Vai man būtu sevi jāspiež un jāturpina apņemšanās? 10.05.2017

Sieviete jautā: Zinu, ka mans karmiskais mezgls ir attiecības un upura loma tajās. Strādājot ar sevi esmu apņēmusies 100 dienas sūtīt šim cilvēkam (Ex) labus novēlējumus, daru to izmantojot online saziņas programmu, un vēlējumi cilvēku arī sasniedz. Lai gan pagājis jau gads, tomēr šis cilvēks nav pazudis no manas dzīves, šad tad man raksta un prasa kā iet un es arī atbildu. Saprotu, ka kaut kas nav atstrādāts šajās attiecībās, droši vien mans aizvainojums. Taču tagad ir pienākusi apņemšanās diena Nr.9, un es mocos starp sirdi un prātu. Viens saka, turpini rakstīt negaidot atbildes reakciju/izpērc karmu, otrs saka- palaid cilvēku vaļā un neesi atkal upuris. Un es nesaprotu, kurš ir prāts un kura ir sirds.

Vai man būtu sevi jāspiež un jāturpina apņemšanās tādējādi strādājot ar sevi, vai, ja tomēr jūtu, ka sūtu egoisma vadīta, tomēr pārtraukt to darīt reāli un aprunāties vienkārši domās?

Elvita Rudzāte atbild: Vispirms vēlos izskaidrot jēdzienu apņemšanās. Ja tu kaut ko apņemies, tad vispirms uzdod sev jautājumu – kāds ir tavs motīvs šajā apņemšanās? Ja tavs motīvs ir tīrs, piemēram, lai attīstītu cilvēcisko īpašību disciplinētību, tad jebkura laba apņemšanās, kas attīstīs šo cilvēcisko īpašību, ir apsveicama. Ja tavs apņemšanās motīvs ir atbrīvoties no savas karmas, tad rodas jautājums kāpēc tu vēlies atbrīvoties no karmas, kā tu dzīvosi tālāk, ja tev patiešām izdosies atbrīvoties no karmas? Ja turpināsi dzīvot tā kā līdz šim, tas nozīmē, ka no karmiskajām attiecībām neko neesi mācījusies. Ja savā motīvā tu saskati egoisma pazīmes vai pašlabuma meklēšanas pazīmes, tad šī apņemšanās neko nedos, tikai pabaros tavu egoismu, kas patiesībā nozīmē, ka apņemšanās tev ir tikai kaitējusi.

Mani uzmanīgu rada sievietes vārdi: “…tagad ir pienākusi apņemšanās diena Nr.9…”, kas liecina, ka sieviete dzīvo pēc kaut kādas pašas vai citu cilvēku izdomātas programmas. Cilvēks, kas sevi ieprogrammē nespēs dzirdēt savu sirdi, jo visa programma ir vērsta tikai uz prātu. Šāds cilvēks uz dzīvi raugās kā uz projektiem, izdara vienu, pēc tam nākamo. Viņam nekas nav zināms par dzīves filozofiju. Patiesībā šis cilvēks ir robots jeb Mācībā tos sauc par dzīvajiem miroņiem.

Nākamais jautājums ir par sievietes karmisko mezglu ar vīrieti. Karmisko mezglu nevar dzēst tikai sūtot vīrietim labus novēlējumus. Karmiskais mezgls nozīmē, ka abu uzdevums ir palīdzēt izprast kādu Dievišķo mācību vai likumu, ko neapzināti otrs cilvēks spoguļo. Ja tu mācību neizproti, tad karmiskais mezgls saglabājas. Ja tu sūti labus novēlējumus savtīgos nolūkos, piemēram, redzi cik es pret tevi esmu laba, tad novēlējums nav patiess un tiek radīta jauna sliktā karma. Izklausās paradoksāli, cilvēks sūta otram labus novēlējumus, bet patiesībā sev uzņem sliktu karmu, jo viņš nav patiess.

Lai otram cilvēkam sūtītu labus novēlējumus, tas nav obligāti jādara, izmantojot internetu vai īsziņas. Ja tu no sirds domās novēlēsi otram cilvēkam jauku dienu, tad viņš šo pozitīvo enerģiju saņem nekavējoši un tā patiešām iedarbojas ļoti pozitīvi savstarpējās karmas minimizēšanai, bet ne pilnībā dzēšanai. Ja tu no sirds sūtīsi labu novēlējumu caur internetu vai īsziņu, tad arī saņēmējs par šo ziņu priecāsies un tā patiešām iedarbosies ļoti pozitīvi savstarpējās karmas minimizēšanai, bet ne pilnībā dzēšanai. Tāpēc vienmēr pirms kaut ko dari, padomā kāds ir tavs motīvs to darīt un vai tu to dari no sirds, vai esi patiess?

Ja tu sūti labu novēlējumu caur internetu vai īsziņu, jo vēlies, lai otrs cilvēks zinātu, ka tu viņam to sūti, tad rodas jautājums, kāpēc tev svarīgi, lai šis cilvēks to zinātu? Vai gaidi pozitīvu reakciju, uzslavu, labus vārdus, pateicību u.tml.? Ja tu dzīvosi gaidās, lai tavu labo novērtē, tad visticamāk piedzīvosi vilšanās situācijas, jo Dievs vēlas, lai mēs iemācāmies dot nesavtīgi. Gaidas ir savtīgums.

Mācībā ir teikts, ka savu karmu mēs varam dzēst: 50% ar nožēlu par pieļautajām kļūdām, lūdzot piedošanu, un pārējos 50% ar lūgšanām un pareizām ikdienas izvēlēm. Tieši tāpēc es uzdevu jautājumu, kā tu dzīvo tagad? Ko esi mācījusies no neveiksmīgajām attiecībām? Vai darbs ar sevi ir tava dzīves filozofija, vai tikai instruments, lai pārvarētu kaut kādas dzīves problēmas? Neviens instruments nepalīdz pilnībā jeb patiesībā tie palīdz tikai uz laiku, tāpēc tik svarīgi ir pieņemt garīgo praksi kā dzīves filozofiju. Tāpēc tik svarīgi ir iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, atgriežoties ticībā pie Dieva un apgūstot Dievišķo Zinātni.