Sievietes būtība Jaunajā laikmetā 28.01.2013

„Vienmēr, kamēr vismaz viena sieviete būs šajā pasaulē, atradīsies kas jauns, ko par tām pateikt.” (Buflērs) Tiešām, sieviete gadu simtiem ir bijusi mistērija – dzejnieki, rakstnieki un mākslinieki ir mēģinājuši atklāt un iemūžināt tās dabu. Taču sieviete vienmēr ir palikusi mīkla. Varbūt arī tāpēc, tā tika arī vajāta, dedzināta uz sārta un pazemota. Tāpēc interesants un vienmēr aktuāls ir jautājums – kas tad ir sieviete, kas ir viņas būtība, vēl vairāk – kas ir sievietes uzdevumi Jaunajā laikmetā – Ūdensvīra laikmetā, Pasaules Mātes laikmetā?

Skatījums, kas ir sieviete, kas ir viņas loma, dažādās kultūrās gadu simtu ritējumā ir mainījies. Visas senākās reliģijas pielūdz Pasaules Māti kādā sievišķo dievību aspektā un līdz ar Dieviem vienmēr godā Dievietes. Tikai laikmetā pirms kristietības parādīšanās Pasaules Mātes pielūgšana Viņas sievišķo dievību jomā sāka mazināties un ir izzudusi jaunākajās pasaules reliģijās, tādās kā muhamedānisms un kristietība: muhamedāņu reliģijā pilnīgi, kristietībā daļēji[1]. Taču daudzos avotos ir lasāms un mūsdienu situācija pasaulē rāda, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka mūsdienu modernā pasaule neattīstās pareizajā virzienā[2], ka planēta atrodas nožēlojamā stāvoklī, cilvēce ir bezdibeņa malā, un glābt to no krišanas šajā bezdibenī var un vajag sievietei![3] Šeit es vēlētos uzvērt, ka šoreiz nav vietas diskusijas par to, vai tā ir sieviete, vai vīrietis, kas varētu glābt pasauli. Runa ir par to, kas ir tās sievietes cilvēciskās kvalitātes, kas var palīdzēt veikt šo būtisko uzdevumu?

„Tagad ir Sirds laikmets”[4], patiesi, Pasaules Mātes Laikmeta pamatā ir Sirds izpratne[5]. Vienkārši, taču tajā pašā laikā arī sarežģīti saprast, ka tieši sievietes Sirds ir atslēga pasaules glābšanai. Kāpēc Smalkajai Pasaulei biežāk atveras sievietes? Tāpēc, ka viņu sirds darbība ir daudz smalkāka un līdz ar to vieglāka ir transcendentālā uztvere[6], sievietes mistērija izpaužas arī viņas psihē – sievietēm intuīcija piemīt tāpēc, ka viņas nav zaudējušas saskaņu ar savām sajūtām, kosmiskiem ritmiem[7]. Arī Oskars Ernsts Bernhards atzīmēja: „Sievišķīguma Esības augstākais uzdevums Zemes virsū ir – padarīt cildenāku visu ap sevi, lai nodrošinātu pastāvīgu Gaismas Enerģijas pieplūdi, jo šajā lietā starpniece var būt tikai Sievišķība, pateicoties tās neparastajam jūtīgumam”[8]. A. Ņekrasovs šo sievietes uzdevumu formulē vienkāršāk, proti, „sievietes galvenais uzdevums ir – dāvāt mīlestību, radīt Mīlestības Telpu”[9]. Arī jogā tiek uzskatīts, ka sievietei uzdevumu ir vairāk nekā vīrietim un tie ir būtiski atšķirīgāki un krietni sarežģītāki. Saka: dvēseles, kas izvēlējušās piedzimt kā sievietes, vēlas ātrāku, sarežģītāku attīstību, lai ātrāk sasniegtu galamērķi – pilnību, Dievu, augstāko Es, absolūto spēku utml. Sievietes uzdevums ir iemācīties mīlēt. Kaut arī šķiet – lai nu ko, bet mīlēt sievietes nudien māk –, tomēr tā gluži nav. Mīlestība – tīra, nesavtīga, nesatricināma un visaptveroša – ir dzīves lielākā māksla, jo tās galvenais uzdevums ir atbrīvošanās no nosacījumiem. Lielākoties mīlestības tiek izprasta ar „tu man es tev” – ja pret mani izturas labi, tad arī es pret citiem izturos labi, bet tas ir pretrunā ar bezierunu mīlestības principiem[10]. „Mīlestība neko nevēlas un ne no kā nebaidās”[11]. Sievietes būtības šķautnes tiek skatītas arī no radošā aspekta – „sievietes mistērija ir Dzīvības mistērija – radīšanas spējas”[12]. Interesantu aspektu šajā sakarā atzīmē A. Ņekrasovs. Proti, nenoliedzot sievietes kā radītājas lomu, viņš uzskata, ka tā nav būtiskākā sievietes dzīvē. Viņš uzsver, ka kopš bērnības meitenei iedveš, ka viņai jākļūst par māti. Visapkārt viņa redz tieši tādu dzīvi, un sabiedrība viņai uzspiež tādus stereotipus. Nav neviena, kas meitenei pateiktu, ka sieviete ienāk šajā dzīvē, lai mīlētu. Mīlētu sevi, cilvēkus, vīriešus, Zemi, dzīvi, bet to, vai viņa gribēs būt māte, viņa var izvēlēties – kā šīs mīlestības izpausmes sekas. Tādējādi daudzas sievietes, tā arī nepaguvušas izpaust savu sievišķību īsti nekļūst ne par sievietēm, ne par mātēm[13].

Augstāk ir apkopotas dažādu autoru atziņas par sievietes būtību tieši mūsdienu Jaunajā laikmetā. Taču, vai un cik sievietes mēģina izprast savu būtību? Vai lomas un uzdevumi, kuras viņas sev piedēvē atbilst augstākajiem kosmiskajiem likumiem un ir saskaņā ar Visuma nodomiem? A. van Līzbets ir skarbs, pasakot, ka mūsdienās sievietes ir kā zombiji, izskatās pēc pievilcīgas īsto sieviešu karikatūras Šeit kā svarīga tiek uzsvērta apzināšanās – savas sievišķās būtības apzināšanās. Sievietei jāapzinās, kas viņa ir patiesībā, jāietver šī apziņa sevis un visas pasaules uztverē – tai jākļūst par viņas būtisku daļu. Kļūt par īstu sievieti, nozīmē uzdrošināties kavēties savā būtībā, lai atklātu iekšējo sākotni. Viņa ir dieviete, eksistējošās un dzīvās kosmiskās enerģijas iemiesojums, lai gan pati to varbūt neapzinās[14]. Taču sievietes vai nu uztver savu lomu kā neatbilstošu minētajiem augstākajiem priekšstatiem vai arī vispār neaizdomājas par to – kas es esmu kā sieviete un kas ir mana būtība. Protams, nozīmīga loma arī vīrieša un sabiedrības uztverei un izpratnei, taču viss sākas sievietē, proti, viņas apziņa spoguļojas vīrieša un sabiedrības apziņā.

Runājot par sievietes būtību, nevar neminēt arī vīrieti un viņu savstarpējo mijiedarbību. Evaņģēlists Matejs ir teicis: „.. cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies sievai, un tie abi būs viena miesa.” Un tieši šai lietai — vīrieša un sievietes savstarpējo attiecību kopumam — ir pirmatnējā un pati svarīgākā nozīme tam, kāda būs cilvēces turpmākā attīstības gaita. Kā tika minēts iepriekš, ilgus gadsimtus vēl līdz pat šodienai pasaulē dominē vīrišķās vērtības un diktāts, taču jaunais laikmets prasa šī skatījuma maiņu. Pasaules Mātes laikmets jeb arī Sirds laikmets ir sācies. Lai pārkārtotu mūsu dzīvi un sabiedrību, centrā jāliek sievišķās vērtības, kas ir grūts uzdevums pašlaik, taču kas nebūt nenozīmē vīrišķo vērtību zaudēšanu – te nekas netiek apdraudēts. Tieši otrādi, tas paver visiem jaunas pasaules redzējumu[15]. Tuvāk pašreizējo maldu ceļu un izaicinājumu iezīmē A. Klizovskis, uzsverot, ka planētas katastrofisko stāvokli nosaka ļoti varena kosmiskā likuma – Sākotņu līdzsvara likumu neievērošana. Dzīvības būtība pasaulē nevar īstenoties bez divu senseno sākotņu mijiedarbības un līdzsvara, kuru laicīgās eksistences plānā, cilvēciskotā dabas valstī īsteno vīrietis un sieviete. Sākotņu mijiedarbība, līdzsvars un harmoniska sadarbība ir nepieciešams noteiktums normālai un sekmīgai dzīves attīstībai visos esamības plānos, visās dabas valstībās, sākot ar visaugstāko līdz viszemākajai. Vīrietis un sieviete pasaulē ir pilnīgi līdzvērtīgi un vienlīdzīgi un nevar būt pat ne runas par to, ka viens no viņiem būtu pārāks vai nozīmīgāks. Gudrie kosmiskie likumi ir radījuši cilvēkus par vīriešiem un sievietēm nevis tāpēc, lai viņi viens otru aizstātu, bet gan lai viens otru papildinātu. Tajā pašā laikā, kādas būs attiecības starp sievieti un vīrieti, kā noritēs šī mijiedarbība, cik viņa būs vai destruktīva atkal nosaka sieviete, viņas izpratne par savu sievišķo būtību. Sākotņu līdzsvara likums neizvirza sievietes prasības. Viņas lomas un uzdevums ir daudz augstāks un cildenāks. Viņas misija ir nepieļaut sadursmes, mīkstināt konfliktu asumu un ievirzīt pareizā gultnē un uz pareizo pusi vīrieša enerģijas pārpilnību[16]. Attiecībās vīrietis ir kā balta lapa, kā spogulis, kurā atspīd viss sievietes spēks un krāsas. Attiecības ir tik stipras, cik stipra tajās ir sieviete[17]. Taču, kā teica Žirodū – īstas sievietes ir reti sastopamas: „Īsta sieviete zina ūdens, akmeņu un augu un dzīvnieku noslēpumus. Viņa var ilgi raudzīties saulē un redzēt tumsā. Viņa glabā veselības, miera un vielas harmonijas atslēgu (….) viņa padara vīrieti par daudz ko vairāk nekā viņš ir. Pilnasinīga dzīve viņai ir vienkārši eksistence (…).”[18]

Taču, kas notiek mūsdienās. Sievietes acīmredzot, pēc daudzu gadsimtu apspiešanas ir izpratušas, ka ļoti svarīgi ir cīnīties par savām tiesībām un būt vienlīdzīgiem ar vīriešiem, ka šī izpratne ir pārtapusi savā ziņā jau cīņā, kas ļoti spilgti atspoguļojas īpaši Ziemeļeiropas valstīs, kas ir sieviešu emancipācijas šūpulis. Griežoties pie visas pasaules sievietēm, teosofijas raksti liek saprast, ka apzīmējot sievietes kā planētas glābējas, mērķis nav aicināt tās cīņā ar vīriešiem par savām noniecinātajām tiesībām, tāpēc Sākotņu līdzsvara likums prasa no vīrieša un sievietes nevis sacensību un konkurenci, bet sadarbību un kooperāciju. Nevis nejauši senajos ebreju rakstos sievietes saucās Aiša, kas nozīmē Dieviete. Tieši sieviete ir cilvēka dvēsele, tautas dvēsele. Kāda ir sieviete – tautas dvēsele, tāda ir tauta.[19]

Kopsavelkot iepriekš teikto, jāatzīmē, ka pašlaik pasaule tiešām atrodas lielu pārmaiņu priekšā, un liela loma pasaules glābšanā ir sievietei, ne velti šis laikmets tiek saukts arī par Pasaules Mātes laikmetu, par Sirds laikmetu u.c., ka priekšplānā ir jāizvirza sievišķās vērtības – mīlestība, saikne ar dabu un dzīvību, patiesas attiecības, mātes un bērna attiecības, intuīcija utt. Sievišķo vērtību izvirzīšana priekšplānā taču nenozīmē cīņu ar vīrieti, bet pareizu ļoti varena kosmiskā likuma – Sākotņu līdzsvara likuma ievērošanu, līdz ar to harmonijas un mīlestības ieviešanu savstarpējās attiecībās un pasaulē kopumā. Taču nozīmīgs izaicinājums mūsdienu sievietēm ir pievērsties savas sievišķās būtības izpētei, izprašanai un apzināšanai, jo bez tā nevar iestāties pārmaiņas. Kā vēsta senindiešu sakāmvārds: sieviete staro – visa māja gaismas pilna, sieviete sadrūmusi – mājā satumst. Māja šajā gadījumā varētu būt ne tikai mūsu dzīves vieta, bet gan ciems, pilsēta, valsts, planēta kopumā.