Vai materiālo grūtību situācijā censties saglabāt īpašumu? 24.02.2017

Margarita jautā: Vēlējos uzzināt Jūsu viedokli un ieteikumu par mūsu ģimenes situāciju ar nekustamo īpašumu.
“Treknajos” gados iegādājāmies māju Pierīgā un kā papildus galvojums tika ieķīlāts arī vīra vecāku īpašums. Tad sekoja krīze, kura, skāra arī mūs, tāpat arī ir ņemti krietni daudz “ātrie” kredīti, kuri šobrīd liek par sevi manīt. Ir gājis dažādi pa šiem gadiem-ir nācies gan pārvākties un izīrēt īpašumu, gan ir bijusi situācija, kad īpašums ir gandrīz pārdots izsolē, gan vīram ir bijis jābrauc pelnīt uz ārzemēm, tomēr visu laiku ir rasts risinājums un īpašums saglabāts. Pieļauju, ka tas ir ne tik daudz lai mums būtu īpašums, bet, lai vīra vecāki nepaliktu bez pajumtes.

Māja ir labā vietā, bērniem ir droša vide, svaigs gaiss, draugi, bet katru reizi, kad liekas-nupat būs brīdis, kad redzam gaismu tuneļa galā un varēsim nekavēt maksājumu un beidzot segt kredītu laikā un arī ātro kredītu slogs sāk mazināties, notiek kāda neparedzēta situācija- vai kādi neparedzēti izdevumi, vai ienākumu samazināšanās, kas atkal īsti līdz galam neļauj bez raizēm pildīt saistības. Arī sajūtas ir dažādas par šo īpašumu- gan pozitīvas, gan negatīvas, tomēr lielāko tiesu ir sajūta, ka ir piesiets akmens pie kājas un ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un arī savstarpējās attiecības ģimenē.

Kas mums šajā situācijā jāsaprot? Vai ir jāmēģina māja pārdot un jāmeklē lētāks risinājums ārpus Rīgas? Jāatkāpjas uz kaut ko pieticīgāku un jāsāk no sākuma?

Elvita Rudzāte atbild: Vispirms ir jāsaprot ar sirdi, ka mums nekas nepieder. Viss pieder Dievam un Viņš uz laiku mums dod dažādus Viņa īpašumus pārvaldīt. Ja Dievs redz, ka par Viņa īpašumu labi rūpējas, ka īpašumā valda mīlestība, prieks, tad Viņš vienmēr palīdz ar resursiem, lai īpašuma apsaimniekotājs spēj par īpašumu rūpēties. Ja šādā situācijā Dievs nepalīdz, tas nozīmē, ka Viņš vēlas, lai ģimene maina dzīves vietu un pilda kādus Viņa uzdevumus, kurus nav iespējams pildīt tajā vietā, kur ģimene dzīvo. Dažkārt Dievs sargā savus sekotājus no lielas nelaimes caur materiālām grūtībām, liekot ģimenei mainīt dzīves vietu, jo Viņš zina, kas būs nākotnē. Tāpēc visos gadījumos ir jāvēro Dieva zīmes, bet Viņa zīmes spēj uztvert tikai patiess Dieva sekotājs.

Ja Dievs redz, ka rūpes par Viņa īpašumu ir slogs, tad Viņš vēlas nomainīt apsaimniekotājus, radot apstākļus, ka cilvēkam kļūst neiespējami rūpēties par īpašumu. Ja Dievs redz, ka cilvēki tomēr maina savu attieksmi pret notiekošo, nepieķeras īpašumam un nebaidās no pārmaiņām vai jaunas dzīves sākšanas, tad Viņš atkal var nākt palīgos ar resursiem un īpašums nav jāzaudē.

Katrs gadījums ir individuāls, katram cilvēkam ir savas neapgūtās mācības, tomēr visos gadījumos mums ir jāveido pareiza attieksme pret dzīvi. Margaritas ģimenei ir jāiemācās paļauties uz Dieva gribu un vērot ko tad Viņš lems, nebaidoties no sliktākajiem scenārijiem, bet pieņemot tos kā vislabāko risinājumu, ja reiz Dievs tā vēlas.

Citiem vārdiem sakot, Margaritas ģimenei darot darbu ir nevis jādomā par īpašumu glābšanu, bet par to, kā savu darbu veikt pēc vislabākās Sirdsapziņas un ar mīlestību. Ja viņos nebūs bailes zaudēt īpašumus, ja viņi pateiksies Dievam par katru dienu, kuru var pavadīt esošajās mājās, neizvirzot Dievam prasību par īpašuma saglabāšanu, bet gan respektējot Viņa gribu, tad viņi dzīvos tagadnē nedomājot par nākotni. Mēs neviens nezinām kas mūs sagaida nākotnē. Mēs neviens nezinām kurā brīdī mums pretī nāks pārbaudījumi, bet mēs zinām, ka viss, kas notiek, notiek tikai uz labu.

Visas atbildes slēpjas mūsu sirdī, tāpēc iesaku Margaritai pajautāt savai sirdij kā rīkoties tālāk, bet pats svarīgākais ir nestrīdēties materiālo grūtību dēļ, bet mīlestībā tos pārvarēt. Kur ir mīlestība, tur nav baiļu. Kur nav bailes, tur vienmēr atnāk risinājums.