Kāpēc senāk zobu labošana sagādāja lielākas sāpes nekā tagad? 18.08.2016
Baiba jautā: Man vēl no bērnības ir nepatīkamas atmiņas par zobārsti. Man tad bija kaut kādi 5 gadi, tas kaut kur kādā 1993.gadā varēja būt. Man vajadzēja urbt zobu un zobārste it kā bija iešpricējusi pretsāpju līdzekļus. Viņa urba ar vislielāko urbi un urbja adatu. Nevis kā tagad cita zobārste man urbj ar smalku adatiņu un smalku urbi.
Man šausmīgi toreiz sāpēja zobs, kad viņa urba un es atceros, ka viņa urba pa visu to smaganu arī. Un tad es atceros, ka es viņai iekodu pirkstā un tad viņa bļāva uz manis un mutere arī bļāva uz manis. Bet, es nesaprotu vai tajos gados anestēzija bija vājāka kā tagad??? Man visu to zobu dzeroklī kreisajā pusē (es vēl kā tagad atceros, kur tas bija) toreiz nourba un vēl urba smaganas. It kā viņa teica, ka kaut kādas strutas esot zobos.
Man tagad ejot pie zobārstes nekas nesāp, ka viņa urbj. Un tagadējā zobārste urbj tikai tos caurumus zobos. Es nesapratu arī zobu slimību, jo nekad bērnībā tā saldumus nebiju ēdusi un arī tagad neēdu. Nav man bailes no zobārstiem vairāk, bet cik tur trūka, lai tādas būtu.
Elvita Rudzāte atbild: Mūsdienās zobu labošanai nepieciešamās tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās un tās nedrīkst salīdzināt ar 90′ to gadu sākumu, kad nekā no šīm tehnoloģijām zobārstiem nebija pieejamas. Jāpriecājas par to, ka vispār tajos juku laikos zobārsti bija pieejami.
Zobu bojāšanās nav saistīta ar saldumu ēšanu, bet gan ar attieksmi pret citu cilvēku prātīgumu. Ja cilvēks uzskata citus par muļķiem, tad viņam sāks bojāties zobi.
Zobu slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi un prātīgumu. Kas zobojas par tēva un vīra prātu, tai skaitā arī par vīriešu plāniem, tam sākt drupt dzerokļi. Kas kāda iemesla dēļ neieredz vīrieša prātu, tam zobi sagādā daudz sāpju.
Kāpēc bojājas zobu emalja? Tāpēc, ka cilvēks vēlas pierādīt savu briljanta būtību. Tā ir vēlme izcelties starp citiem ar savu gudrību, būt pamanāmam, būt pārliecinošam panākumu vārdā. No kā rodas šāda vēlme? Tā ir no iepriekšējās dzīves līdzpaņemtās niecības izjūtas, kas strauji pieaug, ja pret bērnu attiecas kā pret putekļu kārtu. Jo mazākā vecumā jāsāk pierādīt sava briljanta būtība, jo mazākā vecumā zobu emalja tiek bojāta. Tās bojājumi kļūst par vārtiem kariesam. Kariess rodas tad, ja lielā gabala neiegūšanas tārpiņš (skaudība, ka citam klājas labāk nekā man) pastāvīgi grauž Dvēseli.