Kā lai tieku pāri savai krīzei ar izglītību? 12.06.2017
Sanita jautā: Man ir problēma tāda, ka eju mācībās, kuras man vispār liekas, ka man nepatīk. Draugs piedāvāja tās apmaksāt un saka, ka esmu piemērota tām. Tagad ir radušās naudas problēmas, un domāju, ka varētu izdoties no
mācībām atteikties. Bieži skaitu laiku, lai ātāk beidzas. Tur ir arī citas mācības, bet tās nav priekš manis. Vai šīs nepietiekamās finanses varētu būt kāda Dieva zīme, ka to nevajag mācīties???
Piemēram, man jau ir viena pavāres izglītība, kura nevienam nav vajadzīga. Gribēju mācīties par konditori, bet nebija grupas. Mācības bija par valsts līdzekļiem un stipendiju. Es darbu tur nedabūju. Diplomu iemetu krāsnī un
sadedzināju. Mana mamma arī bija ļoti dusmīga, kad mācījos par pavāri un man tur nekas nesanāca.
Kad saprast, kad ir piemērota profesija??? Jo, man ir vairāki nevajadzīgi diplomi jau sakrājušies, kuros nevaru realizēties. Man šī problēma jau sāk kaitināt??? Ko Jūs ieteiktu??? Mācīties to, ko gribu??? Piemēram, man ir viena draudzene, kura ir izmācījusies par ķīmiķi, bet nestrādā savā profesijā. It kā nozare perspektīva. Nav strādājusi nevienu dienu par ķīmiķi. Un, man ir viena draudzene, kura mācījās par ekonomisti, bet nestrādā tajā jomā. Un, nav tā domāts, ka eju mācīties, jo tur varēs labi nopelnīt. Tādas domas nebija. Starp citu man tām draudzenēm bija tādas domas, ka ķīmiķi un ekonomisti labi pelna. Ja, tā nopietni, vienmēr esmu gribējusi mācīties par juristi. Strādātu arī par brīvu un sniegtu konsultācijas, jo tur ne visi likumu zinības saprot. Bet, man draugs visu laiku saka, ka man tas neder un bremzē mani. Ko Jūs man ieteiktu, lai tiktu pāri savai krīzei ar izglītību???
Elvita Rudzāte atbild: Svarīgi ir mācīties to, kas interesē, jo tad macību viela tiek labi uztverta un saglabāta ilgtermiņa atmiņā. Ja apgūst izglītību savtīgos nolūkos, lai pēc tam labi pelnītu, tad bieži šāda iecere aizved pie neveiksmes. Darba devēji jūt darbinieku, kas savā profesjā “deg” labā nozīmē, kā arī darbinieku, kas strādā tikai, lai nopelnītu bez mīlestības. Darba devējs dod priekšroku cilvēkam ar zemāku izglītību, bet lielu degsmi, nekā cilvēkam, kurš var parādīt daudzus izglītību apliecinošus dokumentus, bet tas ir arī viss.
Profesijas izvēlē ir jāklausa sava sirds nevis citu ieteikumi. Es nezinu vai Sanita varētu būt labs jurists, jo mani uzmanīgu darīja viņas vārdi: “…man ir vairāki nevajadzīgi diplomi jau sakrājušies, kuros nevaru realizēties…”. Šie vārdi liecina, ka Sanitai ir kaut kādas iekšējas problēmas un neapgūtas mācības, jo ikvienas zināšanas, kuras kaut vai piespiedu kārtā iegūtas, dzīvē noder, jo neaizmirsīsim, ka mūsu dzīves ceļu pārrauga Dievs. Labs jurists pārvalda dažādu nozaru specifiku. Tāpēc es iesaku Sanitai vispirms padomāt par to, kāpēc viņas apgūtā izglītība viņai šķiet nevajadzīga? Varbūt tieši otrādi, strādājot par juristu, ja viņa apgūs šo profesiju, viņai iepriekš gūtās zināšanas ļoti noderēs?