Kā izkļūt no Sansāras riteņa 29.04.2017
T. Mikušinas atbilde uz lasītājas jautājumu |
Jautājums Gautama Buda savā 2011. gada 22. jūnija diktātā “Es aicinu jūs ceļojumā reālajā pasaulē” saka: “… Vienīgais ceļš, kā iziet no sansāras riteņa, no atkārtoto iemiesojumu virknes, ir pārstāt radīt kā labā, tā ļaunā cēloņus. Tas nozīmē kļūt par sava likteņa saimnieku. Tas nozīmē kļūt par Dievu, dievcilvēku, pāriet nākamajā evolucionārās attīstības pakāpē.” Jautājums: Kā neradīt ļaunā cēloņus, – tas ir vairāk vai mazāk saprotams. Jo par to būs jāmaksā ja ne šajā, tad nākamajā iemiesojumā. Ja radīsi labā cēloņus, tad no jauna nāksi iemiesojumā, lai saņemtu pateicību – arī tas it kā ir saprotams.
Kā saprast, vai radi Labā cēloņus? T. Mikušinas atbilde: Mēs zinām, ka šīs pasaules atribūti ir arī filozofiskās kategorijas: Labais un Ļaunais. Kad mēs darbojamies šajā pasaulē, tad mēs esam spiesti visu laiku izdarīt izvēli – atšķirt Labo no Ļaunā. Kad mēs to darām, tad īstenībā tā mēs augam, tā mēs attīstāmies, tā evolucionē mūsu dvēseles. Mēs zinām, ka ir sliktās rīcības karma. Tas ir, – tad, kad mēs radām ļaunumu, mēs radām slikto karmu, un šī sliktā karma pie mums atgriežas kā nelabvēlīgas situācijas šajā dzīvē vai nākamajā iemiesojumā. Ja mēs darām labus darbus, tad atbilstoši mēs radām labo karmu, un šī labā karma arī atgriežas pie mums. Piemēram, šajā dzīvē mēs ļoti daudz ziedojam labdarībai, palīdzam trūkumcietējiem, un – vai mēs to gribam vai ne, mums nākamajā vai pat šajā dzīvē būs jāuzņemas mūsu izvēles sekas. Tātad mums būs jākļūst bagātiem – tādiem, kas nejūt naudas trūkumu, – šīs ir sekas. Nedarboties šajā pasaulē mēs nevaram, jo mēs zinām, ka ir Mācība par bezdarbības karmu. Tātad, – kad mēs saņemam Dievišķo enerģiju, ko Dievs mums dod, lai mēs darbotos šajā pasaulē, bet mēs neizlietojam šo enerģiju, neko nedarām, neattīstāmies, tad tā mēs radām karmu. Lasītājas jautājums ir ļoti interesants: kā gan mums izkļūt no šī Sansāras riteņa, jo – lai ko mēs arī nedarītu, mēs nemitīgi radām karmu, un šī karma pie mums atgriežas. Tā būs vai nu sliktā karma vai labā karma, taču tā visu laiku atgriezīsies. Noslēgtais aplis. Patiesībā Valdoņi dod Mācību par to, kā iziet no Sansāras riteņa. Šī izeja ir parādīta tieši iepriekš citētajā citātā no Gautamas Budas Vēstījuma. “… Vienīgais ceļš, kā iziet no Sansāras riteņa, no atkārtoto iemiesojumu virknes, ir pārstāt radīt kā labā, tā ļaunā cēloņus. Tas nozīmē kļūt par sava likteņa saimnieku. Tas nozīmē kļūt par Dievu, dievcilvēku, pāriet nākamajā evolucionārās attīstības pakāpē.” Šajā citātā tieši ir ietverta atbilde uz jautājumu. Kad mēs izdarām pareizās izvēles, atšķirot Labo no Ļaunā, mēs tiecamies pie Dieva, tā mēs atstrādājam kādus savus pagātnes nekvalitatīvos iekšējos stāvokļus, mēs atbrīvojamies no karmas un paaugstinām savu apziņu. Kad mēs paaugstinām savu apziņu līdz noteiktam līmenim, mēs varam atteikties no Dieva dotās brīvās gribas. Tas ir, mēs saprotam, ka viss, kas ir ap mums, absolūti viss – tas ir Dievs. Un mēs esam Dievs, un dzīvā daba, un nedzīvā daba – tas viss ir Dievs. Kad mēs to saprotam, tad mēs ar savu apziņu paaugstināmies līdz tādam līmenim, ka spējam pilnībā veltīt sevi Dieva Darbu darīšanai. Tas nozīmē, ka mēs neko nedarām no sava ego pozīcijām vai no tā pozīcijām, kas būtu noderīgi savai dzimtai, savai valstij un pat visai cilvēcei. Mēs rīkojamies, tikai pamatojoties uz to, kā tas vajadzīgs Dievam. Patiesībā mēs kļūstam par Dievu iemiesojumā – par ko runāts šajā vēstījumā. Tas ir, – Dievam ir iespēja caur mums darīt jebkuras lietas šajā pasaulē. Kad mēs atsakāmies no vēlēšanās visu risināt no ego pozīcijām, bet dodam Dievam iespēju darīt savus Darbus caur mums, lūk, šādā gadījumā mēs atbrīvojamies no karmiskās darbības. Mēs vairs neradām ne Labā, ne Ļaunā cēloņus. Taču šis apziņas līmenis, par ko runāts šajā Vēstījumā, protams, ir ļoti augsts līmenis, un mums, protams, līdz šādam līmenim ir vēl ļoti tālu. No mums zināmiem cilvēkiem nesenajos iemiesojumos šāds līmenis noteikti bija Jēzum Kristum un Babadži. Tāds līmenis ārkārtīgi reti sastopams mūsu apkārtējā dzīvē. Taču mēs varam tiekties uz to, lai sasniegtu šo apziņas līmeni. Mums vispieņemamākais variants būs šis: kad mēs veicam garīgo darbu, paaugstinādami savu apziņu līdz iespējami augstākam līmenim, tad katra darbība, ko mēs īstenosim, un visi lēmumi, ko mēs pieņemsim, balstīsies paaugstinātā apziņas līmenī. Tad mēs mazāk kļūdīsimies un tā radīsim mazāk karmas, un tādējādi mēs ar savu apziņu arvien vairāk un vairāk tuvosimies dievcilvēkam. Tulkoja: Lauma Ērgle |