Vai man jākļūst par krustvecāku pret savu gribu? 24.02.2017
Ginta jautā: Jautājums par kristību tēmu. Mans brālis aicināja mani un vīru kļūt par viņa meitiņas krustvecākiem. Mēs atteicāmies, jo nebija sajūta, ka būsim piemēroti, jo mūsu attiecības ar viņiem ir ļoti neitrālas un tādas nedabiskas. Likās, ka tas ir jādara no sirds, bet sirdī nebija šī sajūta. Es to būtu darījusi tikai brāļa dēļ, bet vīrs tam
nepiekrita un vīrs saka, ka nedarīs to ķeksīša pēc, ja nav sajūtas. Mēs šo izrunājām ar brāli un sievu, bet viņi līdz
galam nesaprata. Arī mani vecāki ir šausmās un saka, ka esmu nodevusi ģimeni.
Vai ir tas jādara pret savām sajūtām, tikai asins radniecības dēļ un tikai tāpēc, ka tas ir tā pieņemts un ir sociāli vēlami? Vai ar šo lēmumu esmu ieguvusi slikto karmu? Vai man bija jāstrīdās ar vīru un jāuzstāj uz sava tādējādi
sabojājot attiecības ar vīru vai jāpieņem viņa nostāja un šobrīd radot saspīlējumu manas puses ģimenes starpā? Ko šis viss māca?
Elvita Rudzāte atbild: Uzņemties krustvecāku lomu ir liela atbildība ne tikai bērna priekšā, bet arī Dieva priekšā. Ja tu esi uzņēmies būt par krustvecāku, tad faktiski tu uzņemies rūpes par šo bērnu. Nekādā gadījumā nedrīkst šādu atbildību uzņemties tikai “ķeksīša” pēc vai aiz vēlmes izpatikt kādam.
Ginta rīkojās pareizi, ieklausoties savā sirdī, bet viņa ir saskārusies ar problēmu, ka citi ģimenes locekļi viņas lēmumu neizprot. Protams, būtu labi, ja viņai izdotos izskaidrot savai ģimenei šo jautājumu, bet, ja tas nav iespējams, tad samierināties, ka šobrīd ģimene viņu neizprot. Nekādā gadījumā nevajag pakļauties ģimenes spiedienam.
Šāda situācija ir mācība Gintas ģimenei. Ko tā māca? Tā norāda, ka Gintas vecāku ģimenē pastāv dogmatiski uzskati, kurus viņi neizprot. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāmācas nevis pieņemt dogmas, bet vispirms izprast dogmu rašanās jēgu. Gintas vecāki uzskata, ka māsai ir jāuzņemas krustvecāka loma pār brāļa bērniem. No loģikas viedokļa skatoties tas šķiet pareizi. Bet no garīgā viedokļa skatoties, Gintas vecāki piespiež viņu mīlēt brāļa bērnus un uzņemties par tiem atbildību. Vai drīkst kādu piespiest mīlēt? Vai vispār ir iespējams piespiest mīlēt? Nav iespējams. Kas ir piespiešana? Tā ir vardarbība. Faktiski Gintas vecāki ir emocionāli vardarbīgi pret Gintu un dusmojas, ka Ginta pretojas šai vardarbībai.
Otra Gintas ģimenes mācība ir savas gribas uzspiešana otram un otra cilvēka gribas laušana. Otra cilvēka gribas nerespektēšana un laušana arī ir vardarbība. Iespējams Gintas ģimenē pastāv emocionālās vardarbības problēma un šis gadījums to atklāja visā pilnībā.
Trešā Gintas ģimenes mācība ir mīlestības un rūpju izpratne. Ceturtā mācība ir atbildības uzņemšanās izpratne. Droši vien ir vēl citas mācības, bet tieši šīs mācības visspilgtāk parādās šajā gadījumā.