OMRAAM MIKHAËL AÏVANHOV un viņa garīgā pasaules izpratne 07.06.2017
Skolotājs Omraam Mikhaël Aïvanhov dzimis 31. janvārī 1900. gadā nabadzīgā ģimenē Serbtzi kalnu ciematā Maķedonijā. Agrā bērnībā zaudējis tēvu, viņš dzīvoja kopā ar māti Bulgārijā Varnas reģionā pie Melnās jūras. Jau no agras bērnības viņš ļoti mīlēja dabu – ūdeni, saulrietus, kalnus, putnu dziesmas. Kā pusaudzis viņš bija ļoti stipra garīga rakstura, daudz lasīja bulgāru valodā garīgas grāmatas. Omraam Mikhaël Aïvanhov sāka praktizēt meditāciju, elpošanas vingrinājumus un sešpadsmit gadu vecumā piedzīvojis savu pirmo garīgo atmodu. 1917. gadā viņš sastapa Pīteru Deunovu Varnā un kļuva par šī garīgā Skolotāja mācekli. Sīkāku informāciju par Omraam Mikhaël Aïvanhov biogrāfiju var noskatīties īsfilmas veidā (https://youtu.be/8fNqXRt38ig ). Divdesmit gadus intensīvi mācījās un uzkrāja garīgo bagāžu pie Pītera Deunova, paralēli arī studēja Sofijas universitātē, pēc absolvēšanas kļuva par skolotāju un pēc tam par koledžas direktoru. 1937. gadā saskaroties ar komunismu un kara draudiem, viņš emigrēja uz Franciju, lai saglabātu savu misiju un turpinātu jau iesākto garīgo darbu. 1959. gadā Omraam Mikhaël Aïvanhov devās savā pirmajā braucienā uz Indiju, tur satika savu garīgo Skolotāju Neem Karoli Babaji. Tur viņš ieguva savu garīgo vārdu Omraam un izgāja cauri garīgajai un fiziskajai transformācijai. Atgriežoties Francijā viņš vēl intensīvāk nodevās garīgajam darbam – lasīja lekcijas, atbalstīja un izglītoja cilvēkus un kļuva plaši pazīstams pasaulē, sarakstīja daudzas grāmatas, kuras tulkotas vairāk nekā 32 valodās. Viņš pats mēdza teikt, ka patiess Skolotājs ir cilvēks, kas zina patiesību, kas visu lieliski saprot – likumus un eksistences principus un ciena tos. Miris 86 gadu vecumā 25. decembrī 1986. gadā.
Ir ļoti interesanti un noderīgi iepazīties ar Omraam Mikhaël Aïvanhov garīgo skatījumu uz dzīvi un dažādām lietām kopumā. No viņa var iegūt dažas atziņas, kā būtu jāsāk un jāpavada katra diena. Garīgais skolotājs ir izveidojis nelielu dienas programmu. Kā jau ikvienam cilvēkam rīts sākas ar pamošanos. Pamostoties būtu jāpasakās Dievam. Pirmajai domai un vārdiem būtu jābūt šādiem: “Paldies, Tev, Kungs, ka esi man devis dzīvību un veselību, piepildi manu sirdi ar mīlestību un dod spēku pildīt Tavu gribu, lai mana rīcība būtu Tev par slavu, un viss notiek Tavā vārdā”. Kad ir izteikti šie vārdi, tad jāmēģina atcerēties, kas tika redzēts sapnī, jo miegā tiek dota programma. Pēc tam jāceļas augšā un no gultas jāizkāpj uz priekšu, nevis atmuguriski un vienmēr ar labo kāju. Attiecīgi pēc tam ir jāveic rīta tualete, jānomazgā rokas un seja. Vispirms ir jānomazgā rokas un tikai tad seja. Mazgājot rokas un seju jākoncentrējas uz svaiguma izjūtu, ko rada ūdens uz ādas un šis process jāveic kā rituāls, pavadot to ar vārdiem: “Lai Dieva mīlestība apstaro manu seju”, tad var noskaitīt kādu rīta lūgšanu. No rīta būtu vēlams dzert siltu ūdeni tukšā dūšā, jo daudzas slimības var izārstēt ar ūdeni, jo ūdenī vielas izšķīst un audi kļūst mīkstāki. No rīta būtu sevi jānoskaņo pozitīvi, jāienes miers un harmonija. Laimīgs var būt tas cilvēks, kurš rīta sākumā var pateikt: “Mans Dievs, es esmu Tavs kalps. Liec man darboties pēc sava prāta”.
Ar kādām domām un sajūtām tiek nodzīvota diena, tādā veidā tiek izlietota enerģija. Viss atkarīgs no dienas ritējuma, nevajag domāt par nākotni, visa uzmanība jākoncentrē uz konkrēto dienu un kādā veidā tiek izlietota enerģija. Darot pareizas lietas šodien, tiek netieši domāts arī par nākotni. Ja cilvēks nodzīvos vismaz vienu dienu pareizi, tad šī diena aicinās dzīvot pareizi arī pārējās dienas. Dienas laikā jābūt arī skaidrām domām, jākoncentrē tīras domas un pozitīvs noskaņojums, jāatrod miers un līdzsvars jebkādos apstākļos. Cilvēks ir atbildīgs par enerģiju, kas viņam tiek iedota – svērta un mērīta. Ja cilvēks izšķērdē savu enerģiju dusmām, egoistiskai un noziedzīgai rīcībai, tad viņš baro elli. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir savu enerģiju izmantot Dievišķiem mērķiem ik dienu! Jebkuru ikdienas darbu var darīt ar garīgu jēgu tā, lai tas cilvēku ceļ, harmonizē un vieno ar Dievu. Saikni ar Dievu būtu jāveido vairākas reizes dienā, jo svarīga ir intensitāte. Veidojot šo kontaktu varat atkārtot šādus vārdus “Slava Tev Kungs!”, to var sākt darīt ar 12 reizēm dienā un tad pakāpeniski palielināt koncentrēšanās.
Lai kādu uzdevumu veiktu dienas laikā, to var darīt ar mīlestību, gudrību un patiesību, tā, lai šīs īpašības piedalās visās dienas darbībās. Katru dienu nepieciešams meditēt par harmoniju. Harmonija ir jāmīl un jāvēlas, lai tā ikdienas gaitā būtu ik uz soļa. No rīta pamostoties jau ir vērts domāt par to kā aizsākt dienu ar harmoniju. Attiecīgi pēc tam dodoties uz darbu, vai ienākot jebkurā telpā domājiet, ka šeit valda harmonija. Neatņemam dienas sastāvdaļa ir arī mācīties pateikt paldies. Pateicība ir nezināms spēks, kas atindē organismu. Mēģiniet visu dienu pateikties. Jebkurš rīts ir saistīts ar iepriekšējo vakaru, bet vakars – ar rītu. Katram no tiem iepriekš ir jāgatavojas, jo ir svarīgi, vakarā gulēt ejot nenokļūt citā pasaulē nesagatavotam, jo nakts miega laikā tiek satiktas augstākas un gaišākas būtnes. Pirms dodaties pie miera Jums jānomazgājas, taču seja nav jāmazgā, lai noņemtu visus labos fluīdus, kas sargā. Nomazgājiet ķermeni –rokas, kājas, taču – ne seju. Kājas būtu vēlams mazgāt pēc iespējas karstākā ūdenī, jo kājām ir liela ietekme uz saules pinumu. Mazgājot kājas var teikt šādus vārdus: “Manas mīļās kājas nekad iepriekš nebiju iedomājies jums pievērst uzmanību, bet Jūs taču esat tās, kuras nes manu ķermeni visur, kur vien gribu iet. Tagad labi saprotu Jūsu kalpošanu. Turpmāk būšu pateicīgāks par Jūsu pazemību un pacietību! ”
Ir ļoti svarīgs pēdējais mirklis pirms iemigšanas, jo nakts nosaka nākamo dienu. Aizmigt, pamest fizisko ķermeni, lai ieietu citā pasaulē ir vingrinājums, ko veicam ik dienas, lai būtu gatavi to darīt dienā, kad dosimies otrpus šīs pasaules. Nav nekādas atšķirības – aizmigt vai mirt, izņemot to, ja mirstat, tad atstājat fizisko pasauli pavisam. Vakarā ir jāaizmieg ar labām domām, jo arī nākamā rītā pamodīsieties harmonijā, gaismas un enerģijas pilns. Pirms došanās pie miera var izrunāt šādus vārdus, uzliekot labo roku uz saules pinuma un kreisās rokas delnas virspusi atbalstot pret muguru saules pinuma rajonā: Dievs manī –gaisma, Eņģeļi – siltums, Cilvēki – labestība (3 reizes). Dievs manī –gaisma, Mans gars – siltums, Es – labestība (3 reizes). Var teikt arī šādus vārdus: “Mans Dievs, ļauj man šovakar apmeklēt Tavu mīlestības, gudrības un taisnības skolu, lai varu labāk iemācīties kalpot Tev un Tavai valstībai, un lai Tava taisnība nāk uz zemi”. Pēc tam vēl kādu brīdi var veltīt meditācijai. Iemiegot tiek pamests fiziskais ķermenis… tiek sastapti Skolotāji, pie kā tiek turpinātas mācības, piedalās grandiozās ceremonijās, kuras dažkārt pat neatceras, cilvēka smadzenes nav sagatavotas, lai to atcerētos. Miegs kļūst par svētu lietu, ja cilvēks aizmieg ar domu iet mācīties citā pasaulē, jo tieši tur tiek saņemta Dievišķā gudrība.
Autore: Sintija Seņka-Sevostjanova
Izmantotā literatūra un avoti:
O.M. Aivanhov, Kopoti raksti -13. sējums, Jaunā zeme (metodes, vingrinājumi, vārdi, lūgšanas), izdevn. Prosveta.
sending...
