Domātājas pieredzes stāsts – Katram savi skolotāji 11.08.2025

Vēlos padalīties ar dažām atklāsmēm, kas var mūs aicināt mainīties un mācīties!

1) Gada sākumā vīrs aizgāja no ģimenes (laulībā astoņi gadi), sakot, ka laulībā nejūtas labi un viņam ir brīvā griba, lai to darītu. Kaut arī vairākas sesijas pirms tam bijām bijuši pie mediatora (brīnišķīga speciāliste un attiecībās daudz ko bijām sapratuši)… situācija uzlabojās…

Pēc kāda laika, kad vīrs tomēr izvēlējās dzīvot atsevišķi, viņu pieķēru ar mīļāko un sapratu, ka viņa neuzticība nav sākusies vienā dienā – cik sen? … nezināju. Aicināju izrunāties un meklēt izeju – piekrita vienu reizi aiziet pie ģimenes psihoterapeita. Saruna bija atbalstoša, tomēr, man arvien vēl nebija atbildes uz jautājumu – kāpēc jāšķir ģimene? Tas, ka katrās attiecībās ir grūtības, krīzes, kuras var pārvarēt, es zināju, tomēr, visu dzīvē var mainīt, ja vien ir Mīlestība, Ticība un Piedošana.

Vīrs ģimenes terapeitam izstāstīja, ka ilgstoši ģimenē jūtas slikti un tās, viņaprāt, ir toksiskas – viņš vēlas šķirties un tā ir viņa griba. Uz šo apgalvojumu ģimenes psihoterapeite atbildēja: “Es arī esmu šķīrusies un nekāda traģēdija no tā nav notikusi – cilvēki šķiras, ja ir grūti -nav jāmocās kopā dzīvojot”. Man nebija ko teikt… sapratu, ka šis speciālists ir Dieva sūtīts un viņš mums ir vajadzīgs. Izejot ārā no kabineta vīrs jutās tik laimīgs kā nekad – svešs cilvēks dod “zaļo gaismu” un pasaka, ka laulību var šķirt, kad vien ir grūtības – tas ir apstiprinājums, ka viss ir pareizi!

Es esmu pateicīga šim skolotājam, kas manī vēl vairāk iedeva sapratni par ģimeni kā vērtību, kurā mācīties piedošanu, pazemību, pateicību, došanas prieku un mīlestību! Es esmu pateicīga šim skolotājam, kurš izgaismoja vēlreiz sapratni par izšķirtspēju – lai ko arī kāds teiktu, dotu padomus un ceļa vārdus – sirdsapziņa ir jāklausa vispirms! Tikai sirdsapziņa ir tā mēraukla, kas iet kopsolī ar visām cilvēciskajām vērtībām, kas mūsos mīt… un kuras vēl jāmācās!

Es esmu pateicīga šim skolotājam, jo sapratu, ka manī nav nedz nosodījuma, nedz kritikas – es pieņemu dažādus viedokļus, lai tur vai kas…Mana vērtību sistēma, Mīlestība un Ticība no tā nemainījās.

Šajā situācijā tik vaicāju – vai Dievs rīkotos tāpat? Vai Dievs teiktu tādus vārdus?

…un pieņēmu, ka tāda ir Dieva griba un ar to esmu mierā!

2) Šajā pat sarunā pie ģimenes psihoterapeita, es jautāju vīram: “Cik sen viņš man ir neuzticīgs (jo prom ejot teica, ka viņam neviena cita nav)?” Uz ko vīrs atbildēja: “….man jāpaskatās kalendārā…” Speciāliste pārtrauca šo sarunu, sakot, ka tas nav svarīgi, jo cilvēks saka, ka viņš jūtas slikti un vēlas šķirties. Un, ja cilvēks vēlas – viņš var doties.

Paldies skolotājam, ka atgādināja par pašu svarīgāko cilvēcisko vērtību bez kuras mēs necik tālu nevaram dzīvē tikt – PATIESĪBA. Lai arī cik atšķirīga katram būs šī cilvēciskā vērtība – tā man nemainījās. Es pieņemu cilvēkus, kuriem ir atšķirīgs skatījums uz patiesību – tā drīkst būt… un pāri visam vienmēr būs mīlestība! Neviens neesam bez grēka – arī es, tāpēc es piedodu un esmu pateicīga par visu, kas ir noticis. Piedzīvoju sajūtas, ka pāri visam ir mana Ticība labajam, piedošana gan vīram, gan speciālistam, gan vīra mīļākajai, gan mācībai, kas man ir jāiemācas…

Paldies skolotājam, ka atgādināja, ka nav svarīgi vairs cik, kad un kā…jo to neviens “nespēs nedz nosvērt, nedz salīdzināt vai padarīt mazāk sāpīgu”, svarīgi ir skatīties uz priekšu – atzīt savas kļūdas, tās nožēlot un domāt –  ko es pati varu mainīt savā ikdienā, lai sevi mainītu.

3) Pēc pāris mēnešiem es atklāju, ka vīra mīļākā ir sieviete, kas mani ļoti labi zināja pirms laulībām un arī laulībā, gāja sevis izzināšanas ceļu, kopā esam vadījušas bērniem pasākumu (par cilvēciskajām vērtībām) – sāka satikties ar manu vīru, nepasakot, ka mani zina. Ikdienā daudzina un skandē (dziedot tautasdziesmas) Gaismu! Vīrs tieši prom ejot teica, ka vēlas Garīgu cilvēku sev blakām un viņam vajag Gaismu!

Paldies šai skolotājai, kura ir Dieva sūtīta man saprast tās lietas, kuras iepriekšējās dzīvēs vai šajā dzīvē esmu viņai pāri nodarījusi. Es viņai no sirds piedodu un neturu ļaunu prātu, tieši otrādi – esmu pateicīga, ka vīrietim ir kāda, kura viņu mīl!

Paldies šai skolotājai, kura vēlreiz izgaismoja mums zināmo patiesību – neklausies cilvēku vārdos, dziesmās un Gaismā, ko viņi skandina – skaties uz darbiem! Vai tie ir saskaņā ar Dievišķajiem likumiem? Vai tā rīkotos arī Dievs?

Šo noteikti sajutu kā karmisku situāciju un esmu pateicīga, ka šajā dzīvē bija iespēja to piedzīvot, mainīt un mācīties!

Atminēsimies, ka viss dzīvē notiek godīgi un strādāsim ar sevi tik, cik mums pietiek spēka, mīlestības un sapratnes.

Autore: Domātāja