Vai pareizi, ka valsts uzņēmumi cenšas nopelnīt? 10.06.2017

Kristīne jautā: Strādāju Latvenergo un jau aptuveni gadu mani nepamet doma, ka Latvenergo tomēr nevajadzētu strādāt ar peļņu un maksāt to valsts budžetā. Man šķiet, ka drīzāk būtu jāiegulda inovatīvās tehnoloģijās, piemēram,
jāatbalsta elektrības mikroģenerācija (saules paneļi u.c.) mājsaimniecībās, nodrošinot iespēju šo elektrību palaist tīklā un pēc vajadzības atkal atpakaļ mājsaimniecībā par minimālu samaksu. Otra pieeja būtu samazināt elektrības cenu līdz pašizmaksai. Tomēr korporatīvā politika šobrīd nosaka, ka jāstrādā ar peļņu. No 2016. gada peļņas 90 miljoni tiek iemaksāti valsts budžetā.

Kad runāju ar savu vadītāju, viņš saka, ka par to nedomājot, lai es ejot uz Saeimu. Skumji noskatīties uz šo situāciju, mēģinu darīt savus “mazos” darbus, optimizēju savus darba procesus, bet tiklīdz iedomājos par “globālo” peļņu tā savam “mazajam” darbam vairs nespēju saskatīt jēgu. Daru savu darbu ar mīlestību, tomēr saprotu, ka globāli tas iekļaujas korporatīvajā politikā, kuras mērķis ir peļņa, un tas ir pretēji cilvēku mīlestībai.

Bieži jūtu augstāko spēku atbalstu, tomēr nesaprotu, ko augstākie spēki no manis vēlas. Kad tiem skaidri paprasu, vai man jāiet prom no darba, atbilde ir nē. Bet ko es varu darīt lietas labā?

Elvita Rudzāte atbild: Šis jautājums ir jāizprot skatoties no dažādām pusēm. Ja mēs skatāmies pragmātiski, tad jāsaprot, ka pašlaik mūsu valsts ir pievienojusies kapitālisma ekonomikai, un kapitālismā valsts uzņēmums strādā ar peļņu, lai to novirzītu citām valsts vajadzībām, kurām nav ieņēmumi, bet ir izdevumi, piemēram, izglītība, veselība, sociālā nodrošināšana.

Ja Latvijas parlaments pieņemtu lēmumu, ka valsts uzņēmums, piemēram, Latvenergo savu peļņu novirza tikai attīstībai, tad elektrības cenas varētu samazināties, un tas palīdzētu mājsaimniecībām, bet dotu iespēju arī labāk nopelnīt komercsabiedrībām, kas maksā nodokļus valsts budžetā. Kas matemātiski ir izdevīgāk, tas ir jārēķina Finanšu ministrijai īpaši šajā laikā, kad ir aktualizēts jautājums par kopēju valsts nodokļu politiku.

Ja mēs raugāmies uz šo jautājumu no garīgās puses, tad Gaismas Skolotāji neatbalsta kapitālisma ekonomiku, jo tā rada nevienlīdzību,  alkatību un veicina atteikties no Augstākajām vērtībām. Tiem, kuriem ir pāri 50 gadiem, tie īpaši labi spēj salīdzināt kāda bija sabiedrības morāle viņu jaunības gados, un kāda tā kļuva ļoti īsā laikā, kopš esam pievienojušies kapitālisma ekonomikai. Vai iespējams kapitālismā uzturēt augstu morāli? Domāju, ka tas nav iespējams, jo visi kapitālisma pamatprincipi – konkurence, sacensība, salīdzināšana, motivēšana, mērķu izpildes sasaiste ar atalgojumu utt. dzen cilvēkus strādāt kā vergus, nevis viņi to dara ar mīlestību.

Es priecājos par Kristīni, ka viņa par šiem jautājumiem ir aizdomājusies, un pievienojos viņas sirds balss teiktajam, ka viņai noteikti nevajag pamest darbu, bet turpināt palīdzēt uzlabot Latvenergo darbu tik labi cik viņa to prot.

Pasaulē jau tuvākajos gados būs lielas pārmaiņas, kas nepārprotami skars arī Latviju. Man žēl, ka mūsu valsts augstākajā līmenī neviens šīm pārmaiņām negatavojas, jo nespēj tām noticēt, bet par laimi ir cilvēki, kas šo darbu jau ir uzsākuši Biedrībā “Dzīvot pēc Sirdsapziņas” (tuvākajā laikā portālā Domātājs.lv būs informācija par biedrības darbu un iespēju iesaistīties). Iesaku Kristīnei apsvērt domu pievienoties pulciņam, kas uz dzīvi raugās caur Sirdsapziņu un cenšas kalpot Vispārības Labumam tik labi cik viņi to prot.

Nav pareizi kaut ko iznīcināt, kas labi darbojas. Nav pareizi kādam kaut ko atņemt, jo tas radīs tikai naidu, bet ir pareizi piedāvāt alternatīvus risinājumus. Tieši pie alternatīviem risinājumiem, kas ir saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, strādā Biedrība “Dzīvot pēc Sirdsapziņas”. Mani var saukt par naivu optimisti, bet es tomēr ticu, ka mūsu paaudzei būs iespēja palīdzēt sabiedrībai kopumā attīstīt sabiedrības morāli un attīstīt tādu ekonomisko modeli, kas veicinās sabiedrības vienlīdzību un atbrīvos no bailēm par eksistenciāliem jautājumiem.