Kāpēc nevaru aizmirst skolā notikušos pāridarījumus? 24.08.2016
Emīlija jautā: Man vēl no prāta neiziet pāridarījums 1.klasē, kurš bija 1995. gadā. Mani ģērbtuvē apgāza gar zemi un apspārdīja visi klases zēni, par to, ka es it kā sūdzos. Bet, tā nebija! Es tiku apmelota no audzinātājas puses. Viņa sakūdīja visu kolektīvu pret mani. Bija gadījums, kad bērni viens otram meta asus priekšmetus, konkrēti skalpeļus!!! Un vēl visu ko darīja pāri viens otram kā vien prata. Bet, cik tagad izpratu, laikam bērniem pašiem mājās bija problēmas un tās kaut kur vajadzēja izgāzt. Tas vispār netika risināts, ne saukti vecāki uz skolu, nekādas citādas darbības. Valdīja pilnīga visatļautība. Pat paralēlklase bija normālāk audzināta.
1.klases audzinātāja arī teica, ka tādu klasi nav redzējusi visus savus 40 strādāšanas gadus. Es nesaprotu, ko tad viņa gribēja pateikt. To, ka pati nekādu saticību nav veicinājusi, vai kā??? Audzinātāja bija sieviete, kurai nav ģimenes, ne vīra nekā, bērnu arī nebija, īsta vecmeita!!! Skolā bija arī sakarīgākas skolotājas, bija vēl arī citas vecmeitas, bet tās arī bija sakarīgas. Visas, nākošās audzinātājas un skolotājas, kuras nāca bija sakarīgas. Vienmēr risināja visus klases konfliktus!!!
Un tad vēl 9.klasē mēs visi bijām aizbraukuši ekskursijā. Viss kolektīvs dzēra šņabi. Atskaitot kādus dažus skolēnus tikai, kuri nedzēra. Šnabja dzeršanas pasākumu organizēja meitene, kuras mamma bija policiste. Tā arī lielākā daļa no kolektīva ekskursija laiku pavadīja alkohola reibumā. Audzinātāja izņēma visus no stundas. Klasē palika tikai 4
skolēni. Bija visas dienas garumā runāšana, dēļ šņabja dzeršanas pasākuma. Netika ne vecāki saukti uz skolu nekā. Visi taču bija nepilngadīgi. Es vēl tagad dažreiz atceros par to šņabi, vismaz aliņu būtu iedzēruši, kur tik stipru alkoholu jau mēģināja dzert.
Visu laiku kāds ar kādu sagāja naidā un ik pa laikam izvicināja dūres. Bija arī tādi stabili intriganti, kuri intrigas visu laiku vien vija. Kur bija tiešām kolektīvā visi tik valdonīgi, ka nekā pozitīva nebija ko ņemt. Bet, lieta ir tāda, ka jau kāds laiks ir pagājis pēc skolas beigšanas. Neviens neko nopietnu nav sasniedzis ar savām intrigantu un valdonīguma spējām. Cik saprotu, nevienam laikam nav nopietni sasniegumi savā karjerā, ja nu vienīgi daži ar savām augstākajām
izglītībām strādā par pārdevējiem.
Es vēl tagad nesaprotu, kāpēc bija tik riebīgs kolektīvs? Es arī nesveicinu nevienu, ja kādreiz kādu satieku, jo man taču viņi nebija nekādi draugi. Man pēc tā kolektīva visi pārējie cilvēki dzīvē gadījušies ir normāli. Jo ir tā, ka vairs nekas nepārsteidz. Ja, no kāda kaut kas nelāgs ir gadījies, tad tie ir ziediņi salīdzinot ar piedzīvoto skolā.
Elvita Rudzāte atbild: Skolā bērni satiekas, ņemot vērā notikumus, kas ir bijuši iepriekšējās dzīvēs. Ja esi kādam nodarījis pāri iepriekšējās dzīvēs, tad skola ir viena no pirmajām vietām (pēc ģimenes), kur notiek karmas izpirkšana. Karmas izpirkšana notiek, kad tev kāds skolā nodara pāri – emocionāli vai fiziski vardarbīgi. Tas, protams, nav attaisnojums pāridarītājam, bet tas ir jāzina tam, kas no pāridarījuma ir cietis, ka dzīvē nekas nenotiek nejauši. Brīdī, kad esi savu karmu izpircis un pratis piedot pāridarītājiem, dzīvē situācija pamainās uz pozitīvo pusi, bet cilvēks piedošanai atveras tikai tad, kad ir izpratis mācību. Tāpēc iesaku Emīlijai mācīties izprast dzīvi. Jo ātrāk viņa izpratīs visu slikto, kas bijis viņas pagātnē, jo ātrāk atvērsies piedošanai.
Emīlijas stāsts ļoti labi atspoguļo, kas notiek skolās, ja skolotāji netiek galā ar bērnu visatļautību un neaudzinātību. Gaismas Skolotāji māca, ka audzināšanai ir jābūt svarīgākai par intelekta attīstību, jo bērns, kas ir labi audzināts, pašmācības ceļā spēs apgūt daudz vairāk nekā klasē klausoties skolotājā. Mūsdienās tiešām ir milzīgas iespējas attīstīt intelektu pašmācības ceļā, jo internetā un grāmatās ir pieejama visa nepieciešamā informācija. Tanī pat laikā mēs zinām, ka audzināšanai skolā ir paredzēta viena stunda nedēļā. Lai dzēstu šo robu, visu priekšmetu skolotājiem daļa sava laika būtu jāvelta audzināšanai, bet tā tas nenotiek. Tieši tāpēc, ka audzināšana ir atstāta novārtā, Sokrata tautskola šobrīd pieliek milzīgas pūles, lai attīstītu bērnu un jauniešu tikumisko audzināšanas programmu, lai izglītotu skolotājus un vecākus. Par laimi šis jautājums ir aktualizēts valstiskā līmenī, veicot izmaiņas Izglītības likumā un sākot skolā mācīt tikumības jautājumus, bet tanī paša laikā sabiedrībā ir jūtama milzīga pretestība un bailes vispār pieskarties šim jautājumam.
Kad Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā kopā sanāca Sokrata tautskolas komanda, kas šobrīd strādā pie Tikumības mācības attīstības, tad debesīs bija vērojama interesanta parādība. Debesis bija sadalījušās divās daļās – tumši melns mākonis ātri nāca virsū saules apspīdētajai daļai. Mums jau likās, ka tumšais mākonis pārņems pilnībā debesis, bet tad notika brīnums, tumšais mākonis izklīda un debesis pārņēma saule. Mēs to uztvērām kā zīmi, ka sākums būs grūts, tumsas spēki darīs visu, lai apturētu mūsu aktivitātes, bet beigās uzvarēs gaisma. Tā tas patiešām ir, esam rakstījuši vairākus projektus, lai saņemtu atbalstu tikumības mācības izstrādei un aprobācijai, bet visi projekti tika noraidīti. Neveiksmes mūs neattur no darba turpināšanas, un Paldies visiem, kas līdz šim ar ziedojumu ir atbalstījuši bērnu un jauniešu tikumiskās audzināšanas programmas izstrādi. Tā kā mēs šo uzdevumu uztveram kā Dieva dotu uzdevumu, tad mūs nekādas grūtības neatturēs, bet tieši otrādi, tikai stiprinās.
Esmu pārliecināta, ka šo uzdevumu veikt mums palīdz arī Sokrata Gars, jo esam tautskolu nosaukuši viņa vārdā, un viņš savas dzīves laikā uz Zemes arī centās tautu izglītot tikumības jautājumos. Mēs jūtam palīdzību no Augstākajiem spēkiem, tas pat ir neticami kā tas notiek, kas ir vēl viens pierādījums, ka Dievs mūs nekad neatstāj vienus grūtībās. Redziet cik daudz mums ir atbalstīju!
Labā ziņa ir tā, ka tā valsts, kura ieviesīs tikumības mācību valsts mērogā, saņems atbalstu un svētību no Augstākajiem spēkiem. Tas dod mūsu valstij cerības stariņu, ka spēsim pārvarēt grūtības, kas šobrīd kā melns mākonis lidinās virs Eiropas galvām. Lai mums visiem kopā izdodas izpildīt šo grūto uzdevumu!