurām ir bijuši vairāki aborti, un viņas nekad to nav nožēlojušas, jo, neskatoties uz abortiem, ir spējušas palikt stāvoklī un dzemdēt vairākus bērnus. Jā, ir arī tādas sievietes, bet karmu nāksies izpirkt arī viņām. Kādā veidā? Veidi var būt visdažādākie: noziedznieka noslepkavots bērns vai mazbērns, meitas vai mazmeitas nespēja palikt stāvoklī, pašam var nākties mirt no slepkavas rokas. Var gadīties, ka karmu nav ļauts izpirkt šajā dzīvē, tā ļoti smagā veidā būs jāizpērk nākamajā dzīvē. Nav tik svarīgi, kādu sodu, kurš saņem, svarīgi ir izprast pieļauto kļūdu un atbrīvoties no karmas. Arī no šādas karmas var atbrīvoties ar patiesu nožēlu jeb piedošanu, t.i., ja sieviete lūdz piedošanu nedzimušā bērna garam no visas sirds, tad viņa piedošanu saņems gan no bērna gara, gan no Dieva.

Atgriežoties pie jautājuma, kā pagātnē veikts aborts var ietekmēt jaunu attiecību veidošanu, varu piebilst, ka sieviete apzināti vai neapzināti sevi vaino, un šī vainas izjūta traucē jaunu attiecību veidošanai. Gan vainas izjūta, gan bailes vilties vīrietī, gan dusmas uz vīrieti, ka atbildība par visu jāuzņemas sievietei vienai pašai, ir cēlonis bailēm no jaunām attiecībām, kas bloķē mīlestības enerģijas savstarpējo apmaiņu. Sieviete it kā sūta mīlestību vīrietim, bet vīrietis šo mīlestības enerģiju nesaņem, jo sievietes bailes ir kā siena starp abiem partneriem. Ja vīrietis mīlestības enerģiju ilgstoši nesaņem, tad agri vai vēlu viņš sievieti pamet. Ja vīrietis ļoti mīl sievieti, viņš sievieti var arī nepamest, bet viņu attiecībās ir problēmas.

Autore: Elvita Rudzāte