Ieva jautā: Lūdzu Jūsu skatījumu/padomu par manām mācībstundām. Manā dzimtā ir sekojoša situācija – mans
tētis ir narcisists (gandrīz 100% atbilst literatūrā aprakstītajām pazīmēm un rīcībām) un plus kā pats minējis daudzkārt – kopš bērnības viņam ir paticis būt vienam, dzīvot savā iedomātā pasaulē, kur viņš jūtās drošībā. Bērnībā viņš daudz bļāva uz mums, sita māsu un joprojām šobrīd manipulē ar mums dažādos aspektos. Tēta mamma nomira, kad tētis bija pusaudzis no dzemdes vēža. Tēta tētis vēlāk mira no rīkles vēža, jo daudz smēķēja un lietoja alkoholu. Tētim ir arī brālis, bet viņš ar savu brāli nekomunicē, jo daudz aizvainojumu kopš bērnības.
Man pašai ir bijis spontānais aborts. Tad kādā brīdī man nokonstatēja vairogdziedzera mezglus. Tad paliku stāvoklī ar pirmo bērniņu, kurš dzima smagās dzemdībās, jo bija gan ar galvu uz leju, taču otrādāk. Pēc tam, kad piedzima bērniņš, man jau nokonstatēja ļaundabīgu audzēju vairogdziedzerī un man izoperēja vairogdziedzeri pilnībā. Tas, protams, skāra arī manu bērniņu, jo viņam esot 6 mēnešu vecumā biju spiesta pārtraukt krūts barošanu, man bija jāuzturas slimnīcās, onkoloģijas centrā bez bērna un, protams, tam visam klāt arī mans emocionālais fons, kas atstāja iespaidu uz visu.
Mans bērns kopš dzimšanas ir bijis aktīvs, taču, lai arī nekādas ārējas veselības problēmas viņam nav un nebija, tomēr ik pa laikam dažādi speciālisti – neirologi, osteopāts u.tml. izsaka to, ka viņam, dēļ problēmām dzemdībās, ir hiperaktivitātes sindroms. Šobrīd viņam grūti iet arī ar valodas attīstību – viņš vēlu sāka runāt, ir vārdi, kurus viņš izrunā nepareizi, runājot brīžiem īsti nevar saprast, ko viņš vēlās pateikt u.tml. Pedagogi bērnudārzā pat izteica viedokli, ka viņš ir aizkavējies bērnībā.
Manai mammai savukārt šobrīd ir nokonstatēts ļaundabīgs audzējs nierēs/blakus nierēm – ārsti precīzi nespēj pateikt. Saprotu, ka tā visa ir mācībstunda man – gan mani vecāki, gan bērns. Bet varbūt Jūs varat palīdzēt no sava skatu punkta un minēt šo mācībstundas virzienu Jūsu skatījumā? Jo daudz literatūrā ir minēts tas, ka bērni manto
ieradumus no saviem vecvecākiem un varbūt tāpēc manam bērnam ir problēmas ar pašizteikšanos, jo tas ir saistīts ar manu tēvu? Jo arī vairogdziedzeris – kakla čakra ir saistīts ar emocijām un pašizteikšanos, kas acīmredzot man bijusi traumēta. Un kāda mācībstunda man ir jāpaņem no tēva-narcisista? Paldies par jebkuru palīdzību/viedokli.
Elvita Rudzāte atbild: Ievas ģimenes neapgūtā mācība ir saskarsme ar citiem cilvēkiem un egoisms. Šī problēma ir bijusi gan Ievas tēva tētim, gan tētim, gan arī pašai Ievai un tagad viņas bērnam.
Egoisms saka, ka tikai mans viedoklis ir tas pareizais un tā mācība ir izprast, ka katrā viedoklī ir sava daļa patiesības, ka pilnīgu Patiesību redz tikai Dievs, jo tikai Viņš spēj redzēt visu kopumā. Cilvēkam šādas iespējas nav, jo tas spēj redzēt situāciju tikai no sava skata punkta. Egoists nevēlas rēķināties ar citiem, bet tieši tas viņam ir jāiemācās.
Ievai jābūt ļoti pacietīgai, lai ar mīlestību palīdzētu bērnam. Ja bērns jutīs vecāku beznosacījumu mīlestību un nebaidīsies būt tāds kāds viņš ir, tad arī valodiņa lēnām sāks atraisīties.
Ievas mammai vēzis ir saistīts ar dzīves laikā uzkrātajām bailēm un vilšanās situācijām. Tās ir pārgājušas pāri kritisko robežu, tāpēc talkā nāk slimība. Lai atveseļotos ir ļoti jāstrādā ar sevi un jāatbrīvo savi stresi un pagātnē uzkrātie pārdzīvojumi.