Sāpes vēderā 13.12.2012

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Vēdera sāpes medicīnas skatījumā

Sāpes vēderā var būt jūtamas jebkurā apvidū, sākot no ribu loka līdz pat iegurnim. Vēdera dobumā atrodas vairāki orgāni – kuņģis, aknas, aizkuņģa dziedzeris un reproduktīvie orgāni, u.c.

Vēdera sāpes var būt ļoti dažādas:

• Asas, stipras vai trulas, velkošas, durstīgas, krampjveidīgas;
• Īslaicīgas, ātri pārejošas vai lēkmjveidīgas, vai pastāvīgas, nepārejošas;
• Tās izraisa vemšanu;
• Sāpju dēļ nevar kustēties vai arī tās rada nemiera sajūtu un nepieciešamību grozīties pa gultu, kustēties, lai atrastu ērtāko ķermeņa stāvokli.

Sāpes vēderā izraisa kāda orgāna iekaisums (piemēram, apendicīts, divertikulīts un kolīts), orgānu iestiepums un tūska (piemēram, zarnu darbības traucējumi, žultsvada aizsprostojums ar žultsakmeņiem, aknu hepatīts) vai asins apgādes traucējumi kādā orgānā. Izjūtot sāpes vēderā, cilvēki bieži uztraucas par apendicītu, žultsakmeņiem, čūlām, infekcijām un ar grūtniecību saistītām problēmām. Ne vienmēr vēdersāpju cēlonis rodams pašā vēderā. Sāpes vēderā var būt atstarotas no citiem attālākiem orgāniem, piemēram, to cēloņi var būt sirds trieka un pneimonija, vai problēmas iegurnī, cirksnī.

Taču sāpes vēderā var parādīties arī bez iekaisuma, tūskas vai asins apgādes traucējumiem. To piemērs ir kairinātu zarnu sindroms. Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa vēdersāpes kairinātu zarnu sindroma gadījumā. Iespējams, ka tās rodas sakarā ar patoloģiskām zarnu muskuļu kustībām (piemēram, spazmām) vai pastiprinātas nervu jūtības dēļ. Sāpju sajūta ir atkarīga no psihosomatiskiem apstākļiem, iepriekšējās pieredzes un individuālā sāpju sliekšņa. Ir vairāki cēloņi un slimības, kas tiek saistītas ar sāpēm vēderā.

Vēdera sāpes garīgajā skatījumā

Gremošanas trakts sākas V čakras augstumā. Šis fakts liecina, ka dzīves priekšstati ir atkarīgi no attieksmes. Tāda pati, kāda ir attieksme pret dzīvi, ir arī attieksme pret ēdienu. Dzīvošana ar brīvu gribu nozīmē dzīvošanu bez piespiešanas stresa un veselu zarnu traktu. Ja cilvēks dzīvo, ņemot vērā  vajadzības, viņš var izmantot ēdienu savā labā tā, ka atkritumi nepaliek ķermenī. Tas, kurš dzīvo, ņemot vērā vēlmes, ievēro tikai savu labumu, un viņa zarnu trakts pastāvīgi ir aizdambēts. Šāds savtīguma vadīts cilvēks var kļūt akls.

Gremošanas sistēma garīgajā izpratnē rāda iemantotās dzīves gudrības vai prātu, kā arī iegūšanu vispār. Vēlēšanās iegūt un tās realizēšana atšķiras ar īpašu apslēptību dzīvē un cilvēka ķermenī. Iedzīvošanās kāri ļoti grūti noturēt līdzsvarā, tāpēc arī palielinās gremošanas trakta slimību skaits. Ēdiena izvadīšana cauri gremošanas orgāniem simboliski rāda, kā caur jums plūst dzīves gudrība. Vai nu jūs kaut ko apgūstat no dzīves gudrībām, vai izlaižat sev cauri patiesas dzīves vērtības neko nesapratuši. Devīgam, labestīgam un dzīvespriecīgam cilvēkam gremošanas trakts strādā nevainojami. Stresu māktam cilvēkam  gremošanas trakta slimības rāda, kāda ir tā saimnieka domu pasaule.

Gremošanas trakta slimības vienmēr ir saistītas ar nepadarītajiem darbiem, bet visi nepadarītie darbi ir nelabojami saistīti ar cilvēkiem. Darba narkomānija jeb laimes meklēšana darbā liek jums strādāt. Pirms neesat to atbrīvojuši, jūsu vainas apziņa nedod Dvēselei mieru. Ar darbiem un darbošanos saistītā vainas apziņa ir noteikti saistīta ar gremošanas trakta slimībām.

Mīlestība arvien vairāk pārvēršas par darbu, tāpēc pieaug gremošanas trakta slimību skaits. Gremošanas trakts rāda to domu kvalitāti, kas pavada darbu. Pienākums darbu sākt izraisa kuņģa slimības. Pienākums darbu pabeigt izraisa taisnās zarnas slimības. Pienākums nodarboties ar sīkumiem, lai gan gribētos ķerties pie lielām lietām, izraisa tievās zarnas slimības. Pienākums nodarboties ar nozīmīgiem jautājumiem, lai gan vajadzētu ķerties pie sīkiem darbiņiem izraisa resnās zarnas slimības. Jo lielāks pienākums, jo nopietnāka slimība. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk cilvēks sevi piespiež stāvēt pāri nepatīkamajam pienākumam, jo lielāka viņa iekšējā pretestība, vainas izjūta un piespiedu stāvoklis, kas savukārt izsauc ķermeņa saslimšanu.

Gremošanas trakts saslimst, ja darbs tiek darīts darīšanas dēļ vai, ja vēlas uzlabot dzīvi ar darbu. Gremošanas trakts slimo, ja mēs nepareizā secībā apmierinām savas vajadzības. Lai dzīvotu kā cilvēks, vispirms jāapmierina garīgās vajadzības, tad dvēseliskās un pašās beigās fiziskās vajadzības. Domāšana par zemi, pasauli un savu lomu šajā nebeidzamajā pasaulē ir garīgā darbība. Mīlēšana ir dvēseliska darbība. Strādāšana ir laicīga darbība. Ja mēs neprotam apzināties zemapziņas zināšanas, tad nesaprotam šādas secības nepieciešamību un ļaujam saprātam apgriezt visu ar kājām gaisā. Rezultāts ir gremošanas trakta saslimšana. Gremošanas trakts šādi parāda, kā mēs attiecamies pret saviem darbiem un darīšanām. Kā un cik daudz esam atkarīgi no saviem darbiem un esam pieķērušies vēlmei ar darba palīdzību kaut ko iegūt. Gremošanas trakta vēzis rodas pieklājīgam cilvēkam, kurš publiski necīnīsies, bet cieš no apkārt notiekošās cīņas.

Domāšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir garīgs darbs. Mīlēšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir sekss kā laicīgs darbs. Strādāšana kaut kā vai kāda iegūšanai ir verga darbs. Tas viss kopā ir sevis upurēšana savu vēlmju iegūšanas jeb mērķa vārdā. Cilvēks, kurš dzīvo mērķa vārdā, kļūst par darba vergu. Vergs ir piespiedu darītājs un cilvēks, kurš cieš no darīšanas. Tāpēc vergs neieredz darbu. Jo gudrāks ir vergs, jo vairāk viņš ienīst saimnieku, kas spiež darīt darbu. Iegūšanas vārdā dzīvojoša cilvēka gremošanas trakts iegūst slimību, kuras smagums ir salīdzināms ar iegūtās vērtības cenu pārnestā nozīmē.

Vēdera dobuma orgānu stāvoklis pauž stāvokli jūsu darbā un darīšanās. Ievērojiet vārdus: nodarbošanās, darīšana un darbs. Nodarbošanās ir neierobežots jēdziens, kurā ietilpst visi darbi un darbības, bet vārdā darbs ietilpst ļoti maz nodarbošanās ar sevi. Tāpēc cilvēkam, kas arvien dara un strādā, ir slims gremošanas trakts.

Vēdera dobuma kaites atrašanās vieta norāda jūsu problēmas iemesla atrašanās vietu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, tāpat kā cilvēkam ir Gars, Dvēsele un Ķermenis, tā viņam ir arī vēdera augšdaļa, vēdera vidusdaļa un vēdera lejasdaļa. Vēdera augšdaļas problēmas norāda uz problēmām garīgajās darīšanās. Vēdera vidusdaļas problēmas norāda uz problēmām dvēseliskajās darīšanās. Vēdera lejasdaļas problēmas norāda uz problēmām materiālajās darīšanās.

Vēdera augšdaļa atbilst garīgajām darīšanām. Vēdera augšdaļā atrodas kuņģis, aknas, divpadsmitpirkstu zarna, šķērszarna un liesa.

Jo lielāka ir jebkāda vecuma cilvēka vēlme, lai ar viņu kāds nodarbotos, jo lielākas ir viņa vēdera problēmas. Ja nevēlaties ar šo cilvēku nodarboties, tad vēdera problēmas ir arī jums. Citas iespējas nemaz nav, jo, ja jums spiež kaut ko darīt, jūs protestējat tādā vai citādā veidā, kas rada vēdera problēmas.

Līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja pret jums izvirza prasības, tas nozīmē, ka jūs esat tāds pats. Lai jūs neciestu no kāda tiepšanās un prasības, lai ar viņu nodarbojas, atbrīvojiet savu vēlmi, lai ar mani kāds nodarbotos. Katram ir pašam jāstrādā ar sevi jeb jānodarbojas ar sevi nevis jāgaida, lai citi to dara viņa vietā. Cilvēks, kurš nodarbojas ar sevi, ir mierīgs, koncentrējies un veltījies savai darbībai, kas sniedz viņam apmierinājumu. Lielākā daļa nodarbojas ar kaut ko mērķtiecīgi, jo arī ar viņiem nodarbojas mērķtiecīgi, mācot viņiem kaut ko darīt. Šī darbība var bērnu interesēt, bet, ja tā nav viņa pirmā vajadzība, tā ir piespiedu situācija, un bērna vēdera augšdaļa sagādā raizes.

Ja arvien domājat, kā atrisināt kādu problēmu,  atrodat risinājumu, bet to nerealizējat, vēdera augšdaļa sāk sagādāt raizes. Laba doma ir iestrēgusi vēderā un rada lielas mokas. Tas nozīmē, ja jūs neiegūstat savu vēlmi, iegūstat ciešanas.

Vēdera dobumu no iekšpuses klāj vēdera plēve. Tā ir kā noteikta cilvēka darbošanās joma, procesa noteikšanas vieta, zona, reģions, teritorija. Ja savu darbošanās jomu jāsāk aizsargājoties, vēdera plēve sasprindzinās. Ja rodas protests jeb pasīvs naids, tad jau rodas mazas sāpes. Ja pašaizsardzībai rodas vēlme uzbrukt, tad tā jau ir iziešana ārpus savas teritorijas robežām, kas tāpat kļūst redzama arī vēdera plēvē.

Jo lielāka izaug vēlme būt par pasaules labotāju, jo lielākas izaug viņa vēdera augšdaļas problēmas. Cilvēkam, kurš vēlas tūlīt sākt demonstrēt savus sasniegumus, uzblīst vēdera augšdaļa. Tam, kurš var sevi droši saukt par kāda glābēju, vēdera augšdaļā jau ir noteikta medicīniski diagnosticējama slimība.

Aizvainotas skumjas par to, ka mērķis nav sasniegts vai vienalga netiks sasniegts, uzkrājas vēdera augšdaļā esošajā mazajā tauku slānī, un tas sāk arī izspiest citus orgānus uz priekšu, aizmuguri vai sāniem – atbilstoši tam, kā cilvēks savās domās spiež citus. Atpalicējus – uz priekšu, priekšā skrējējus – atpakaļ un bezcerīgos – malā.

Jo lielāka izaug cilvēka vēlme pierādīt, ka viņš visu dara pareizi un tāpēc nebaidās no citiem cilvēkiem, jo vairāk viņš patiesībā baidās, un jo lielāka kļūst viņa vēdera augšdaļa. Jo vairāk viņš cenšas sasniegt savu mērķi tikai garīgi, jo vairāk aug vēders. Cilvēkam, kurš  vēlas būt ļoti garīgs,  pastāvīgi un katram gadījumam jābūt pašaizsardzības pozīcijās. Tas ir tas pats, kā pastāvīgi un katram gadījumam būt pilnam ar gaisu.

Cilvēkam, kurš, nospiežot savas vajadzības, kļūst par piemēru, ir vislielākās vēdera augšdaļas problēmas. Ja viņš spiež sevi pastāvīgi būt priekšzīmīgam, tas nozīmē – pastāvīgi padara sevi par piemēru, viņam ir pastāvīgas vēdera augšdaļas problēmas.

Jūsu skumjas un sevis žēlošana par to, ka nevarat ar savu labo izmainīt otru, rada šķidruma sakrāšanos jūsu vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar domām nozīmē gāzu uzkrāšanos vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar vārdiem nozīmē šķidrumu sakrāšanos vēdera augšdaļā. Cilvēka mainīšana ar darbiem nozīmē pārmērīgu audu augšanu vēdera augšdaļā.

Tam, kurš vēlētos pierādīt savu ideju ar darbu, uzblīdusī vēdera augšdaļa rāda, cik spēcīgi cilvēks laužas. Turklāt viņš noteikti jūt, ka pret viņu neizturas taisnīgi, un viņam tiek darīts pāri. Centieni ar savu darbu izlauzties par pasaules labotāju rada neglīti izspiedušos vēdera augšdaļu, kas neļauj labi saliekties. Tā spiež cilvēku iztaisnoties un paskatīties uz pasauli no cita skatu punkta. Tas, kurš ir nepareizi sapratis mācību, kļūst par pasaules labotāju, un viņa vēdera augšdaļas slimībām pievienojas arī kuņģa saslimšana.

Vissmagākā vēdera augšdaļas slimība ir vēzis, kas rāda, cik daudz šis cilvēks, mainot citus, ir cietis pats jeb – cik daudz viņš pats sev ir radījis bezjēdzīgu ciešanu, cik daudz viņš kā cilvēks ir palicis neattīstījies. Vēzis vēdera augšdaļā izveidojas, ja ir vēlme mainīt citus. Ja izrādās, ka mainīšanās nav izdevusies, ir kauns. Jo lielāks šāds kauns izaug, jo vairāk tas samazina vēderu. Tas, ka tiek zaudētas jebkādas cerības mainīt otru, var nozīmēt, ka taukaudi ir kļuvuši par smagā metāla blīvumam atbilstošu vēzi vēdera augšdaļā. Ja mērķa nesasniegšana ir cilvēka kā personības kauns, ir radies aizkuņģa dziedzera vēzis.

Vēdera vidusdaļa – atbilst dvēseliskajām darīšanām. Vēdera vidusdaļas augšējā robeža ir jostasvieta. Apakšējā robeža ir vēdera apakšējā kroka. Vēdera vidusdaļā atrodas tikai tievā zarna un resnā zarna jeb simboliski māte un tēvs, kuru darbi un rīcība nosaka vēdera vidusdaļas veselību. Vēdera vidusdaļa izsaka cilvēka nodarbošanos atbilstoši dzimuma lomai. Domāšanas spēju jeb spēju nodarboties ar sevi viņš izmanto pretējā dzimuma padarīšanai par līdzīgu sev. Ja viņš to tikai vēlas jeb dara domās, viņa vēdera vidusdaļā sakrājas gāzes. Ja viņš dara to vārdos, viņa vēdera vidusdaļā sakrājas ūdens. Ja viņš dara to darbos, viņa vēdera vidusdaļā veidojas vēžveidīgs process. Vēlme padarīt visus vienādus vēlas padarīt sievietes par vīriešiem un sievišķību par vīrišķību.

Vēdera lejasdaļa – atbilst materiālajām darīšanām. Vēdera lejasdaļā atrodas daži svarīgi orgāni: stigmas zarna, taisnā zarna, daļa dzimumorgānu un urīnpūslis. Tie ir orgāni, kas atrodas zemāk par vēdera apakšējo rievu. Vēdera lejasdaļa mums stāsta, cik nepieciešama cilvēkam ir viņa fiziskā dzīve un nodarbošanās ar sevi fiziskā līmenī jeb saistībā ar visām materiālās pasaules parādībām.  

Sigmas zarna vēsta – esi godīgs pret sevi un atzīsti pats sev izdarītās kļūdas, tad dzīve vai nāve tev nebūs problēma.

Taisnā zarna stāsta – ja atzīsti sev savas kļūdas, saproti gan sākumu, gan beigas. Nekas nepaliek tevī. Viss iznāk ārā, tas nozīmē – izdodas.

Dzimumorgāni stāsta – ja cilvēks nodarbojas ar sevi, viņš ir cilvēks un prot laicīgā līmenī radīt dievišķi pilnīgu radījumu – citu sev līdzīgu. Tas ir bērns. Vesels bērns ir cilvēka spēju radošā virsotne.

Urīnpūslis stāsta – ja kāds kā cilvēks pielieto savas garīgas spējas praksē, viņa attīrīšanās procesi ir pilnvērtīgi. Urīnpūslis tad ir tikai ķermeņa mazgāšanai nepieciešamā ūdens izdalīšanās vieta.

Jo materiālistiskāks ir cilvēks, jo lielākas ir viņa vēdera lejasdaļas problēmas.

Jo lielāks ir vēders, jo vairāk tajā ir sakrājušies ar darba darīšanu saistītie nepadarītie domu darbi. Īpaši liels vēders rāda, ka cilvēks ir uzņēmies pārāk daudz citu cilvēku darāmā darba un netiek ar šī darba darīšanu galā, t.i., viņš nespēj tikt galā ar citu dzīves izdzīvošanu. Jo vairāk par to raizējas viņa Dvēsele, jo vairāk viņu moka liels vēders. Jo lielāka ir viņa neapmierinātība, ka viss ir nepadarīts (tas nozīmē, ka neviens cits nedara, un pats viņš nevar darīt), jo vairāk viņa vēders sāp. Nerealizēta vēlme garīgi, ar domām izdarīt citu darbu izveido lielu vēdera augšdaļu. Nerealizēta vēlme dvēseliski izdarīt citu darbu izveido lielu vēdera vidusdaļu. Nerealizēta vēlme fiziski izdarīt citu darbu ir ārēji maz pamanāma. Tā vairāk paliek kā iekšējais spiediens. Cilvēks, kurš sūdzas par nepadarītajiem darbiem un sliktajiem cilvēkiem, sūdzas arī par tikpat lielām raizēm savā vēderā.

Vēdera augšdaļa saslimst no vēlmes padarīt  sevi un citus citādus. Vēdera vidusdaļa saslimst no vēlmes padarīt visus vienādus. Vēdera lejasdaļa saslimst no vēlmes atbrīvoties  no visa, ko padarīt nav izdevies.

Bruka – nereāla vēlēšanās, kas liek dusmoties, jo nav izpildāma. Vairums nereālo vēlmju attiecas uz ekonomikas sfēru, tāpēc bruka parasti ir vēdera lejasdaļā un brūču vietā pēc ievainojumiem.

Autore: Elvita Rudzāte