Kā var zināt to, ka cilvēks dzīvo ilūzijā? 27.12.2016
Baiba jautā: Man ir jautājums par ilūziju. Kā var zināt to, ka cilvēks dzīvo ilūzijā? Kā no šīs ilūzijas var tik ārā?
Elvita Rudzāte atbild: Ilūzija ir jāizprot vairākos līmeņos.
Zemākais ilūzijas līmenis ir, kad cilvēks neapzinās, ka viņš dzīvo sapņos. Sapņot savā būtībā nav nekas slikts, slikti ir tad, ja cilvēks sapni sāk uztvert kā īstenību un pieķeras sapnim. Piemēram, cilvēks sapņo kļūt par uzņēmuma vadītāju. Viņš mācās, pabeidz augstskolu, jo viņa sapnis ir motīvs viņa virzībai uz priekšu. Tomēr pēc augstskolas viņu neņem nekur darbā par vadītāju, kā arī pašam neizdodas izveidot savu uzņēmumu. Ja viņš pieiet šim jautājumam veselīgi, t.i., nepārdzīvo slikto rezultātu, bet domā, ko varētu darīt citu, tad viņš turpina attīstīties. Ja viņš pieķeras savam sapnim, ka man citu neko nevajag, tikai to, ko esmu iztēlojies, tad jāskatās uz situāciju reāli, vai šobrīd tu patiešām vari īstenot savu sapni, vai atliec to uz vēlāku laiku vai atsakies no šī sapņa.
Cits piemērs, sieviete iztēlojas, ka vīrietis viņā ir iemīlējies, tikai kautrējas izrādīt uzmanību. Sieviete notic šai ilūzijai un vēlāk sāk dusmoties, ka vīrietis nepievērš viņai uzmanību, bet brīdī, kad vīrietis pasaka, ka viņam pret sievieti nav nekādu jūtu, ilūzija sabrūk un sieviete jūtas kā iztukšota, ļoti vīlusies un neapmierināta ar sevi, ka spēja iztēloties to kā nav. Tātad dzīvošana ilūzijā ir dzīvošana vēlmēs, kuras var piepildīties un var arī nepiepildīties.
Nākamais ilūzijas līmenis ir doma, ka viss tas, kas mums ir apkārt ir realitāte. Patiesībā to, ko mēs uzskatām par realitāti, ir ilūzija, milzīga dzīves izrāde, kur katrs mēs spēlējam savu lomu. Režisors ir Dievs, kurš uztic mums lomu, bet dod mums brīvo gribu un saprātu, lai mēs paši varētu izvēlēties kā šo lomu spēlēt. Tas nozīmē, ka Režisors mums nesaka neko priekšā, bet rada situācijas (izrādes ainiņas), kur mēs paši izvēlamies kā rīkoties. Ja mūsu izvēle nesakrīt ar Dievišķiem likumiem, tad Režisors mums piedāvā citu ainiņu, lai mēs paši saprastu, ka dzīvot pretrunā Dievišķajiem likumiem nav tomēr pareizi. Bieži tas notiek caur ciešanām, bet kad cilvēks saprot, kas ir ciešanas un kā tās rodas, tad viņa spēle kļūst jau savādāka.
Es domāju, ka ir vēl augstāki ilūzijas līmeņi Smalkajā plānā, kur astrālās būtnes spēlē izrādi, jo arī viņām kaut kas ir jāmācās vai jāspēlē sava sliktā loma, lai vestu cilvēci pie prāta.
Cilvēkam svarīgi ir saprast, ka viss tas, kas ar tevi notiek, tev ir nepieciešams, lai tu augtu garā. Ja cilvēks to nesaprot, tad viņš dzīvo ilūzijā līdz brīdim, kad Dievs viņu atmodinās no sapņa.
No ilūzijas cilvēks var atbrīvoties, ja viņš apgūst Mācību un izprot dzīvi, gan to kas, kāpēc notiek fiziskā plānā, kā arī sāk iepazīt dzīvi Smalkajā plānā.
Piemēram, šobrīd pasaulē situācija ir smaga un paliks vēl smagāka. Ja cilvēks dzīvo ilūzijā, tad šāda informācija viņu nobiedēs, bet, ja viņš apgūst Mācību, tad viņš šo situāciju pieņem kā milzīgu izaicinājumu un lielu iespēju garīgai attīstībai. Viņš zina, ka viņš ir nemirstīgs, tāpēc savu lomu centīsies spēlēt tik labi cik prot, apzinoties, ka kaut kad Režisors viņu no skatuves pasauks malā.