Smagi ir lasīt vai dzirdēt informāciju par to, ka kāds vēlas veikt abortu, bet saprotu, ka cilvēkiem trūkst informācijas un pieredzes, esmu daudz domājusi, ko es varētu darīt šajā lietā kā izplatīt vai nodot informāciju, lai cilvēki apzinātos ko viņi dara!
Kad gaidīju trešo bērniņu, ārstam pie kura veicu apskates un sonogrāfiju, pilnībā uzticējos un paļāvos uz to. Un tad pirmajos mēnesīšos, kad veic dažādus mērījumus galviņā, es redzu, ka ārstam ir lielas acis, kaut kas nebija kā parasti, daktere saka, nu jāaa… kaut kas tāds pie mums sen nav redzēts…(mērījumos kaut kas neatbilda noteiktajās standarta robežās) es nesapratu tas ir domāts labā vai sliktā nozīmē, viņa saka iespējams varbūt vajadzēs taisīt……. Negribas pat to vārdu teikt……. mana sirds ko tādu pat nevarēja iedomāties, un paldies Dieviņam, ka man apkārt bija īstie cilvēki, kas izskaidroja visu, lai vai kas ir ar bērniņu, tev ir jādod viņam dzīvība, un protams veselais saprāts un sirds balss darīja savu, tie ko tādu pat nepieļāva, pat domu par izvēli jā vai nē! Bet dakteres teiktais tomēr iesēja kaut kādas mazas šaubas, viņa spēja ietekmēt ar saviem vārdiem! Visu grūtniecību, lūdzu bērniņam piedošanu par to, ka vispār kāda šauba varēja iezagties manī un, ka daktere nesaprata, ko viņa ar saviem vārdiem var nodarīt! Arī tas, ka biju jau piedzīvojusi, to laimi, kā ir būt māmiņai un to, ka tu esi devis dzīvību kādam, joprojām nav vārdu, lai aprakstītu to dievišķumu tajā visā, kad tu piekļauj klāt savu tikko dzimušo bērniņu, to var tikai piedzīvot. Un arī vīrieši mainās pēc bērniņa piedzimšanas, lai vai ko viņi ir teikuši pirms tam…. piedodiet viņiem…. arī viņiem tā ir jauna pieredze, un saskaroties ar šo dievišķumu viņos notiek lielas izmaiņas!
Protams bērniņš piedzima sveiks un vesels, un tad es domāju, cik ļoti ir nepieciešams izglītot tieši ārstus, jo tas ir pirmais pie kā mēs vēršamies, un nāk jauns laikmets, bērniņi dzimst ar jaunām spējām tā saucamā sestā rase, nevarēs vairs skatīties parametrus pēc standartiem. Lēnām daudz kas vairs neatbildīs ierastajam, aparatūra arī neredzēs to ko nevajadzēs redzēt!
Vēl bija situācija, kur man pazīstama daktere deva nosūtījumus abortiem, ejot šo garīgās attīstības ceļu, ir jāspēj mainīt daudz kas ierastais, viņa zināja ka tā ir slepkavība, bet turpināja dot, ļoti reti protams, un tad manī notika, kas ļoti dīvains, man fiziski palika tik slikti, no tās sajūtas, ka cilvēki neapzinās ko viņi dara, tas jau ved uz to, ka mēs dzīvojam kā roboti, paldies Dieviņam, arī šajā situācijā daktere bija pietiekami spēcīga un pēc smaga brīdinājuma, pieņēma lēmumu, nedot vairs nosūtījumus abortu veikšanai.
Dieviņš man ir devis lielas empātijas spējas, dažkārt tas ir ļoti smagi man, jo izdzīvoju gandrīz vai kā uz savas ādas to cita sāpi….bet tas dod daudz ko saprast un tad tu vari palīdzēt. Kādu dienu biju laukos latgalē, kur pļāva labību, un cilvēks, kas bija pie stūres kombainam, atskrēja mājās ar asarām acīs un drebošām rokām, teica, ka ir sapļāvis stirniņas mazulīti, visas kājiņas lupatās, viņu nevarēja glābt, un tad pēc laika es joprojām biju ārā, bet patālu no tās vietas, un dzirdēju šausmīgu bļāvienu, to skaņu, tās raudas, to sāpi, kad stirnu māmiņa bija atgriezusies pie sava mazuļa, un ieraudzīja, kas ar to ir noticis….toreiz es atkal it kā sajutu to sāpi kāda bija šai stirnu māmiņai…to nevar aprakstīt…iespējams līdzīgi ir tam bērniņam, kad kāds izdomā viņu abortēt…
Mēs visi kļūdāmies, bet ja mums ir dota šī informācija, mums jāspēj mainīt savi ieradumi, turpmāk nepieļaut tās pašas kļūdas, un uzticēties un lūgt palīdzību augstākajam, jo bērniņa ieņemšana, iznēsāšana un piedzimšana ir DIEVIŠĶS PROCESS un viena no lielākajām DIEVA DĀVANĀM !
Gaismas skolotāji ir devuši norādījumus un izskaidro šo atbildību gan par seksuālo enerģiju gan bērniņa ieņemšanu!
sending...
