Cik lielā mērā cilvēkam mūsdienās jābūt vienotam ar reliģiju? 03.04.2017

Jana jautā: Vai Jūs, lūdzu, varētu izklāstīt cik lielā mērā cilvēkam mūsdienās jābūt vienotam ar reliģiju? Man grūti ticēt, ka cilvēks bez bailēm no Dieva, var dzīvot bezgrēcīgu dzīvi. Manuprāt katrs pravietis ir nācis ar vienu vēsti un
brīdī, kad cilvēki šo vēsti izkropļo, pārprot, tiek sūtīts nākamais pravietis. Pēdējais no praviešiem saka, ka neviens nav pielūgsmes cienīgs, izņemot pašu Dievu, kā arī, ka elkdievība ir grēks. Ko tas tieši nozīmē? Lasot Domātājs.lv,  es vairs neizprotu šo robežu. Kas ir pravieši, vai tos lūgt nav grēks? Vai Dievs ir vēlējies, lai visi lūdz kādu citu bez Viņa? Es ceru, ka Jums izdosies uztvert manu domu, jo to izstāstīt nemaz nebija tik viegli.

Elvita Rudzāte atbild: Pravieši, Avatāri un Sūtņi nāk iemiesojumā brīdī, kad cilvēce visvairāk ir nomaldījusies no Dievišķā ceļa, kad aizmirsusi vai pārāk sagrozījusi Dieva doto Mācību. Tāpēc Viņu uzdevums ir skaidrot Dieva doto Mācību atbilstoši tā laika cilvēku apziņas līmenim.

Reliģijas vēsturiski ir radušās no tās līderiem, kas cilvēcei nesa Dieva doto Mācību, kurus sauca par Praviešiem, Sūtņiem vai Avatāriem. Piemēram, Kristus sekotāji izveidoja kristietību. Budas sekotāji izveidoja budismu. Muhameda sekotāji izveidoja islāma reliģiju utt. Vai var teikt, ka paši līderi izveidoja reliģiju, kurai seko lielas cilvēku masas, es neņemos tā īsti apgalvot un man liekas, ka tam nav tik lielas nozīmes, jo svarīgākais ir tas, ka Mācība tiek nodota no paaudzes uz paaudzi tālāk.

Piemēram, viens no maniem Skolotājiem ir Avatārs Šri Satja Sai Baba, kurš vairs nav fiziskajā iemiesojumā. Viņam mūsdienās ir ļoti daudz sekotāju visā pasaulē, arī Latvijā. Visā pasaulē ir izveidoti Sai centri, kuros māca Sai Babas atstāto Mācību par cilvēciskajām vērtībām. Sai Baba neuzskatīja, ka Viņš ir izveidojis jaunu reliģiju, jo Viņa dotā Mācība apvieno būtību no dažādām reliģijām, tomēr arī Viņš atstāja skaidras norādes saviem sekotājiem, ko drīkst, ko nedrīkst, kas ir jādara, lai celtu apziņas līmeni utt. Sai sekotāji dažādās valstīs dzied vienas un tās pašas dziesmas (badžanas, vēdas, mantras), iekļaujot savu dziesmu repertuārā arī tautas dziesmas. Vai šo kustību var uzskatīt par reliģiju, grūti pateikt.

Vikipēdija jēdziens reliģija ir skaidrots sekojoši:

“Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.

Bieži ar vārdu “reliģija” apzīmē konkrētas reliģiskas organizācijas, kas formāli apvieno savas ticības pārstāvjus un uzskata sevi par oficiālā viedokļa paudējām un uzturētājām.

Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus:

• viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē;
• cilvēka identitāte, vieta pasaulē;
• dzīves jēga un sūtība;
• attieksme pret nāvi;
• ētikas pamati;
• dvēsele.”

Manuprāt Sai kustība ir attīstījusies par reliģiju, kaut arī paši to vēl tā neatzīst, bet vai tas ir tik svarīgi? Kaut arī Sai Baba ir mans Skolotājs, kura Mācībā teikto arī es cenšos ievērot ikdienas dzīvē un cenšos popularizēt Viņa Mācību Latvijā, tomēr vai tas, ka es nedziedu badžanas, vēdas un mantras liecina par to, ka es tomēr neesmu šīs kustības sekotāja? Sai organizācija mani ir pieņēmuši kā savējo, zinot, ka manas aktivitātes Sai kustībā ir minimālas, bet viņi ir priecīgi, ka es nesu Sai Babas Mācību par cilvēciskajām vērtībām tālāk Latvijā gan caur lekcijām, gan attīstot Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parku.

Tanī pat laikā, es apgūstu arī Kristus doto Mācību un parkā ir atvēlēts gods arī Kristus Mācībā teiktajām idejām, piemēram, mīli savu ienaidnieku, kas sakrīt ar Sai Babas Mācībā teikto. Tāpat parkā ir liela uzmanība pievērsta Latviešu kultūrvēsturiskajam mantojumam – dainu simboliskajai nozīmei un Latvju zīmēm. Daži kristieši ieraugot parkā Latvju zīmes bēg projām, uzskatot tās par elkdievībām. Visas šīs Mācības būtībā māca vienu un to pašu tikai dažādiem vārdiem un izteiksmes formām. Pie kuras reliģijas var mani pieskaitīt? Ne pie vienas no reliģijām, bet lai Dievs dod citiem tādu ticību un uzticēšanos Dievam kāda tā ir man.

Arī man ir bariņš sekotāju, kas man uzticas un cenšas apgūt Mācību, kuru es viņiem skaidroju. Tā nav manis izdomāta Mācība, tā ir Mācība, kuru esmu apguvusi no dažādiem Skolotājiem – Kristus, Budas, Sai Babas u.c. Lieliem Skolotājiem, kas devuši Mācību caur Sūtņiem. Man piemīt spēja ieraudzīt dažādās Mācības vienoto, tāpēc es neesmu pievienojusies nevienai no reliģijām. Es attīstu domātāju pulciņu, kuri ir atvērti dažādām Mācībām, cienot katru reliģiju, kura darbojas Vispārības Labumam.

Sai Baba savā Mācībā norādīja, ka katra reliģija ir tikai ceļš pie Dieva. Tā kā cilvēki ir ļoti dažādi, tad cilvēki izvēlas dažādus ceļus pie Dieva. Nav obligāti jābūt kādā no reliģijām, lai ticētu Dievam un ievērotu Viņa dotos likumus.

Jana jautā – cik lielā mērā cilvēkam mūsdienās jābūt vienotam ar reliģiju? Mūsdienās cilvēks var nebūt nevienā reliģijā, ja viņš apzināti cenšas garīgi attīstīties, izprast dzīvi un atgriezties pie Dieva, ceļot savu apziņas līmeni. Tomēr, lai attīstītu tādu apziņas līmeni, ka tu spēj saredzēt vienoto un labo dažādās reliģijās un Mācībās, nevar iztikt bez dažādu Mācību apgūšanas. Problēma ir tā, ka apgūstot dažādas Mācības, bieži cilvēki nomaldās no ceļa, tāpēc drošāka atgriešanās pie Dieva ir pievienojoties kādai no reliģijām vai kustībām, kuras strādā Vispārības Labumam, sekojot sava Skolotāja norādēm. Piemēram, daži domātāji mācās ne tikai Sokrata tautskolā, bet arī citās iestādēs, kur māca savādāk nekā Sokrata tautskolā. Viņos dažos jautājumos rodas apjukums, jo tie tiek skaidroti pretrunīgi. Tāpat arī Sokrata tautskolas pasniedzēji dažus jautājumus skaidro atšķirīgi, bet Sokrata tautskolā tiek izskaidrots kāpēc pasniedzēji domā atšķirīgi, kas ir šo domu pamats. Šādās situācijās skolniekam tomēr ar sirdi ir jāizvēlas, kam uzticēties, kura skolotāja teiktajam sekot.

Jana jautā, vai cilvēks bez bailēm no Dieva, var dzīvot bezgrēcīgu dzīvi? Ja cilvēka apziņas līmenis ir zems, tad viņš ievēro Dievišķos likumus tikai tāpēc, ka baidās no soda. Šādā situācijā var teikt, ka cilvēks nespēj dzīvot bezgrēcīgu dzīvi bez bailēm no Dieva. Ja cilvēka apziņas līmenis jau ir attīstījies pietiekami augsts, tad viņš vēlas dzīvot bezgrēcīgu dzīvi nevis tāpēc, ka baidās no Dieva, bet tāpēc, ka saprot kā viņa kļūdas atgriezīsies atpakaļ pie viņa, kā viņš dzīvojot tikumīgu dzīvi var kļūt laimīgs. Cilvēks izprot pārbaudījumu jeb Iesvētījumu Ceļu, apzinoties, ka dzīvē nāksies saskarties ar dažādiem pārbaudījumiem un kārdinājumiem, kas viņu mēģinās novest nost no Ceļa. Viņš centīsies izprast savas neapgūtās mācības un virzīsies uz priekšu nevis tāpēc, ka baidīsies no Dieva, bet tāpēc, ka gribēs Tam tuvoties, izjust Viņa žēlastības un svētlaimi.

Jana jautā, ko nozīmē elkdievība? Mācībā ir teikts, ka katrs cilvēks ir daļa no Dieva, t.i., katra cilvēka sirdī mājo Dievs. Jā, jūs arī esat Dievs iemiesojumā, bet tikai tad, kad jūs ievērojat noteiktus nosacījumus, kas nepieciešami, lai izpaustos jūsu patiesā, Dievišķā daba.

Elkdievība ir Dieva ielikšana kaut kādā noteiktā formā, pasakot, ka tas ir Dievs. Dievu nevar ielikt nevienā no formām, jo Viņš ir visur un visā, viņš ir bezgalīgs un atrodams arī visās formās, kuras rada cilvēki. Katrā dzīvā būtnē un visā radītajā ir daļa no Dieva, kas kopumā veido vienu veselumu, ko sauc par Dievu. Elkdievība ir tad, ja cilvēks piemēram, sāk pielūgt kaut kādu statuju vai svētbildi, uzskatot to par Dievu. Kļūda ir tā, ka šis cilvēks uzskata, ka Dievs ir ielikts tajā statujā vai bildē, un neredz, ka Viņš ir visur un visā. Piemēram, kristietis aiziet svētdienā uz baznīcu, lūdz Dievu, dievkalpojuma laikā padzeras līdzpaņemto ūdeni, kas ir mazā plastmasas pudelē, bet izejot ārā no baznīcas nomet tukšo plastmasas pudeli grāvī. Tas nozīmē, ka šis cilvēks uzskata, ka Dievs ir baznīcā, bet nav ārpus tās, tā arī ir elkdievība par ko runāja ne tikai pēdējais pravietis, bet visi pravieši pirms viņa.

Tanī pat laikā cilvēks drīkst lūgt palīdzību savam Skolotājam, kas arī ir daļa no Dieva. Piemēram, kristiešu katoļi lūdz palīdzību Dievmātei un Jēzum. Kristiešu pareizticīgie lūdz palīdzību Dievmātei, Jēzum un saviem Svētajiem, kas ir attēloti ikonās. Budisti lūdz palīdzību Budam. Dievturi lūdz palīdzību Saules Mātei, Vēja Mātei, Zemes Mātei, Meža Mātei utt. tādējādi dabas stihijas uzskatot par Augstākajiem spēkiem. Jāsaprot ir tas, ka mēs drīkstam lūgt palīdzību Augstākajiem spēkiem, bet mēs nedrīkstam uzskatīt, ka Tas, kam mēs lūdzam palīdzību, ir Dievs pilnībā. Tā ir tikai daļa no Dieva. Elkdievības gadījumā cilvēki raugās uz dzīvi ļoti šauri, neredzot tās plašumu un bezgalību, tāpēc visi Pravieši ir pievērsuši šim jautājumam uzmanību. Mozus bija ļoti nikns uz saviem sekotājiem, kas pielūdza zelta statujas, bet aizmirsa, ka blakus esošie cilvēki, arī ir daļa no Dieva. Mūsdienās vairums cilvēku pielūdz elkus, neapzinoties, ka viss ir Dievs.

Jana jautā, kas ir Pravieši, vai tos lūgt nav grēks? Pravieši ir augsti garīgi attīstīti cilvēki, caur kuriem Dievs ir devis Mācību. Praviešiem drīkst lūgt palīdzību tieši tāpat kā jūs lūdzat palīdzību cilvēkiem brīžos, kad klājas grūti. Tā kā Dievs ir visur un visā, tad lūdzot palīdzību Pravietim, faktiski tu lūdz palīdzību Dievam, jo vēlreiz atgādinu, ka Dievs izpaužas caur visu radīto, caur kuru izpaužas Viņa Dievišķā daba. Tā kā Pravieši ievēroja Dieva noteiktos nosacījumus, tad caur Viņiem iemiesojuma laikā izpaudās Dievišķā daba un tagad Viņi atrodas jau Smalkajā plānā un palīdz cilvēcei citādā līmenī kā Augstākie spēki, īpaši dziļa miega laikā, kad cilvēka gars ir atdalījies no fiziskās miesas un nonācis Skolotāja svētnīcā.

Smalkajā plānā Augstākie spēki ir sarindojušies noteiktā hierarhijā un veic noteiktus uzdevumus. Ja Augstākā spēka uzdevums ir palīdzēt cilvēcei atveseļoties, tad šis konkrētais Augstākais spēks palīdzēs veselības problēmu gadījumos, ja Viņam lūgs palīdzību. Piemēram, ne pārāk sen bija iemiesojumā Svētā Maskovskaja Matrjona, kura pirms nāves pateica, ka viņas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atveseļoties. Mūsdienās pie Viņas ikonas ir notikuši daudzi brīnumi, neārstējami slimi cilvēki patiešām ir atveseļojušies par ko brīnās pat ārsti, bet tas notiek tikai gadījumos, kad cilvēki patiesi nožēlo savas kļūdas un uzticas Dievam.

Jana jautā – vai Dievs ir vēlējies, lai visi lūdz kādu citu bez Viņa? Ja mēs apzināmies, ka Dievs ir visur un visā, kā vispār iespējams lūgt palīdzību kādam citam nevis Viņam? Dievs vēlas, lai visi cilvēki sāk izpaust Dievišķo dabu līdzīgi kā to dara Pravieši, Sūtņi, Avatāri. Dievs vēlas, lai mēs attīstītu savu apziņas līmeni sākumā tuvojoties Praviešu, Sūtņu un Avatāru līmenim un pēc tam turpinot to attīstīt vēl augstākā līmenī. Dzīvē mēs vienmēr lūdzam palīdzību tam, kurš mums var palīdzēt, bet vislabāk var palīdzēt tie, kas izpauž caur sevi Dievišķo dabu. Tāpēc lūgt palīdzību Augstākajiem spēkiem nav grēks.

Es nezinu vai man izdevās pietiekami skaidri un vienkārši atbildēt uz Janas uzdotajiem jautājumiem, jo tie patiešām ir ļoti svarīgi. Paldies Janai par šiem jautājumiem un priecāšos skaidrot tālāk, ja tomēr manas atbildes nav bijušas pietiekamas, lai izprastu šos svarīgos jautājumus.