Kāda mācību stunda ir jāizprot caur kritiku? 15.08.2017

Kristīne jautā: Kāda mācību stunda ir jāizprot caur kritiku? Bērnībā mani bieži kritizēja māte, tas nav labi un šitais. Beigās baidījos vispār kaut ko darīt vai izpausties, jo bija bailes saņemt kritiku. Tomēr tagad saprotu, ka tāds bija manas mammītes audzināšanas veids. Viņa domāja, ka dara man labu, ka mani audzina.

Ļoti daudz esmu kritizēta un nepieņemta no brāļa puses. Viņam nekas manī nepatika, ne izskats, ne gaume, ne uzskati, ne izturēšanās. Un to viņš izteica agresīvi, aizvainojoši, atgrūdoši. Ļoti sāpēja. Daudz ar to strādāju. Ļoti grūti nāca piedošana. Un tikai tagad, kad lasu lūgšanas un rozārijus, kā arī klausos Jūsu e seminārus un lasu Jūsu
grāmatas, sāku just, ka šis sāpīgais kamols krūtīs kļūst vaļīgāks. Varbūt tāpēc, ka sāku izprast, ka pati esmu šos kritizētājus savā dzīvē piesaistījusi. Tomēr līdz galam neizprotu kritikas mācību stundu. Palīdziet, man lūdzu, ļoti gribu no sirds veikt piedošanas darbu ar brāli, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņam ir alkohola atkarība. Sevi vairs par baltu
un pūkainu neturu, redzu, ka arī pati kritizēju un nepieņemu gan sevi, gan citus.

Elvita Rudzāte atbild: Iespējams, ka Kristīne iepriekšējās dzīves laikā ir citus kritizējusi, īpaši savas mātes un brāļa garus, tāpēc šajā dzīvē viņu uzdevums bija atdot karmisko parādu un dot iespēju izjust kā jūtas cilvēks, kuru kritizē.

Pati galvenā mācība ir saprast, kāpēc nedrīkst citus kritizēt. Ikviena kritika ir tikai skatījums no tava skatu punkta. Diemžēl mums nav iespējas redzēt visu kopumā, tāpēc dažkārt tas, kas mums liekas acīmredzami slikts, Dieva acīs var nebūt slikts, un otrādi, tas kas mums var šķist ļoti labs, Dieva acīs var būt slikts, jo Karmas likums ir ļoti sarežģīts. Tāpēc Bībelē ir teikts – netiesā, un pats netiksi tiesāts.

Ja mēs apskatām tieši kritizēšanas mācību, tad svarīgi ir izprast, ka dzīvē nekas nav perfekts. Perfektivitāti nevar mērīt noteiktā laika momentā. Nav pareizā un nepareizā. Viss ir relatīvi, skatoties no noteikta skatu punkta. Tas, kas kādam ir pareizi, citam var būt pilnīgi nepareizi un otrādi. Svarīgs progress, attīstība pareizajā evolūcijas virzienā. 

Pat, ja cilvēks neprogresē, arī tad viņu nedrīkst kritizēt, jo tam ir savi iemesli. Iespējams viņš Dieva rokās ir instruments, lai mācītu tev pacietību un iecietību. Galvenais ir atcerēties, ka viss, kas notiek, notiek ar Dieva atļauju. Ja Viņš pieļauj problēmas darbā kāda neizdarības dēļ, tad tās kādam ir nepieciešamas, kādam no tām ir kaut kas jāmācās.

Kristīne šo mācību būs apguvusi tad, ja pati citus nekritizēs. Kamēr viņa citus kritizē, diemžēl, viņa nav neko mācījusies no saviem pirmajiem skolotājiem – ne no savas mammas, ne arī no sava brāļa kļūdām. Labi, ka beidzot viņa to ir sapratusi un pienācis laiks šo mācību apgūt. Tiklīdz viņa šo mācību izpratīs, tā arī atvērsies piedošanai pret mammu un brāli par pārdzīvojumiem bērnībā, kad tik ļoti tika kritizēta.

Lai atbrīvotos no vēlmes kritizēt, jāierauga pasaules dažādība un skaistais dažādajā. Piemēram, pieneņu pļavā visas pienenes mums šķiet skaistas, bet, ja mēs tās apskatām tuvāk, tad redzam, ka tās nebūt nav vienādas, dažas ir šķības utt. Mums patīk pieneņu pļava kopumā, mēs nepievēršam uzmanību šķībajām pienenēm un arī tās mums šķiet skaistas, bet kāpēc mēs nepieņemam cilvēkus visus tādus, kādi viņi ir?