Kāda ir reinkarnācijas jēga, ja neatceries savas pagātnes dzīves pieredzes? 17.08.2016

Kristaps jautā: Kāda ir reinkarnācijas jēga, ja neatceries savas pagātnes dzīves pieredzes? Tu vienkārši esi nolemts pieļaut vienas un tās pašas kļūdas katrā nākamajā dzīvē. Kāpēc tad cilvēks neatceras savu iepriekšējo dzīvi, lai zinātu kādas kļūdas labot?

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēks neatceras savas iepriekšējās dzīvēs tāpēc, lai šīs atmiņas viņam netraucētu attīstīties garā. Es domāju, ka katram šajā dzīvē ir bijusi kāda nepatīkama situācija, kuru viņš mēģina aizmirst, jo tajā brīdī, kad viņš atceras nepatīkamo situāciju, viņu pārņem ļoti nepatīkamas izjūtas. Ja cilvēks ir sasniedzis apziņas līmeni, kad spēj izprast nepatīkamo situāciju sniegto mācību, tad viņam nepatīkamās situācijas pašas nāk prātā, lai cilvēks tās atbrīvotu ar piedošanu, t.i., lai tās dzēstu no savas atmiņas, jo tiklīdz cilvēks patiesi piedod vai lūdz no sirds piedošanu, tā nepatīkamā situācija dzēšas no atmiņas. Piemēram, smagi slimiem cilvēkiem ir nepieciešams piedot visus pārdzīvojumus, lai atveseļotos. Brīdī, kad cilvēks patiesi piedod, negatīvais pārdzīvojums no atmiņas dzēšas un tas par sevi neatgādinās ne tikai šajā dzīvē,  bet arī nākamajās.

Es savā praksē esmu dzirdējusi daudz stāstu par to, ko tikai cilvēks neatceras brīdī, kad ar sevi strādā un atbrīvo no sevis savus nepatīkamos pārdzīvojumus, kas bijuši pagātnē. Daži pat pārtrauc darbu ar sevi, jo nespēj tikt galā ar informācijas (slikto atmiņu) gūzmu, kas it kā gāžas virsū. Tad iedomājieties, kas notiktu ar cilvēku, ja viņš atcerētos visu, kas ir bijis iepriekšējās dzīvēs – kā viņš vai viņu ir nogalinājuši, izvarojuši, spīdzinājuši, cietuši badu, dzīvojuši pārticībā, slīkuši Atlantīdā utt. Ko vīrietim palīdzēs informācija, ja viņš zinās, ka viņa pašreizējā sieva, ar kuru viņam ir nesaskaņas, iepriekšējā dzīvē viņu noindēja? Visticamāk, ka to zinot, vīrietis pieņems lēmumu par šķiršanos, kas būs kļūda, jo karmiski mēs pievelkamies viens pie otra tieši tāpēc, lai izprastu mācības, kuras neizpratām iepriekšējās dzīvēs.

Reinkarnācijas galvenā jēga ir dot mums iespēju labot savas kļūdas un augt garā. Tiklīdz cilvēks ir sasniedzis Budas apziņas līmeni, ko sauc par apskaidrību, tā viņš no reinkarnācijas apļa uz planētas Zeme izstājas, izņemot gadījumus, ja viņš nāk iemiesojumā, lai palīdzētu citiem cilvēkiem augt garā. Atcerēsimies, ka dzīves jēga ir garīgā attīstība. Tas nozīmē, ka mēs nākam iemiesojumā, lai mācītos un celtu apziņas līmeni, bet mācāmies mēs caur slikto. Visi sliktie notikumi, kas ir bijuši mūsu dzīvē, tie katram no mums kaut ko māca. Tiklīdz mēs izprotam mācību, tā mūsu apziņas līmenis paaugstinās. Tā mēs turpinām mācīties no dzīves uz dzīvi līdz sasniedzam to apziņas līmeni, kad mēs varam iziet no reinkarnācijas apļa.

Kad es iedziļinājos kristiešu Svēto grāmatās, tad mani īpaši interesēja reinkarnācijas jautājums, jo pašlaik kristieši reinkarnāciju noliedz. Es, lasot kristiešu Svēto darbus, centos izprast tieši mūžības jēdzienu, ko viņi ar to saprot. Es sapratu, ka kristieši ar mūžību patiešām saprot Zemes dzīves beigas un evolūcijas turpinājumu Smalkajā plānā, bet arī Viņi norāda, ka to spēs piedzīvot tikai tie, kas dzīvos saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, izprotot to dziļāko jēgu un nepieciešamību ievērot ikdienas dzīvē nevis kā dogmu, bet kā gudrību. Faktiski Viņi pasaka to pašu, ko budisti, ka brīdī, kad cilvēks ir sasniedzis augstu apziņas līmeni, tad viņš vairs uz Zemes nereinkarnējas.

Kristieši runā par elli un šķīstītavu, kur cilvēks nonāk, ja dzīves laikā ir grēkojis vai pieļāvis kļūdas. Budisti to sauc par ciešanām. Padomāsim, kā cilvēks jūtas brīdī, kad piedzīvo ciešanas? Ļoti slikti, viņš cieš. Tanī brīdī notiek šķīstīšanās uz Zemes. Ja cilvēks mēģina saprast kāpēc viņu piemeklējušas ciešanas, tad viņš ātrāk un vieglāk tās pārvar. Piemēram, man bija gadījums, kad sniedzu palīdzību sievietei, kurai bija vēzis pēdējā stadijā. Viņa saņēma no ārstiem medicīnisko palīdzību un no manis garīgo palīdzību. Es sievietei skaidroju viņas pieļautās kļūdas un nepareizo domāšanu. Sieviete mainīja savu domāšanu un izprata savas neapgūtās mācības, bet tā kā vēzis bija pārņēmis visu ķermeni, tad Dievs sievieti paņēma pie Sevis. Sieviete nomira bez sāpēm, nelietojot narkotiskos līdzekļus un pirms nāves pateica savai draudzenei, lai pasaka man paldies par garīgo atbalstu, jo citādi viņa nebūtu spējusi izturēt šo smago pārbaudījumu. Tā kā sieviete savas kļūdas izprata, nožēloja pirms nāves, tad iespējams viņai Smalkajā plānā nevajadzēs iet cauri šķīstītavai, jo viņa iespējams visu darbu paveica jau atrodoties iemiesojumā uz Zemes – šķīstoties caur smago slimību. Ja sieviete pirms nāves nebūtu ar sevi strādājusi, nebūtu izpratusi savas neapgūtās mācības un pārkāptos Dievišķos likumus, tad viņai būtu jāturpina darbs ar sevi šķīstītavā Smalkajā plānā.

Smalkajā plānā ir vēl daudz nepatīkamāk apzināties savas kļūdas nekā uz Zemes, atrodoties iemiesojumā, jo Smalkajā plānā tev tiek parādīts kā tavas kļūdas ietekmēja citu cilvēku un dzīvo radību dzīvi. To apzināties ir ļoti smagi, tāpēc kristieši šo brīdi sauc par elli, degšanu ugunīs, jo patiesībā cilvēks deg pats savās ugunīs – viņš ļoti pārdzīvo (dedzina sevi) savas pieļautās kļūdas. Kad viņa Pavadonis (augstāk attīstīts Gars, viņa Skolotājs) redz, ka cilvēks ir teorētiski izpratis savas kļūdas, tad viņam ir jānāk vēlreiz iemiesojumā uz Zemes, lai to pierādītu praksē.

Tagad iztēlosimies, ka cilvēks, atrodoties iemiesojumā uz Zemes, atceras kā iepriekšējā dzīvē viņš ir nosodījis citus cilvēkus par to pieļautām kļūdām un kā Smalkajā plānā viņam izskaidroja, kāpēc nedrīkst citus cilvēkus nosodīt. Vai šis cilvēks kādu nosodīs? Domāju, ka nē, jo viņš zina kāpēc to nedrīkst darīt. Vai šis cilvēks būs no sevis pielicis pūles, lai nokārtotu dzīves eksāmenu? Nē, nebūs. Lai jūs labāk izprastu, ko es vēlos pateikt, apskatīsim piemēru, kad bērns kārto skolā eksāmenu. Kā bērns mācīsies uz eksāmenu, ja viņam eksāmena laikā nebūs špikeris pieejams un kā bērns gatavosies uz eksāmenu, ja zinās, ka eksāmena laikā varēs špikot? Jūtat atšķirību? Kurš bērns pēc eksāmena labāk būs apguvis mācību vielu un labāk apgūto pielietos ikdienas situācijās? Tas, kurš būs smagi mācījies. Tieši tāpēc mums Dievs nedod līdzi špikeri (atmiņas) par iepriekšējā dzīvē pieļautām kļūdām, t.i., lai mēs varētu nokārtot dzīves eksāmenu un mūsu zināšanas būtu dziļas, mēs neatceramies Smalkajā plānā apgūto teoriju, bet mācāmies paši caur grūtībām. Tie cilvēki, kas ir sasnieguši augstu apziņas līmeni, spēj atcerēties savas iepriekšējās dzīves un redzēt nākotni, jo viņi dzīves eksāmenus ir nokārtojuši, un iemiesojumā atrodas tāpēc, lai palīdzētu citiem nokārtot viņu dzīves eksāmenus.  Tie cilvēki, kas neievēro Dievišķos likumus, bet saka, ka ir augsti attīstīti, jo esot gaišredzīgi, pieļauj smagu karmisku kļūdu, kuru šīs vai nākamo dzīvju laikā nāksies izpirkt par citu cilvēku maldināšanu.

Savukārt, ja mēs atcerētos visas savas iepriekšējo dzīvju kļūdas, tad mēs visi atrastos psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo mūsu psihe nespētu izturēt tādu pārdzīvojumu slodzi. Dievs ir ļoti humāns. Viņš patiešām mūs ļoti mīl, atgriežot mums atpakaļ mūsu pieļautās kļūdas 12 mūžu ciklos, 12 gadu ciklos, 12 mēnešu ciklos. Tāpēc mums ir nepieciešama reinkarnācija, lai mācītos lēnām, bet tā kā daudzi cilvēki nevēlas mācīties, tad viņi mācās vienu un to pašu vairākas dzīves pēc kārtas līdz beidzot pakāpjas nākamajā apziņas līmenī.

Cilvēks nav nolemts pieļaut vienas un tās pašas kļūdas no dzīves uz dzīvi. Šāds liktenis piemeklē tikai tos, kas nemācās, jeb skolā tos sauc par otrgadniekiem. Cilvēks, kas iet garīgās attīstības ceļu, ievēro Dievišķos likumus, dzīvojot pēc Sirdsapziņas, dzīves laikā apgūst tās mācības, kuras apņēmās apgūt pirms iemiesošanās šīs dzīves laikā. Nākamajā dzīvē viņš apgūst jaunas mācības un turpina iemiesošanos līdz brīdim, kad visas mācības ir apgūtas, lai tālāk evolūciju varētu turpināt citos Visumos vai uz citām planētām esošajā Visumā.