Mairita jautā: Jau 5 mēnešus auklēju mazu meitiņu. No 3. mēneša mazulīte slimo ar klepu un diezgan daudz atvemj pienu. Bet tieši šobrīd mani ļoti moka domas par to, kas notiks ar mani, kad aiziešu, kādēļ dzīvoju un kādēļ neatceros neko no sevis mazā vecumā. No šīm domām un bailēm par aiziešanu cenšos atbrīvoties, bet tās neatstāj manu prātu. Kādēļ tieši tagad šādas domas manī radušās? Ko tās stāsta un vai tā ir kāda zīme vai tikai personīgās
domas? Un kā tās atbrīvot, lai varu dzīvot mierā? Kopumā veselība ir laba un ikdiena rit ļoti mierīgi. Tik domas neļauj dzīvot mierā ar sevi.
Elvita Rudzāte atbild: Dzīves jēga visiem cilvēkiem ir vienāda – mēs nākam iemiesojumā, lai garīgi attīstītos jeb citiem vārdiem sakot, lai kļūtu dzīves gudrāki. Katram cilvēkam atšķirīga ir misija un uzdevumi, bet tos cilvēks izprot tikai sasniedzot noteiktu apziņas līmeni.
Mācāmies mēs no dažādām situācijām ar kurām sastopamies dzīves laikā. Katra negatīvā situācija ir mūsu skolotājs, slimību ieskaitot. Ja mēs nemācāmies, tad skolotājs dod mums arvien grūtākus uzdevumus (ļoti grūtas dzīves situācijas, smagas slimības) līdz mēs sākam domāt un izprast tās mācības, kas katram no mums ir jāizprot.
Lai mēs izprastu savas mācības, mums ir jāapgūst Lielo Skolotāju dotā Mācība. Jo labāk mēs izprotam Mācību un spējam to praktizēt ikdienas situācijās, jo mierīgāka mūsu dvēsele, neskatoties uz to, kas notiek ārējā vidē.
Cilvēks, kas zina, ka dzīve nebeidzās ar to, ka nomirst fiziskais ķermenis, cilvēks kas jau tagad domā par savu nākamo dzīvi, nebaidās no nāves. No nāves baidās tikai tie, kas nezina kas notiks pēc nāves vai tie, kas šajā dzīvē ir pieļāvuši smagas kļūdas un baidās no soda saņemšanas.
Mācībā ir doti daudz padomi kā mēs varam labot savas pieļautās kļūdas, dzēst savu slikto karmu, lai mums nebūtu jāpiedzīvo ciešanas pēc nāves. Ja cilvēks nožēlo savas kļūdas, izprot kāpēc tā nevajadzēja darīt un turpmāk kļūdas vairs neatkārto, tad viņam tiek dota iespēja dzēst radīto negatīvo enerģiju jau dzīves laikā, bet tā kā viņš apzinās savas kļūdas un to radītās sekas, tad viņš spēj ar pazemību pieņemt negatīvās enerģijas izlādes brīdi (negatīva situācija) un dvēseles mierā turpina savu iesākto garīgās attīstības ceļu.
Tāpēc mans ieteikums Mairitai ir tikai viens- turpini apgūt Mācību, praktizē to ikdienas dzīvē, izproti savas neapgūtās mācības un dari labus darbus sabiedrības labā, tad tevī būs dvēseles miers, lai kas arī notiktu apkārtējā vidē.