Kā sagatavoties sāpēm? 14.12.2016

Sanita jautā: Tuvojoties dzemdībām, saprotu, ka ļoti baidos. Gan no tā, vai būšu gatava un zināšu, ko darīt ar jaundzimušo, gan visvairāk no dzemdību sāpēm. Ļoti labi saprotu, ka bailes visu padarīs vēl sliktāku, tādēļ cenšos
atrast atbildes – kā cilvēks var sagatavoties fiziskām sāpēm? Dzemdību procesā līdzās būs vīrs un protams mediķi, uzticos medicīnas personālam un vīra atbalstam, bet neviens no abiem nevarēs noņemt fiziskās sāpes. Pieļauju, ka līdzīgi varētu būt ar plānveida operācijām – cilvēks zin, ka ļoti sāpēs – kā tikt ar to galā?

Savā dzīvē vienu reizi esmu pieredzējusi šādas sajūtas – man bija jāveic deguna dobuma skalošana (ar duršanu), un pēc pirmās procedūras naktī raudāju, jo zināju, ka būs jāiet atkal un ļoti sāpēs.

Elvita Rudzāte atbild: Dzemdībām, ja tās notiek pareizi, nevajadzētu būt sāpīgām. Senos laikos sievietēm dzemdības nebija sāpīgas, bet situācija mainījās, kad sievietes mainījās – mainījās to domāšana un attieksme pret dzīvi, sievietes no devējām kļuva par ņēmējām jeb citiem vārdiem sakot, sievietes kļuva egoistiskākas. Kad es biju jauna, es nebaidījos no dzemdībām, bet zināju, ka sāpes būs, jo tā teica citas sievietes. Kad man pienāca dzemdību laiks ar pirmo bērnu, iestājoties slimnīcā, ārsti brīnījās, ka man nav sākušās sāpes, kaut arī jutu, ka bērns sāk slīdēt uz leju, bija sajūta, ka ļoti nepieciešams uz tualeti. Ārsti teica, ka neesot vēl piedzīvojuši dzemdības bez sāpēm. Kaut kādā brīdī, sāpes parādījās, bet tās mani ilgi nemocīja, bērns piedzima ātri.

Toreiz es nesapratu kāpēc man šis process bija savādāks nekā citām sievietēm. Tagad zinu, ka es morāli gatavojos dzemdībām, uztvēru tās ar prieku un pagodinājumu dot bērnam dzīvību. Toreiz es nezināju, ka bērns tik ļoti mīl māti, ka vēlas viņu pasaudzēt no sāpēm, bet arī māmiņai ir jādara viss, lai saudzētu savu bērnu. Māmiņa saudzē savu bērnu, ja pati ir harmonijā un mīlestībā. Es toreiz ļoti daudz staigāju, katru dienu vairākus desmitus kilometru, kas attīstīja dzemdībām nepieciešamos muskuļus. Tāpēc mans ieteikums grūtniecēm ir ļoti daudz staigāt.

Mūsdienās ir attīstītas daudz jaunas efektīvas metodes kā palīdzēt bērnam piedzimt viegli, informācija ir pieejama internetā un pat ir brīvprātīgo kustības, kas palīdz sagatavot māmiņas dzemdībām un sniedz atbalstu tūlīt pēc dzemdībām. Medicīna ir tik attīstīta, ka operāciju un pēcoperāciju laiks vairs nav slimniekiem tik sāpīgs kāds tas bija agrāk.

Sanita jautā, kā sagatavoties sāpēm? Atbilde slēpjas domāšanā, kā tu uztver situāciju, kas tevi sagaida. Es esmu lasījusi vairākas grāmatas par Svētiem cilvēkiem, kuri apzināti lūdza Dievam ciešanas un fiziskas sāpes, lai palīdzētu dzēst pasaulē uzkrāto negatīvo enerģiju, glābtu cilvēci no vēl lielākām ciešanām. Rodas jautājums, kā viņi spēja izturēt tik lielas sāpes? Viņu motīvs izturēt sāpes bija varoņdarbs, lai palīdzētu citiem, lai dotu iespēju cilvēcei garīgi attīstīties. Kā varēja izturēt sāpes Tibetas mūki, kuri tika spīdzināti laikā, kad Ķīna iekaroja Tibetas teritoriju? Viņiem palīdzēja ticība, un es domāju, ka daļa no viņiem (ļoti augsti attīstīti gari) spīdzināšanas laikā spēja atdalīt savu garu no fiziskā ķermeņa, tādējādi pat nejūtot fiziskās sāpes.

Tāpēc ļoti svarīgs ir motīvs izturēt sāpes. Māmiņas motīvs izturēt sāpes ir bērns, kuram viņa dos dzīvību. Tas ir svēts motīvs un tieši tāpēc māte spēj izturēt sāpes. Pie tam pēc dzemdībām māte ļoti ātri aizmirst par sāpēm, kuras izjuta dzemdību laikā, lai nebaidītos laist pasaulē vēl bērnus.

Man reiz bija gadījums, kad biju aizgājusi pie zobārsta, kas man vaicāja pirms zoba labošanas, vai nepieciešams ar zālēm nomērdēt zobu, lai es nejustu zoba urbšanas laikā radītās nepatīkamās izjūtas. Tā kā caurums bija neliels, un zoba narkoze maksāja diezgan dārgi, es izvēlējos iztikt bez narkozes. Mans motīvs bija netērēt lieki naudu un nodomāju, ka esmu gana stipra, lai izturētu nepatīkamās izjūtas pat, ja tādas rastos. Viss bija labi, šobrīd pat neatceros vai bija kādas nepatīkamas izjūtas un atceros, ka aizejot no zobārsta nodomāju, ka ar mūsdienu tehnoloģijām zobu iespējams salabot arī nesāpīgi, bez narkozes, ka mana izvēle netērēt lieki naudu, bija pareiza.

Viena no metodēm kā atbrīvoties no sāpēm, ir sākt ar tām sarunu, domās tās samīļojot, novēlot tām visu to labāko un transformējot tās mīlestībā. Tā ir palīdzība pašam sev ar domu spēku. Bet pirms sāpju iestāšanās tāpat ar domu spēku ir jāparunājas ar savām bailēm, tās transformējot mīlestībā un palaižot brīvībā.

Ja cilvēks tic Dievam, tad viņā nav baiļu, jo viņš zina, ka Dievs parūpēsies gan par māmiņu, gan par bērniņu. Tā ir pilnīga paļaušanās uz Dievu. Bērna iemiesošanās ir pilnībā Dievišķs process, tāpat arī tā piedzimšana. Mediķi ir tikai instrumenti Dieva rokās. Tas pats attiecas uz cita veida sāpēm – ja tu paļaujies uz Dievu, tad tu spēj izturēt vairāk nekā pats vari iedomāties. Ja netici Dievam, tad nākas izmantot laicīgās metodes, kas nomērdē sāpes, bet šīs metodes palīdz tikai fiziski, garīgi tās var cilvēkam kaitēt, jo cilvēks neattīstās garā.