Ko darīt, ja redzi, ka pašvaldības vadītājs izkrāpj valstij naudu? 01.10.2016
Solvita jautā: Mani pamudināja rakstīt un jautāt jūsu raksts “Vēstule Tev”. Iepriekš arī ir bijuši līdzīgi raksti par šo tēmu, kā dzīvot un strādāt godīgi un saskaņā ar savu sirdsapziņu, nebūt vienaldzīgam, “remdenam”, trulam pret apkārt notiekošo. Arī “Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā” bija vesela diena veltīta par darbu pašvaldībā (diemžēl nebija iespēja piedalīties).
Tad lūk, man ir jautājums par šādu situāciju manā darba vietā. Esmu darbiniece lielas pašvaldības mazā struktūrvienībā, esam 4 darbinieki un vadītāja, viņas vietnieks un juriste kā līgumdarbinieks. Algas mums ir ļoti, ļoti pieticīgas. Esam griezušies pie lielās vadības par algu palielināšanu, atbilde – naudas nav. Tad pēkšņi nāk rīkojums no vadības, ka mums būs jauna štata vieta, jauns darbinieks. Darbiniekam tiek sastādīts darba līgums, amata apraksts, pienākumi, viss tiek saskaņots ar personāla daļu, viss ir atklāts, nekas netiek slēpts. Tikai viena nianse – darbinieks neparādās darbā un darba līgumā atlīdzība ir 40 tūkstoši gadā! Kā man rīkoties šādā gadījumā, ja es redzu ka tā ir pašvaldības legāli noformēta izlaupīšana?
Ja es redzu, kolēģei, ģimenes cilvēkam nepietiek tramvaja biļetei. Jā, es varu kaut kur ziņot, kas cietīs pirmais, struktūrvienības vadītāja, kas paraksta līgumu, kuras tiešā pakļautībā skaitās darbinieks. Idejiskais autors un naudas
saņēmējs mazgās rokas nevainībā. Un kas notiek citās struktūrvienībās, kur ir simtiem darbinieku? Bija jau dzirdēts un lasīts par šādu praksi, bet ka tas notiek tik klaji un atrodas man blakus, tad ir sāpīgi. Tātad kā rīkoties, ko domāt?
Elvita Rudzāte atbild: Šī ir situācija, kad ir jārīkojas tā kā saka Sirdsapziņa, jo sirdī mājo Dievs, un Viņš vislabāk zina kā konkrētā situācijā rīkoties. Tāpēc manu ieteikumu nedrīkst pieņemt kā absolūti pareizo risinājumu, ir jāieklausās savā sirdsbalsī un jārīkojas tieši tā kā to saka Tava sirdsbalss.
Es neiesaku uzreiz vērsties pie represīvām iestādēm, bet risināt šo problēmu ar mīlestību. Es iesaku parunāties ar struktūrvienības vadītāju, kas šo darba līgumu ir parakstījis un redz, ka ikdienā kolēģis uz darbu neierodas. Atklāti jāpasaka, ka Tava Sirdsapziņa nespēj šo situāciju akceptēt, ka Tu vēlies strādāt godīgi un jūties atbildīga par nodokļu maksātāju naudu. Otra iespēja ir doties pie pašvaldības vadītāja un arī atklāti pateikt, ka Tava sirdsapziņa nespēj šo situāciju akceptēt. Varbūt Tu būsi pirmais cilvēks, kas vadītājiem liks aizdomāties par Sirdsapziņu, ka mūsdienās ir arī godīgi cilvēki. Varbūt tieši Tev izdosies pamodināt šīs aizmigušās dvēseles. Taču, lai veiktu šādus soļus ir jābūt gatavai zaudēt darbu. Tāpēc es savā vēstulē Tev rakstīju, ka lai dzīvotu pēc Sirdsapziņas ir jābūt drosmīgam, kā arī jābūt ticībai, ka arī sliktākajā gadījumā, tu atradīsi citu darbu, jo darbu dod un ņem Dievs.