Kādēļ es sev piesaistīju krāpniekus? 03.09.2016
Elizabete jautā: Rakstu šādā jautājumā – kādēļ es sev piesaistīju krāpniekus? Caur e-pastu man paziņoja, ka kāds ārzemju profesors atstājis man mantojumā lielāku naudas summu pētījumu veikšanai (ar ko nodarbojos, paralēli vēl
studēju). Līdzīgiem e-pastiem vienmēr neticēju, bet mantojuma dokumentā bija minēts mans īstais vārds un darba vieta un pirms vairākiem gadiem manus pētījumus atbalstīja arī kāds ārzemju profesors – šajā nozarē, kur strādāju tas nav jaunums. Kaut kā noticēju tam visam, aizsūtīju savus datus, viņš atsūtīja elektroniski dažādus dokumentus, pats apgalvoja, ka visi viņa pakalpojumi jau ir apmaksāti, tas lika noticēt vēl vairāk.
Paralēli gan šaubījos un testamentā bija rakstīts, ka arī kādai baznīcai ārzemēs ir novēlēti līdzekļi. Interentā to atradu un aizrakstīju mācītājam, vai viņš arī saņēmis šādu dokumentu. Līdz šai dienai viņš man nav sniedzis nekādu atbildi. Vienmēr esmu vēlējos atbalstīt citus un palīdzēt arī ar finansiālu atbalstu, un domāju, ka Dievs man sūtījis tādus līdzekļus, lai pareizi tos izlietotu un viņš mani pārbauda. Pēdējās naktis nevarēju gulēt, domāju par to, kā šo
naudiņu pareizi likt lietā, lai tā palīdzētu citiem, domāju par īpaša fonda dibināšanu.
Lieki piebilst, ka es strādāju darbu, kurš ir slikti apmaksāts, daudzreiz man nepietiek iztikai. Pēdējā gada laikā esmu pārvākusies 6 reizes dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt – naudas trūkuma. Man nav ģimenes (ļoti vēlēletos, bet ticu, ka visam ir savs laiks un mans, acīmredzot, nav vēl pienācis) un es īrēju tikai istabu, jo dzīvokli nevaru atļauties. Savu finansiālo situāciju es viegli varētu mainīt, ja vien pamainītu darbu, jo man ir ļoti laba izglītba un bieži labi apmaksāta darba piedāvājumi, kuriem piekrītot būtu pārtikusi. Tikai tad es nevarētu vairs studēt un būtu ļoti apgrūtinoši savus pētījumus veikt, bet ļoti ticu, ka tā lieta, ko daru (mācos un šobrīd strādāju) ir vērtīga sabiedrībai un neskatoties uz mazo atalgojumu, es daru labu darbu.
Pēdējā laikā (pēdējos 2 gadus) gan esmu nedaudz nogurusi no daudzajiem pienākumiem, naudas trūkuma un īsti nesaprotu vai tā lieta, ko daru, ir tā, kas man dzīve jādara, jo ir šāda liela finansiāla pretestība. Šis nogurums jau mani nomāc ilgāku laiku, cenšos ar sevi cīnīties, bet darbs iet uz priekšu ļoti lēni, ne tā kā kādreiz. Manurpat, tādēļ ļāvos noticēt, ka šāds mantojums pastāv, jo tā būtu zīme, ka man jāturpina darīt, nevis jāmet pie malas.
Krāpnieki beigās prasīja naudu, lai pabeigtu mantojuma nodošanas procesu, bet no manis izkrāpt neko nevarēja, jo man nekā nepieder, vienīgais tagad mani personas dati un pases kopija (vismaz labi, ka pāri pārrakstīju, ka tā domāta bankai) ir kaut kur ārzemēs. Nezinu vai tā ir pareizi, bet es gribētu noskaidrot vai es šobrīd netērēju savu enerģiju nevajadzīgi, varbūt šāda pretestība liecina par to, ka man dzīve ir jādara kaut kas cits.
Elvita Rudzāte atbild: Neatkarīgi no tā vai cilvēks tic vai netic Dievam, Dievs cilvēkam piedāvā iespējas. Elizabete raksta, ka ir saņēmusi vairākus labi apmaksātus darba piedāvājumus no kuriem atteikusies. Visas darba iespējas, kas sabiedrībai nes kādu labumu, mums dāvā Dievs, tāpēc es nekad neiesaku atteikties no tā ko Viņš piedāvā, bet gan padomāt kāpēc Dievs piedāvā šādu iespēju un apsvērt iespējas pieņemšanu.
Ja es nodarbotos tikai ar labdarību, tad es nevarētu nomaksāt visus rēķinus. Tāpēc es arī strādāju algotu darbu un Dievs vienmēr dod man iespēju un laiku nodarboties arī ar labdarību. Ar to es gribu teikt, ka Elizabete nepareizi domā, ka viņa nevarēs turpināt savus pētījumus, ja strādās citā darbā. Viss ir atkarīgs no tā, kā viņa noorganizēs savu darbu, savienojot ar savām interesēm. Ja Dievs vēlēsies, lai viņa turpina pētījumus, tad Viņš dos viņai tādu iespēju vai arī pārbaudīs kā viņa caur grūtībām pilda Dieva uzticēto misiju.
Elizabete ir sākusi šaubīties vai viņa netērē savu enerģiju nevajadzīgi. Ja cilvēks dara Dieva uzticētu uzdevumu, tad viņā ne mirkli nerodas šaubas pat, ja viņam nav ne centa Dieva uzdevuma veikšanai. To es varu teikt no savas pieredzes, jo šo izjūtu pazīstu. Kad Dievs man uzticēja attīstīt Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parku, tad es ne mirkli nešaubījos par šī uzdevuma veikšanu, kaut arī tajā brīdī man nebija finanšu resursu uzdevuma izpildei, un turpinu to darīt neatkarīgi no tā vai tam ir vai nav līdzekļi. Interesanti ir tas, ka Dievs dod līdzekļus tam, kas ir pareizi saprasts. Tam, kas nav pareizi saprasts, lai kādas pūles pieliktas, līdzekļi netiek doti, izņemot gadījumus, ja Dievs pārbauda tevi. Pārbaudījums var būt gan iedodot daudz naudas, gan otrādi – nedodot naudu, lai pārbaudītu Kalpotāja patiesumu un nesavtīgumu.
Pat saskaroties ar cilvēku ķengām un pretestību man ne mirkli nav radusies doma atteikties no Dieva uzdevuma izpildes. Iekšējā sajūta ir tāda, it kā tu būtu tik stipra kā klints, milzīgs iekšējs spēks! Tieši tāpat es jutos, kad sapratu, ka pienācis laiks Sokrata tautskolai pildīt ārkārtīgi svarīgu Dieva uzdevumu – izglītot visas vecuma grupas tikumības jautājumos jeb Dievišķo likumu jautājumos. Protams, esmu lasījusi plašsaziņas līdzekļos negatīvu attieksmi pret tikumības audzināšanu skolās. Mani šī attieksme nebiedē, bet dod spēku darboties vēl aktīvāk, lai atmodinātu cilvēkus, kas patiešām nesaprot, ko saka un dara, jo viņiem pietrūkst zināšanu par dzīvi. Viņi nesaprot kāpēc nākuši iemiesojumā, kāda ir dzīves jēga un neapzinās savus dzīves uzdevumus.
Ja Elizabete šaubās par savu uzdevumu, tad šis uzdevums nav nācis no Dieva, bet ir viņas pašas prāta radīts. Ja viņa būtu saņēmusi uzdevumu no Dieva, tad ne mirkli viņu nemāktu šaubas un viņa atrastu iespējas kā īstenot Dieva uzdevumu.
Kāpēc Elizabete sev piesaistījusi krāpniekus? Acīm redzot viņa kaut kādā jautājumā nav patiesa. Iesaku viņai padomāt, tieši kādā jautājumā viņa nav patiesa vai godīga, un nožēlot savu kļūdu turpmāk to neatkārtojot, jo brīdinājums ir nopietns un sekas vēl nav zināmas. Jo augstāk attīstīts gars, jo smagāk skar sitiens, ja šis gars neievēro Dievišķos likumus. Tā kā Elizabetei ir laba izglītība un viņa piedalās zinātniskajos pētījumos, tas liecina, ka viņas gars ir augsti attīstīts, tāpēc Dievs pret viņu izvirza augstas prasības.
Iesaku Elizabetei griezties tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par krāpniecības mēģinājumu un personas datu izkrāpšanu ļaunprātīgos nolūkos, lai mazinātu risku iekulties lielās nepatikšanās, ja krāpnieki šos datus izmantotu ļaunprātīgi.