Vēstule par mūzikas īsteno lomu 16.11.2016
Šī vēstule sākotnēji bija rakstīta kādam sirdsgudram cilvēkam tikai, lai padalītos savās jauniegūtajās atziņās. Šis cilvēks vēlējās, lai vēstule tiktu publicēta, un tā nokļuva interneta plašumos.
Centīšos īsi pastāstīt par to, kas svarīgs man un daudziem citiem mūzikas mīļotājiem un arī par savu pieredzi mūzikas klausīšanās jomā.
Vislabākais diriģents šajā un iepriekšējā gadsimtā ir Klaudio Abado (Claudio Abbado). Viņš bija ģeniāls itin visā.
Viņš mācīja klausīties klusumu, un viņam pašam patika klausīties, kā sniegs snieg Šveices kalnos.
Viņa koncertos publika prata klusēt līdz pat divarpus minūtēm ilgi pēc dziļi saviļņojošas, apgarotas mūzikas izskanēšanas. Es sev vaicāju: “Ko viņš dara šajā laikā?” Atbildi izdzirdēju sevī: “Viņš sarunājas ar Dievu.”
Viņa darbības pamatā bija mīlestība.
“Visam pamatā ir mīlestība… Jo vairāk esi atdevis, jo vairāk saņem.” Šie ir viņa vārdi kādā no intervijām.
Viņš cienīja katru mūziķi. Un viņi mīlēja viņu.
Viņa vadības stils atšķīrās no, piemēram, H. fon Karajana – ar demokrātiskumu, labvēlīgu, sirsnīgu izturēšanos pret orķestri, ar cieņu un uzmanību pret mūziķiem. Un tai pašā laikā visi spēlēja tā, kā viņš bija iecerējis.
50 savas diriģenta karjeras gados viņš, vienīgais no visiem diriģentiem, ir bijis visos galvenajos diriģentu amatos: La Scala Milānā, Londonas simfoniskais orķestris, Vīnes filharmoniskais orķestris, Vīnes Valsts opera, Berlīnes filharmoniskais orķestris. Visur viņš tika uzaicināts, nekur pats nepiedāvāja savu kandidatūru.
Viņš ļoti atbalstīja jaunos mūziķus, ir nodibinājis vairākus Eiropas jaunatnes orķestrus, sadarbojās arī ar Venecuēlas Simona Bolivāra orķestri.
Laika gaitā viņš ir radījis apmēram pusduci jaunu orķestru.
Vislabākie pasaules orķestri ir viņa 2003. g. dibinātais Lucernas Festivāla orķestris un 2004. g. dibinātais Mocarta orķestris Boloņā. Viņš pats uzaicināja labākos mūziķus no labākajiem orķestriem un slaveniem kameransambļiem. Lucernas Festivāla orķestrī spēlē gan profesori, gan citu augstas klases orķestru koncertmeistari. Turklāt šis orķestris ir draugu orķestris. Mūziķu savstarpējās attiecības bija īpaši draudzīgas, un viņiem bija īpaša attieksme pret savu mīļoto diriģentu. Gluži kā tādā garīgā kopienā – viņi sapulcējās, lai darītu noteiktu kopīgu darbu, un darīja to visaugstākajā līmenī, ar mīlošām sirdīm.
Tikai apmēram pirms gada Dievs man parādīja taciņu, pa kuru ejot es atradu Klaudio Abbado ierakstus. To ir daudz – gan youtube, gan citās interneta vietnēs un, protams, diskos.
Tikai klausoties Klaudio Abado ierakstus, es sapratu, kāda ir mūzikas īpašā loma un uzdevums.
Kopš bērnības man patika klausīties klasisko mūziku, un es zināju, ka man vajadzīga tikai tāda mūzika un māksla vispār, kas dara cilvēku labāku, kas viņu garīgi bagātina.
Taču, tikai klausoties Klaudio Abado ierakstus un vērojot viņu un mūziķus, kas spēlē viņa vadībā, es līdz galam sapratu, cik svarīgi ir ne tikai tas, kuru skaņdarbu orķestris vai solists atskaņo, bet – kas to dara, kādā noskaņojumā un kādā garīgajā līmenī, jo, tāpat kā visi cilvēki, arī mūziķi ir ļoti dažādi.
Klausoties un skatoties Klaudio Abado ierakstus, īpaši viņa dzīves pēdējo 10 gadu ieskaņojumus, es pilnīgi jūtu mīlestības pieplūdumu savā sirdī un līdz ar to – apziņas un vibrāciju paaugstināšanos. Man tas bija negaidīti. Taču tas atkārtojas.
Tā es nonācu pie sapratnes un atziņas par mūzikas īsteno lomu un uzdevumu – paaugstināt klausītāju apziņas līmeni, viņu vibrācijas un piepildīt cilvēku sirdis ar mīlestību.
Par to ar prieku runā arī paši Lucernas Festivāla orķestra mūziķi: diriģents iedvesmo viņus, un viņi šo iedvesmu nodod tālāk milzīgajai klausītāju auditorijai. Un rezultātā – koncerta laikā un vēl ilgi pēc tam ir ļoti daudz mīlestības un prieka pilnu siržu. To var redzēt ne tikai orķestra mūziķu, bet arī daudzu klausītāju acīs un sejās, kad viņus parāda aplausu un ovāciju laikā.
Klaudio Abado ievērojami “pacēla latiņu” atskaņotājmūzikā, un pats parādīja, kā sasniegt jaunu, augstāku visdažādāko skaņdarbu atskaņošanas līmeni. Tas ir paraugs nākamo paaudžu mūziķiem, bet pats galvenais – mūzika var un tai jābūt mīlestības ceļa zvaigznei.
Pateicos Dievam par šo brīnišķo dāvanu cilvēcei – par mūziku. Jo tas taču ir vēl viens veids, kā Dievs rūpējas par mums, – lai sasildītu cilvēku sirdis ar mīlestību.
Pateicos visiem, kas spējuši šo nenovērtējamo Dievišķo dāvanu – mūziku pārvērst brīnišķās fiziskās pasaules skaņās, akordos un melodijās.
Autore: Lauma Ērgle