Kur es esmu? 14.06.2017

Jānis jautā: Eju garīgo ceļu jau labu laiku, ir lasīts un domāts ļoti daudz kāpēc ar mani ir noticis tieši tā un ne savādāk. Portālu Domatajs.lv apmeklēju vismaz 5 gadus ja ne vairāk.

Jau no skolas laikiem ir bijusi interese par mistisko un neredzamo pasauli. Kā jau daudziem mēdz būt dzīvē tādi brīži kad liekas, ka vairāk nevar izturēt un kaut kad ciešanām ir jābeidzas. Sākums ciešanām bija jau pamatskolā no pirmajām klasēm. Klasē biju tas tā saucamais neglītais pīlēns, kurš tika apcelts, aizskarts morāli un fiziski. Tas turpinājās gadiem ilgi, lielu daļu no pamatskolas gadiem gandrīz vai katru dienu. Jau no mazām dienām bija skaidrs, ka otram sist nevar, nekur to nebiju mācījies, bet tajā laikā man tas likās labākais veids kā dzīvot, jo savādāk vienkārši nezināju kā rīkoties.

Kā jau tas mēdz gadīties, domāju par aiziešanu no dzīves jau kādā 4ajā klasē. Bet nevarēju, jo zināju, ka kādam tas var sāpēt, piemēram, tuviniekiem. Kad domāju par aiziešanu, asaras bira kā pupas. Bieži bija tā, ka tikai šādā veidā varēju iemigt, kamēr asaru plūdi beidzās un aizmigu uz mitra spilvena. Domās pieļāvu visādus negatīvus savas dzīves scenārijus ne tikai pamatskolas gados, bet arī vidusskolas un pa retam arī augstskolas. Aizvainojumi turpinājās no klases un skolas biedru puses dienu dienā un kādā 7 vai 8 klasē nāca no šodienas skatupunkta glābiņš- mājās nonāca ezoteriskā literatūra par karmu, kuru sarakstīja Vīlma Lūle, ja nemaldos igauņu dziedniece vairākas grāmatas. Bija rakstīts par piedošanu pāridarītājiem. Arī grāmata, kuras nosaukums „Dārgās dusmas”. Kā nu mācēju, tā lūdzu
piedošanu sev, savam ķermenim, saviem pāridarītājiem. Protams, situācija uzreiz nemainījās, daudz asaru tika lietas gan skolā, gan mājā pirms iemigšanas. Tajā laikā likās, ka visiem ir tāda dzīve un tas ir normāli. Savādāka varianta pieļaušana nebija pat iespējama.

Pārpratu grāmatās divus vārdus- „mani nemīl”. Sapratu tieši un uzskatīju, ka mīlēt, mīlestība vispār ir kaut kāds nesaprotams grēks. Vienkārši 10 Mozus baušļiem piekabināju vēl vienu- Tev nebūs mīlēt. Un arī to, ka nebūs otras pusītes ko mīlēt. Protams, kad tādas domas kultivēju, asaras bira kā pupas. Protams, daudziem tas liktos mazliet jocīgi šī savādā sevis speciālā spīdzināšana tīšā prātā lai raudātu. Un tikai tagad no šodienas skatupunkta sapratu, ka gāju pareizu ceļu- karma tika neapzināti atstrādāta caur asarām.

Paldies Elvitai par iespējas došanu- kādā rakstā tika ievietota adrese uz Youtube kanālu par lekciju ciklu Cilvēka Dvēsele. Ieejiet, ierakstiet meklētājā un gan parādīsies. Sapratu, ka jāizpērk ne tikai savi šīs un iepriekšējo dzīvju sadarītie grēki (karma), bet arī jāatstrādā dzimtas karma. Bija tāda interesanta sajūta, ka kādas 5 vai 6 dvēseles
pateicas par karmas atstrādi. Un jau aizgājusī vecmāmiņa bija pateicīga, izjutu spēcīgu mīlestības sajūtu, reālajā dzīvē kaut ko līdzīgu ir grūti atrast un sajust. Un tad pēc kāda laika piedzīvoju mistisku momentu- „Tava karma ir atstrādāta. Tagad Tu tiksi iepazīstināts ar enerģētiku”. Dažos vārdos- pastiprinājās jutība pret E vielām: pārtiku, kurā bija E vielas, nevarēju panest. Dedzināja kuņģi un visu vienkārši ar vemšanas refleksa izraisīšanas palīdzību dabūju laukā no sevis. Jā, bija interesanti- ēdamā mājā pietiekami, bet nevarēju ieēst, ēst gribējās un tad atlika iet uz pagrabu meklēt ko dabisku. Vienlaikus īsā laikā (apmēram mēneša) saņēmu ļoti daudz atklāsmju, tās nāca nepārtraukti milzīgos apjomos, cik spēju, tik pierakstīju uz papīra.

Zināšanu apjomi un saņemšanas ātrumi bija milzīgi. Tāda sajūta, ka atvērās ātrgaitas informācijas plūsmas kanāls, kur var dabūt zināšanas un izpratni par pilnīgi visu Visumu. Informācija par galaktikas uzbūvi, darbību, planētām izpratu sekundes simtdaļā. Visu saņēmu telepātiskā veidā. Došu aptuvenus salīdzinājumus. Runājot datorterminos,
informācijas plūsmas ātrumu varētu salīdzināt ar interneta ātrumu- daži kilobaiti pret simtiem terabaitu lielu ātrumu. vai arī gliemeža pārvietošanās ātrums pret meteorīta krišanas ātrumu (10 un vairāk kilometri sekundē). Centos visu pierakstīt, bet var pierakstīt tikai vārdus, bet ne sajūtas. Daudz nesanāca pierakstīt, jo atmiņā nespēju
paturēt tik daudz zināšanu īsā laika posmā. Gadījās, ka kāds izlasīja piezīmes uz lapiņas un teica- cilvēki ar tādu domāšanas līmeni būs tikai pēc piecsimt gadiem. Bet man nebija laika gaidīt, kamēr citi piedzīvos ko tādu. Kāpēc gaidīt, ja var dzīvot jau šodien ar tādu līmeni? Sanāca tā, ka niecīgās piezīmes tika sadedzinātas. Nekas nepalika
pāri. Tikai dažas atmiņas drusciņas. Vai var zaudēto atjaunot? Gan jau ka var.

Tajā pašā laikā, neatceros cik dienas vai nedēļas pēc tam savā ceļā piedzīvoju vēl vienu iespaidīgu mistisku momentu, kuru nevar tik vienkārši aizmirst. Tās interesantās sajūtas, kad vēdera rajonā virs nabas sajutu tādu enerģētisku, nezinu kā nosaukt, iedarbību, ietekmi, kuru varu tikai aprakstīt- it kā kāds kārtīgi ar spēku izrullētu šo rajonu ar mīklas rulli. Vai kāds vienkārši lēkātu ar kājām. Biju apgūlies. Kādas 10 vai 20 minūtes, precīzi neatceros. Un tikai apmēram pēc gada (2015 gada beigas) atradu Skolotāju diktātus, kur atradu izskaidrojumu diktātā 16-04-2005, kuru devis Iemīļotais Vairočana. Tika aktivizēta slēptā stara čakra. Vismaz es tā saprotu. Tas bija kādu laiku atpakaļ.

Tagad šajā rajonā kad apguļas, reizēm var just kaut ko līdzīgu pulsācijai, kas sakrīt ar sirds pulsu. Reizēm ir, reizēm nav sajūtams pulss. Pēc manas saprašanas tiek transmutēta apkārtnes karma diezgan lielos attālumos. Vai arī ir tā, ka daudziem neredzamajā pasaulē nekas nenotiek. Es nezinu kas īsti notiek. Bet kaut kas notiek. Vai Jums būtu kāds skaidrojums?

Ir izjusta arī vieta (čakra) kreisās puses sānos ribu rajonā, kur Jēzus tika caurdurts ar šķēpu kad bija pie krusta. Ko tas varētu apzīmēt? Parasti visam cenšos rast izskaidrojumu pats, bet šoreiz šādam specifiskam gadījumam pagaidām nav skaidrojuma. Arī to, ka virs nabas izjūtu tādu kā satraukumu, stresu, jo var gadīties doties uz
jaunu darbvietu, kas līdzinās lielai pilsētas izgāztuvei, tikai enerģētiski. Jā, diktātos ir teikts, ka tas, kurš atstrādā savu karmu, uzņemas apkārtnes, valsts un planētas karmu.

Kā un kas būs tālāk- nezinu. Protams, arī šajā  29-04-2005 El Morijas, 08-04-2005 Babadži  un 12-04-2005 Kungs Lanto diktātos ir apraksts, kas apmēram atbilst manām izjutām. Jā, ir grūti būt starp cilvēkiem, biju vienā vietā, iespējamajā darbavietā, kur ir daudz negatīvu emociju un nevaru nomierināties jau dažas dienas- prātā nāk dzirdētās rupjības, esmu kļuvis neiecietīgāks pret apkārtējiem tikai domu līmenī, bet arī tas ir daudz. Ir pazaudēta harmonija un līdzsvars. Sajūta, ka čakras un aura vienkārši piegānītas ar kaut kādu drazu. Varbūt šādi notiek apkārtnes karmas
transformēšana. Tiešām sajūta kā krustā sistam jau vairākas dienas. Arī laukos tagad nav miera, jo ir mājinieki, kuri mani tā īsti neizprot. Un sākas pats traģiskākais – apkārtējie sāk lēnām spiest uz parastu dzīves veidu- meklēt darbu, pelnīt, domāt tikai par materiālajām lietām, precēties, taisīt ģimeni. Jo ja iegrimstu materiālajā pasaulē, tad visu varu zaudēt un radīt jaunu karmu. Lai gan to nevēlos. Miers ir tikai vienatnē tālu prom no cilvēkiem. Ne tikai vienatne stundām un dienām ilgi, bet arī mēnešiem un gadiem ilgi. Vismaz man tā ir.

Sajūta, ka esmu jau nogājis no Ceļa un tad visu var zaudēt. Kāpēc? Tāpēc, ka man jau ir aptuveni skaidrība par karmas likuma niansēm un sīkumiem. Lai gan daudzas lietas var likties pagaidām vēl nesaprotamas. Un jā, ir jau
pieļauti pārkāpumi arī parastiem cilvēkiem it kā ikdienišķiem sīkumiem. Bet prātā stāv vārdi- Tu zināji.. Tu ignorēji Sirdbalsi..

Sekas var būt neprognozējamas. Mukt projām no visa? Bet uz kurieni? Naids uz apkārtējiem? Tas jau neko nedos, tikai pasliktinās situāciju. Apkārtējie pelnījuši kaut ko līdzīgu līdzcietībai, sapratnei un mīlestībai. Bet ir skaidrs, ka pa vecam vienkārši vairs nevar dzīvot. Jāatbild par katru domu, jūtu un rīcības momentu. Jā, vienam ir pagrūti, varbūt ne velti Gudrības Valdoņi iesaka veidot kopienas kur dzīvot līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt jaunu sabiedrības modeli.

Kāds būtu Jūsu komentārs par šo visu? Vai var būt kādi jautājumi? Jo visu laiku pētu un analizēju sevi, visu, kas ir apkārt man un mazliet arī apkārtējos. Dažos vārdos visu tāpat te nevar izteikt. Protams, var rakstīt un rakstīt, jo ir saņemtas daudz zināšanu ne tikai no cilvēcei dotās Mācības, bet arī līdz Mācības atrašanai ir lasīts daudz un saņemtas daudzas atklāsmes. Domāju, ka tas viss jādod citiem, jo ja visu patur tikai sev, tad tas atkal var radīt nevēlamas sekas. Jo dzīvē eksistē tā, ka ja kam ir daudz dots, tad no tā tiek arī daudz prasīts. Un ir bijis tām ka ir
arī daudz no manis prasīts.

Arī citiem novēlu sasniegt augstu līmeni garīgajā ceļā, sasniegt saprātīga cilvēka līmeni un varbūt var gadīties izkāpt no Sansāras riteņa ārā, kļūt par vienu no dievcilvēkiem, vienam no Gudrības Valdoņiem. Bet līdz tam vēl ir ko dzīvot, iet un izprast ir diezgan daudz.

Elvita Rudzāte atbild: Paldies Jānim par savas pieredzes stāstu.

Cilvēks, kas saņem informāciju no Augstākajiem Smalkajiem plāniem to neaizmirst pat ja nav to pierakstījis, jo tā stingri iespiežas viņa atmiņā, līdzīgi kā “akmenī iecirsta”. Ja informācija, kas saņemta no Smalkā plāna aizmirstas, tas liecina, ka tā tikusi saņemta no zemāka Smalkā plāna līmeņa – no Astrālā plāna un pastāv risks, ka tā ir nepatiesa, jo astrālās būtnes, kas sniedz šo informāciju, bieži vēlas ar cilvēku manipulēt un pakļaut sev. Tikai retos gadījumos astrālā būtne vēlas darīt labu, lai izkļūtu no Smalkā plāna cietuma, kurā ir ieslodzīta par iemiesojumu laikā pieļautajām smagajām kļūdām, kuru dēļ viņai vairs neļauj iemiesoties uz Zemes vai doties uz nākamo Smalkā plāna līmeni. Tāpēc vienmēr ir jābūt ļoti uzmanīgiem visiem tiem cilvēkiem, kuri sāk saņemt informāciju no Smalkā plāna, pārbaudot vai saņemtā informācija nevar kaitēt pašam cilvēkam vai citiem cilvēkiem un citai dzīvai radībai.

Bieži astrālā būtne cenšas cilvēku novest no Ceļa un tas bieži izdodas cilvēkam pasakot kaut ko aplamu, piemēram, tu vari nestrādāt, jo tavs pienākums ir transmutēt cilvēces karmu. Cilvēks notic astrālai būtnei un nestrādā, domājot, ka dara labu darbu, bet patiesībā uzņemas bezdarbības karmu.

Jānis raksta: “…Un tad pēc kāda laika piedzīvoju mistisku momentu- „Tava karma ir atstrādāta. Tagad Tu tiksi iepazīstināts ar enerģētiku”…” Mācībā ir teikts, ka cilvēks, kam ir izdevies atstrādāt savu karmu, 100% kalpo Dievam, jo viņš ir garīgi tam gatavs. Es nezinu vai Jānis tiešām ir atstrādājis savu karmu, man par to ir šaubas, jo viņa rakstītajā es nejūtu izpratni par to, kas viņam ir jādara, lai kalpotu Dievam. Cilvēks, kas ir sasniedzis tik augstu apziņas līmeni, ka viņam ir izdevies atstrādāt savu karmu un vēl saņem informāciju no Smalkā plāna, šāds cilvēks ļoti skaidri zina, kas viņam ir jādara cilvēces labā, kalpojot Dievam. Rodas jautājums, no kā patiesībā Jānis saņēma informāciju par karmas atstrādāšanu?

Mācībā ir teikts: “…jums jau ir viss nepieciešamais, lai īstenotu Dieva gribu.” Šie vārdi nozīmē, ka mums ir aktīvi jāstrādā (fiziski un garīgi) tajā vietā, kur šobrīd esam, jo mūsu dzīvi vada Dievs. Ja cilvēks nestrādā un vēlas paslēpties mežā, tad viņš nekalpo Dievam. Ja Jānis domā, ka viņš līdzinās Budām, kas patiešām dzīvo cilvēcei nepieejamās vietās, transmutējot caur čakrām cilvēces karmu, tad viņš šo vēstuli man nerakstītu. Cilvēks, kas ir sasniedzis tādu apziņas līmeni, ka viņam visas čakras ir vaļā un viņš var transmutēt jau cilvēces karmu, ne par ko nešaubās, viņš skaidri zina kas un kā viņam ir jādara, lai palīdzētu transmutēt cilvēces karmu. Ne velti šāds cilvēks ir sasniedzis Budas apziņas līmeni. Manuprāt Jānim līdz šādam līmenim vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Tāpēc es neiesaku viņam slēpties no cilvēkiem, bet sākt kalpot Dievam.  Kalpošana Dievam nenozīmē tikai meditāciju vai lūgšanas. Kalpošana Dievam nozīmē, ka tu strādājot ikvienu darbu, dari to ar mīlestību pēc vislabākās sirdsapziņas, parādot ar savu piemēru pārējai sabiedrības daļai, ka var dzīvot tikumīgu dzīvi arī mūsdienās, kad ik uz soļa kāds mēģina tev pierādīt, ka tā nav pareizi, ka ir mainījušies laiki utt.

Jānis raksta: “…esmu kļuvis neiecietīgāks pret apkārtējiem tikai domu līmenī…”. Cilvēks, kas ir sasniedzis tik augstu apziņas līmeni, ka spēj transmutēt apkārtnes karmu, nebūs pret citiem neiecietīgs arī domu līmenī. Nespēja būt kopā ar tuviniekiem, kas tevi neizprot, arī norāda uz karmas esamību ar tuviniekiem. Jānis apraksta savas izjūtas, bet tās mani nepārliecina, ka tā ir bijusi karmas transmutācija. Cilvēkam piemīt tāda īpašība, ka viņš spēj iztēloties to, kā nemaz nav dziļi to izjūtot. Piemēram, es reiz biju iedomājusies, ka esmu stāvoklī, un patiešām jutu jau bērna kustības līdz brīdim, kad konstatēju, ka manas iedomas ir šīs izjūtas radījušas.

Es nevaru apgalvot, ka man ir taisnība, jo neesmu vēl savu slikto karmu atstrādājusi, un esmu tikai niecība Zemes virsū, bet es domāju, ka Jānis patiešām ir nomaldījies no Ceļa. Jāņa rakstītais man vēlreiz lika aizdomāties par to, ka vienalga, ko lasām vai klausāmies, mēs sadzirdam to, ko gribam sadzirdēt un ļoti bieži, lai pabarotu savu ego. Arī man tā ir gadījies un tieši tāpēc mums ir jādara viss, lai samazinātu savu ego un tas nemaz nav tik vienkārši, bet tieši tāpēc jau esam iemiesojumā, lai to iemācītos.

Jānim ir taisnība attiecībā par kopienu veidošanu, kur varētu apvienoties līdzīgi domājoši cilvēki. Tādas kopienas lēnām top arī Latvijā. Līdzīgie patiešām atrod viens otru un arī Jānim ir iespēja atrast sev līdzīgi domājošos, ja tikai ir vēlēšanās.

No sirds novēlu Jānim atrast Ceļu pie Dieva!