Kā attiekties pret negatīvi noskaņotu vecu, slimu cilvēku? 13.12.2016
Ilizana jautā: Manai vīramātei drīz būs 80, nodzīvojusi garu mūžu, daudz strādājusi, dēlus izaudzinājusi. Pēdējos gados daudz slimojusi, slimības nākušas viena pēc otras. Septembrī amputēta kāja gangrēnas rezultātā. Visu laiku viņu atbalstām, vedam pie dažādiem speciālistiem, arī pie dziedniekiem, pie kuriem viņa vēlas. Es saprotu, cilvēks vecs un slims, bet…Kā tā var būt, ka visi dakteri ir nelabi, pat vadošie speciālisti Latvijā? Kopēja, kura nāk pie viņas 3 reizes dienā arī nav laba, tāpat ģimenes daktere un visi citi.
Sazvanos ar vīramāti katru dienu, un, katru reizi jānoklausās, kurš ir nelabs, zaglis un tt. Nesen neizturēju un runāju pretī, ka tā taču nevar dzīvot, ka redz tikai nelabo un nejauko. Tagad man pašai sirdsapziņas pārmetumi, ka izteicos
pārāk asi pret vecu, slimu cilvēku. Palīdziet atrisināt šo situāciju!
Elvita Rudzāte atbild: Mēs nevaram nevienu ar varu pāraudzināt, mēs nedrīkstam nevienam uzspiest savas zināšanas. Cilvēkam nav aizliegts ciest, jo tieši ciešanas ir tās, kas vēl dod pēdējo cerību, ka cilvēks sāks domāt, kāpēc viņam dzīvē klājas tā kā klājas.
Bērnu pienākums ir sniegt atbalstu saviem vecākiem, bet bērni nevar un ar varu nedrīkst pārmainīt savu vecāku domāšanu. Tomēr bērni var piedāvāt iespēju noklausīties kādu e-semināru vai iedot izlasīt kādu grāmatu, ja cilvēks ir gatavs pieņemt šāda veida palīdzību. Ja cilvēks nav gatavs pieņemt palīdzību, lai labāk izprastu savu ciešanu cēloņus, tad jāpieņem situācija tāda kāda tā ir.
Dēlu ģimenēm ir jāturpina palīdzēt mātei, bet ir skaidri jāpasaka sava nostāja attieksmē pret citiem cilvēkiem. Piemēram, vedeklai brīdī, kad vīramāte sāk izteikt negācijas par ārstiem vai citiem cilvēkiem, pateikt, ka viņas viedoklim nepiekrīt, ka neuzskata ārstus par sliktiem ārstiem, ka neuzskata kopēju par sliktu kopēju utt. Nav jāiesaistās strīdā, bet ir jāpamato savs viedoklis. Ja māte uzsāk strīdu, tad nevajag strīdā iesaistīties, jo tas neko nedos, tikai radīs jaunas negācijas. Tādā situācijā vispareizākais ir apklust. Vislabāk situācijā, kad māte sāk izteikt negācijas, ātri, mātei nemanot, pārmainīt sarunas tēmu uz kaut ko patīkamu, sākot viņai stāstīt patīkamus notikumus. Jo vairāk māte domās par patīkamo, jo mazāk viņai būs jādomā par negatīvo.
Liela nozīme ir lūgšanām. Iesaku dēlu ģimenēm lūgties par māti, kas ir nodzīvojusi ilgu mūžu, bet tā arī nav sapratusi daudzus dzīves likumus un mācības. Jo vairāk mātei domās un ar lūgšanām tiks sūtīta mīlestība, jo ātrāk mainīsies situācija.