Kā palīdzēt bērnam atbrīvoties no limfmezgla? 02.03.2017

Baiba jautā: Manam dēlam (8 gadi) 4 gadus atpakaļ tika apsaldēts labajā pusē kakla limfmezgls, bija sāpīgs un paliels, nedēļu smērējām ar ziedi un sāpes pārgāja. Bet tāds zirnītis ir palicis un daktere teica, ka var palikt uz mūžu.
Man ir jautājums ar ko man kā mammai būtu jāstrādā, lai tas pazustu??? Citi uzskata, ka jāizgriež, es tā nedomāju.

Elvita Rudzāte atbild: Limfātiskā sistēma atspoguļo cilvēka būtību un uzvedību. Pārbiedētam cilvēkam limfvadi sašaurinās. Jo stiprākas bailes, jo šaurāki limfvadi. Drosmīgam cilvēkam ir gluži pretēji – tam limfvadi ir paplašināti. Ja cilvēks lepojas ar savu drosmi, tad viņam limfvadi ir tik ļoti paplašināti, ka izveidojas pietūkums. Skaidrojot to ar simbolu palīdzību, var teikt, ka ļoti šaura upe, neskatoties uz ātro straumi, nevar savus netīrumus izvadīt ārā, jo ir pārāk šaura. Tieši tāpat ļoti plata upe neizvada ārā savus netīrumus savas lēnās straumes dēļ. Tikai, harmonizējot sevi, cilvēka limfvadi sāk elastīgi regulēt savu platumu saskaņā ar vajadzībām.

Limfas sistēmas piesārņošanās rodas no cilvēka vēlmes iegūt. Alkatība padara cilvēka Dvēseli asiņainu, un viņa asinis kļūst biezas.

Asinis baro, limfa attīra. Abas ir dzīvībai būtiskas. Asinis simbolizē sievieti. Sieviete ir Dvēsele kā Zeme, kas rada Debesis – garīgumu. Limfa simbolizē vīrieti. Vīrietis ir Gars kā Debesis, kas rada Zemi – materiālistiskumu. Veselība simbolizē mīlestību. Limfa ir dzīves sula jeb dzīves uguns, asinis ir pati dzīve. Tāpat kā limfa ir asiņu daļa, vīrietis ir sievietes daļa. Tāpat kā asinis daļēji sastāv no limfas, tā sieviete daļēji sastāv no vīrieša. Jūsu attieksme pret māti un sievietēm kopumā un tēvu un vīriešiem kopumā atspoguļojas jūsu asiņu un limfas stāvoklī. Asinis sastāv no limfas un asinis veidojošajiem elementiem. Tāpat kā Debesis ietver Zemi, lai Zeme neietu bojā, asins serums jeb limfa ietver veidojošos elementus, lai tie neietu bojā. Gara uzdevums ir glabāt Dvēseli, lai Ķermenis neietu bojā.

Pietūkums liecina par limfas saslimšanu. Tā iemesls ir sievietes dusmas uz vīrieša bezpalīdzību.

Vairojoties sārņiem ķermenī, tie sablīvējas un veido recekļainas piciņas asinīs un limfā. Asinīs veidojas trombi. Kad trombs aizsprosto asinsvadu, audi netiek pabaroti un atmirst. Tas ir bīstami dzīvībai. Kad aizsprostojas limfvadi, šūnu darbības procesu pārpalikumi no ķermeņa netiek izvadīti ārā, bet uzkrājas limfvados un limfmezglos, kas palielinādamies un sāpēdami signalizē, ka ir jāatbrīvo dusmas. Šis signāls liecina, ka vēl var palīdzēt.

Kad mums ir kauns parādīt citiem savu aizvainojumu vai slikto garastāvokli, mēs norijam aizvainojumu, turot smagumu  Dvēselē un neizlaižot no sevis laukā. Visi aizvainojumi uzkrājas limfātiskajā sistēmā, bet limfai ar tiem ir jātiek galā. Limfātiskā sistēma sastāv no limfas ceļiem un mezgliem. Pa limfātiskiem ceļiem jeb limfvadiem enerģija aizplūst brīvībā. Tā, kā jūs atrodat risinājumu kādai materiālajai problēmai, tā strādā jūsu limfātiskie ceļi. Lai organisms sevi varētu kaut kā attīrīt, tas iznes netīrumus uz ādas. Limfātiskos ceļus aizver stresi, kurus sauc par „bezizejas situāciju” vai „strupceļu”. Tiklīdz mēs lietojam vārdus „gribu” vai „vajag”, tā uzreiz parādās problēma attiecīgā limfātiskās sistēmas mezglā. Mazas vēlmes skar mazos limfātiskos mezglus. Lielie limfātiskie mezgli atbilst lielām vēlmēm.

Limfa saslimst tad, kad mēs sevi sodām par to, ka nedarījām sliktu, piemēram, uzskatījām, ka nepareizi rīkojāmies neatriebjoties pāridarītājam. Cilvēkiem, kuriem ir slima limfa, ir vēlme dzīvot citu cilvēku dzīvi, bet, tā kā tas neizdodas, tad Dvēselē ir sāpes. Ja cilvēkā pieaug dusmas uz sevi par savu bezpalīdzību, niecību, nespēju kaut ko panākt, tad limfa netiek galā ar saviem uzdevumiem. Piemēram, ja cilvēks vēlas visus pamācīt, kā dzīvot pareizāk,  strādāt labāk, bet sava darba ieguldījumam neredz rezultātu, tad no bezcerības viņam var saslimt limfa. Cilvēks saslimst tajā brīdī, kad stresi ir pārsnieguši kritisko robežu jeb cilvēks ir ieslīdzis bezcerībā, ka neko viņš nevar panākt. Šī situācija māca slimniekam pārstāt dzīvot citu cilvēku dzīvi, bet sākt izjust un priecāties par savējo dzīvi, domāt, ko pats var darīt, lai dzīvotu labāk un saskaņā ar Dievišķajiem likumiem.

Limfmezglos izvietojas mērķtiecīguma enerģija. Aizvainojumi uzkrājas limfmezglos. Lai dzīvotu cilvēcisku dzīvi, ir jāatbrīvojas no izvirzītajiem mērķiem. Jo cilvēks atbildīgāk izturas pret saviem pienākumiem, jo stiprāks sitiens pa limfmezgliem. Jo dziļāk cilvēka Dvēselē sēž bailes pa savu tālāko nākotni, jo dziļāk ķermenī slēpjas limfmezgli, kuri atspoguļo bezizeju. Tas, kurš šādā situācijā sāk šaustīt sevi, tam var sākt veidoties ļaundabīgs process. Vēlāk šādi cilvēki var sākt neieredzēt bezspēcību, īpaši savējo.

Katrs limfmezgls nes sevī konkrēta mērķa enerģiju. Ja nenozīmīgs mērķis pēkšņi pārvēršas par ļoti svarīgu dzīves mērķi, kā pagrieziena punktu dzīvē, ja šis mērķis tiek uzskatīts par tikpat svarīgu, kā dzīvība vai nāve, tad, ja, šis mērķis tiek sasniegts, ar limfmezgliem nekas slikts nenotiek. Ja mērķis netiek sasniegts, tad mazajā limfmezglā var rasties neārstējama slimība, piemēram, var izveidoties limfoma. Uzmundrināt sevi ar cerību, ka agrāk viss izdevās, tad izdosies arī tagad, nozīmē iemidzināt savu modrību.

Tā kā Baibas dēlam ir jau 8 gadi, tad problēma nav tikai saistīta ar vecākiem, bet arī ar viņa paša stresiem, kas radušies skolā vai ģimenē. Vispirms es Baibai ieteiktu aprunāties ar dēlu, vai viņam nav bijis kāds mērķis, kurš nav īstenojies, par kuru viņš ir pārdzīvojis pirms saslimšanas? Vai viņam nav problēmas ar ticību sev? Tas pats ir jāpadomā arī bērna vecākiem.

Tā kā mezgls ir samazinājies, tas liecina, ka bērns no mērķa ir atteicies vai atlicis to uz vēlāku laiku. Es neieteiktu šajā gadījumā steigties ar operāciju, bet vērot, vai mezgls atkal nesāk augt lielāks. Pieaugot bērnam šis mezgls varētu arī pazust pats no sevis. Es iesaku griezties pie homeopāta, jo no limfmezgliem ir iespējams atbrīvoties lietojot homeopātiskus līdzekļus, kā arī darīt visu, lai bērns sāktu noticēt savām spējām, neskatoties uz neveiksmēm, ar kurām dažkārt nākas saskarties.