Kā uzvesties brīdī, kad tevi kāds aizvaino? 12.04.2017
Anna jautā: Tagad paralēli Jūsu lekcijām lasu Vīlmas Lūles grāmatu, bet nevaru saprast vienu lietu. Tas saprotams, ka vislabāk, ja cilvēku vispār nevar aizvainot, bet tomēr, ja sanāca kaut kāda situācija – bieži vien cilvēks etiķetes dēļ nevar uzreiz dot atbildi vai “pazemināties līdz tā otrā cilvēka līmenim” un pateikt kaut ko pretī. Un īpaši, ja tas otrs
cilvēks tieši to gaida – skandālu, un pēc tam mēģina pārkliegt viens otru un tad jau būs jākliedz vienam uz otru kā kaut kādiem tirgus alkoholiķiem. Vai nu tas otrs cilvēks, uzkliedzot vai aizvainojot citus iztēlojas, ka esot baigi kruts un baigi “liels” cilvēks.
Es saprotu, ka tas ir tā otra cilvēka problēma, ka viņš pats no tā cieš, viņš ir nikns, agresīvs un nevar būt tuvs Dievam, pār viņu bieži vien valda kompleksi, vai pat viņš pats neaizdomājas ko viņš dara. Vīlma savā grāmata raksta, ka bieži vien cilvēks slimo tāpēc, ka neatbild, un visas savas emocijas tur sevī un pēc tam domā, ka tomēr varēja atbildēt, bet bija neērti vai baidījās aizvainot klātesošos. Un slikti jūtas tāpēc, ka neatbildēja, jo tad tas otrs saprata, ka viņš var aizvainot vai taisīt kaut ko nelabu katru reizi un pazemot un viņam par to nekas nebūs. Cilvēks vai nu esot inteliģents vai kautrējas vai nevar sevi aizstāvēt vai ir kaut kādi kompleksi un tāpēc nevar pateikt neko pretī (it kā vieglāk neko neteikt un izvairīties no agresora).
Bet kā tad būtu pareizi jārīkojas? Labāk uzreiz atbildēt un pat, ja tas izskatītos nesmuki vai nu var kaut kā aizvainot klātesošos? Vai nu neko neteikt, bet kā pēc tam izvairīties no emocijām? (Mēģinu piedot, bet ir situācijas, kad
jāatbild) Piemēram, ja tas notiek kaut kādu svinību laikā, negribas kaut ko atbildēt, jo tad sāksies strīds un tas būs nesmuki pret citiem cilvēkiem vai priekš jubilāra un pašai negribas izskatīties nesmuki un sabojāt citiem svētkus un
noskaņojumu. Ir cilvēki, kuri vienkārši to lieto. Piemēram, sāk aizvainot vai nu kaut ko prasīt, zinot, ka es nevarēšu pieklājības dēļ pateikt nē….bet tad būs man jācieš, un tādas situācijas ir daudz, ka baidos kaut ko atbildēt vai aizstāvēt sevi, savu rīcību, savas domas un uzskatus.
Atvainojiet, ka tik daudz uzrakstīju, daudz domāju par šo tēmu un neko nesapratu. Protams, kad ir kaut kāds nieks, to var neņemt galvā…
Elvita Rudzāte atbild: Jāizprot ir secība kāpēc tevi kāds aizvaino vai uzbrūk ar pārmetumiem. Ja tu sev piesaisti cilvēkus, kas tev kaut ko pārmet un aizvaino, tas nozīmē, ka tevī ir vainas izjūta. Vainas izjūta ir negatīvs stress (negatīva enerģija), kas piesaista sev aizvainotājus – līdzīgs piesaista līdzīgu, un nemanot tu pats sāc pārmest kādam citam. Savukārt vainas izjūta rodas no bailēm “mani nemīl”. Ja cilvēks neatbrīvos savas bailes “mani nemīl” un vainas izjūtu, tad viņš nevarēs izvairīties no situācijām, kad kāds viņam kaut ko pārmetīs un aizvainos. Tāpēc ir tik svarīgi izprast visu problēmu rašanās cēloni un strādāt ar sevi.
Brīžos, kad kāds tev kaut ko pārmet, ir jādomā nevis par to cik situācija ir netaisnīga, bet par to, kāpēc es esmu atkal šo situāciju sev piesaistījis,kādu mācību vēl neesmu izpratis, kādus stresus no sevis neesmu atbrīvojis? Koncentrējoties uz savu mācību, tu vairs neizjutīsi negatīvas emocijas pret to, kas tevi ir aizvainojis, un spēsi atvērties piedošanai, jo izpratīsi kāpēc cilvēkam neapzināti nācās tevi aizvainot, jo viņš ir tikai tavs skolotājs, no kura tev kaut kas ir jāmācās. Tiklīdz atbrīvosi savu vainas izjūtu un bailes “mani nemīl”, tā skolotājs neapzināti mainīs savu uzvedību, jo viņa uzdevums vairs nebūs atgādināt tev, ka tu neesi atbrīvojusi savas bailes “mani nemīl”, vainas izjūtu un neesi piedevusi visiem tiem cilvēkiem un negatīvām situācijām, kas ir tavu stresu rašanās cēlonis.