Domātājas pieredzes stāsts – Padomdevēji 12.08.2025

Noteikti esat saskārušies ar situāciju, kad kādā grūtā dzīves situācijā Jums ir daudz padomdevēji – kas cenšas palīdzēt ar labu vārdu, pieredzi… vēlas tikai to labāko… un ir sašutumā vai neizpratnē, kad Jūs nedarāt tā, kā viņi būtu vēlējušies…

Pēdējo divu gadu laikā, kopš vīrs izvēlējās doties prom no ģimenes, esmu iepazinusies un ieraudzījusi daudz padomdevēju… un atskārtusi, ka tāpēc mums dzīvē ir bijis jāmācās gan akadēmiski, gan garīgi, gan Dzīves mācības un jāpiedzīvo grūtības, lai mācītos izšķirtspēju un spētu ieklausīties sevī, ne tikai padomdevējos.

1. Padomdevējs – ja vīrs dodas projām pie citām, tad arī Tu dari tāpat!

Šo padomu man grūti izpildīt kaut vai tāpēc, ka viss, ko domājam, darām un darīsim – pie mums atgriezīsies kā bumerangs, to nosaka Dievišķais Karmas likums. Neatkarīgi, ko un kā mēs piedzīvojam – otram mēs nedrīkstam atdarīt ar to pašu. Tas, kas attiecas uz mums un tas, ko mēs piedzīvojam – ir godīgi.  Ja sāksim šo jautājumu griezt uz otru pusi – “viņš tāds un tāds” – būs jaunas mācības, kas izgaismos šo pašu dzīves mācību… un, iespējams, vēl sāpīgāk.

Protams, es nezinu –  vai šī situācija ir tikai par šīs, vai kādas citas dzīves neizprastām mācībām, tomēr… iesaku domāt par šodienu un savām šīs dienas izvēlēm. Pagātni mēs neizmainīsim – spējam mainīt tikai savas šodienas izvēles, kas nozīmē – arī nākotni!

2. Padomdevējs – laulība būs šķirta, nekas – būs jaunas attiecības, jaunas iespējas un daudz labākas!

Par to, kas būs rītdien – zina tikai Dievs, bet ilūzija, ka “būs jaunas attiecības”  mūs var kaut kādā veidā remdināt vai novirzīt no skaidra redzējuma, tas tiesa… tomēr – kādas būs tālākās attiecības, atkarīgs tikai no viena – vai cilvēks būs sapratis visu, kas iepriekšējās attiecībās neizdevās, vai citiem vārdiem – kādas mācības ir bijušas jāmācās. Vai tās ir saprastas, piedotas, atlaistas un plūst vienīgi mīlestība… pret visiem un visu!

Vai iespējas būs daudz labākas? To arī zina tikai Dievs. Mēs nezinām, cik daudz esam izpratuši un sapratuši no visas piedzīvotās pieredzes. Mēs nezinām, kāds ir Dieva plāns attiecībā uz mums.

Ja skatāmies pavisam plaši uz šo jautājumu, tad jāsaka, ka ikvienas attiecības jau ir vislabākās iespējamās šajā pasaulē… tikai vai mēs viņas tā arī redzam un uztveram?

Tas nozīmē, ka noteikti visas nākamās attiecības, kā arī iepriekšējās un piedzīvotās …. bija un būs vislabākās pašam cilvēkam!

3. Padomdevējs – ja vīrs nemaksā uzturlīdzekļus, tad tūliņ ir jāvēršas Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā (UGFA) un tad tik viņš redzēs, kā ģimeni “čakarēt”.

Pareizi ir teikts, ka uzturlīdzekļi — bērna ikmēneša uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets. Šo kārtību un skaidrojumu sniedz UGFA

https://www.ugf.gov.lv/lv/pieteiksanas-uzturlidzeklu-sanemsanai

Es noteikti neatbalstu, ka mēs pieturētos pie domas, ka “spējam visu pašas” un līdz ar to arī neprasīsim ne bijušajam dzīvesbiedram, nedz arī valstij mums palīdzēt. Tāpēc valstī ir radīts mehānisms, kas sniedz iespēju saņemt palīdzību bērna audzināšanai, kā arī paredz atbildību tiem vecākiem, kas paši nespēj vai nevar maksāt.

Mēs nekad nezinām – kāpēc otrs cilvēks nemaksā mums uzturlīdzekļus – vai tās ir dzīves grūtības, atkarības, bezdarbs vai kāda slimība. Es ticu, ka ikviens vecāks, ja vien dzīvotu saskaņā ar savu sirdsapziņu – noteikti izvēlētos savam bērnam dot, maksāt un sniegt pašu labāko, ko vien var. Tomēr, realitāte ir tāda, ka cilvēki nereti par savu sirdsbalstiņu ir aizmirsuši, dzīvojot baudās, mirkļa ego izpausmēs un neuzņemoties atbildību par savu rīcību.

Tā kā viss dzīvē ir taisnīgi un godīgi, tad, iespējams, ir vērts paskatīties – varbūt tās iespējas, kas mums šobrīd ir, lai bērnu uzturētu – viņas ir pietiekošas. Protams, tas neattaisno un neatceļ otra vecāka atbildību attiecībā uz bērna aprūpi, tomēr atcerēsimies  – nedomāsim tik daudz par citiem un viņu izvēlēm – domāsim, kādas ir mūsu pašu izvēles? Kāda ir mana izvēle šajā situācijā? Kā rīkotos Dievs šajā situācijā?

Atminēsim, ka ir lietas, kuras mums ir iespējams redzēt (ar acīm) un lietas, kuras mēs ar aci saredzēt nevaram. Katram būs savs stāsts par uzturlīdzekļiem, tomēr, ir vērts padomāt, ka noteikti ir bijušas situācijas laulībā vai attiecībās pirms tam ar šo cilvēku, kad viens ir devis vairāk, cits mazāk…un mēs nekad nezinām, vai ar šo otra cilvēka “uzturlīdzekļu nemaksāšanu” patiesībā netiek mums palīdzēts?

Varbūt ar lielāku naudas summu mēs dosimies kaut kur vai pirksim kādas lietas, kas mūs nemaz nedarīs laimīgus vai pat iegūsim “lielākas ķibeles” dzīvē… slimības, negadījumus, azartspēļu atkarību.

Izvērtējiet gudri un ar sapratni – kad ir iespējas sarunāt ar savu bijušo dzīvesdraugu kādu kompromisu – dariet to!

Ja nav iespējams maksāt uzturlīdzekļus, varbūt tā ir kāda cita palīdzība, ko cilvēks šobrīd var sniegt attiecībā uz bērnu? Kopā pavadīts laiks, palīdzība pulciņu izvadāšanā/klātbūtnē, utt. Ne viss ir naudā izskaitļojams…

Ja nav iespējams rast kompromisu – jāvēršas UGFA un jālūdz palīdzība. Tas nav kauns vērsties pēc palīdzības, tā ir muļķība to nedarīt.

Un nesodīsim (ne domās, ne darbos), jo patieso stāstu, kāpēc netiek kas maksāts – zina tikai Dievs. Ja zināt viņa telefona numuru– piezvanāt un mīļi pajautājat 😊

4. Padomdevējs – es arī esmu šķīrusi laulību un nekas traks nav noticis – ja ir grūti – nav jāmocas. Šķirieties!

Katrs stāsts ir atšķirīgs un katram, būs sava pieredze attiecību krīzēs. Pajautājiet – vai Dievs dotu šādu padomu? Vai Jūsu sirds dotu šādu padomu?

Ir vērts ar pateicību pieņemt ikvienu laulības krīzi – neatkarīgi no tā vai kāda puse ir gatava mācīties, runāt, risināt, vai nē. Ja ir gatava – noteikti ieteiktu meditācijas pakalpojumu, kas mūsu valstī ir bezmaksas pakalpojums. Bet atkal – apskatiet mediatorus, sajūtiet ar sirdi – uzrunā vai nē. Akli neticiet ļaudīm, kas saka –  man ir bijusi pozitīva pieredze – domājiet ar savu galvu! Var jau būt, ka tam cilvēkam tiešām tika palīdzēts un tas bija viņa labākais speciālists īstajā laika un vietā – bet citam labāk derēs individuāla, pāra vai ģimenes terapija… katram būs savs stāsts.

https://sertificetimediatori.lv/valsts-apmaksata-mediacija-gimenes-stridos-ari-2025-gada/

Ko nozīmē “mocīties” attiecībās? Vai zināt kādas attiecības, kurās nebūtu domstarpības un strīdi? Tādu nav. Visās attiecībās mēs mācāmies sarunāties, uzklausīt, meklēt kompromisu un mācīties. Bet gadās, ka šīs pašsaprotamās lietas nemaz tik pašsaprotamas nav – grūti runāt, pieņemt, meklēt kompromisu… un tad var gadīties, ka kāda no pusēm neko vairs nevēlas un saka, ka ir brīva valsts, brīva griba un vēlas būt brīvs…

Vai brīvība sākas, kad laulība ir šķirta? Vai brīvība sākas, kad vēl neesi laulībā vai attiecībās? Brīvība un brīvā griba mums ir katru mīļu mirkli, tik vai to ieraugām, novērtējam un pieņemam? Var jau gadīties, ka paši radām savu ikdienu tādu, lai nejustos brīvi, neapzinoties par savām domām, rīcībām un darbībām. Var jau gadīties, ka paši esam nonākuši krīzē, bet to neapzināmies un nepieņemam.

Sabojāt kādas attiecības varam vien tad, ja apzināti/neapzināti nemācāmies un vēlamies mukt, kas, iespējams, šķiet vienīgais glābiņš. Tomēr “durvis” pa kurām doties un mācīties nesaskaņas izprast, mainīt un pieņemt –  ir ļoti daudz. Un tas prasa vien gribu, ticību un mīlestību labajam.

Paldies mūsu Padomdevējiem, kas māca mums domāt ar savu galvu! Vienam šie padomi sniegs mierinājumu un sirdī ieplūdīs miers, citiem – liks domāt un iet citu ceļu! Vienmēr pajautājiet paši sev – vai es vēlētos, ka apgrieztā situācijā ar mani rīkotos tāpat? Runātu tāpat, atbildētu tāpat?

Autore: Domātāja