Mākslīgā apaugļošana garīgajā skatījumā 29.01.2013

Zane jautā: Jautājums ir par mākslīgo apaugļošanu. Vai var būt tā, ka bērna Gars negrib nākt dabiskā veidā, bet caur mākslīgo apaugļošanu, tādā veidā apgūstos savas mācību stundas? Kādēļ ir radīta mākslīgā apaugļošana? Kāds ir cēlonis tam, ka mūsdienās, jaunu pāru vidū neauglības problēma pieņemas spēkā? Ko simbolizē garīgajā skatījumā spermatozīdi?

Elvita Rudzāte atbild: Jautājums par mākslīgo apaugļošanu ir ļoti delikāts un manu atbildi nevar uztvert kā absolūtu patiesību, jo arī man nav zināmi visi procesi, kuri notiek Smalkajā plānā. Bērna ieņemšana ir absolūti Dievišķs process, un to nevar ietekmēt ne ārsti, ne zāles, ne vislabākās medicīnas iekārtas.

Katra cilvēka Gars pirms iemiesošanās ķermenī, lai apgūtu dzīves mācību stundas, izvēlas laiku un vietu, kur piedzimt, un vecākus. Ja dabiskā veidā neviens bērna Gars neizvēlas vecākus, tas liecina, ka vecākiem ir kādas neapgūtas mācību stundas, kuru dēļ bērns pie viņiem nenāk. Ja vecāki apgūst neapgūtās mācību stundas, tad bērna Gars atnāk, un iestājas grūtniecība. Minēšu piemēru: sievietei bija medicīniska rakstura problēmas – abi olvadi bija necaurlaidīgi, un grūtniecība nevarēja dabiskā veidā iestāties. Sieviete sāka iet garīgās attīstības ceļu, sāka ar sevi strādāt, un īsi pirms došanās uz mākslīgo apaugļošanu, kļuva grūta, un kā vēlāk izrādījās –  tie bija dvīņi. Ārstus tas izbrīnīja, jo teorētiski, ņemot vērā sievietes veselības stāvokli, grūtniecība nevarēja iestāties.

Ja vecāki negrib apgūt savas neapgūtās mācību stundas, bet ļoti grib bērnu, tad tāda iespēja pastāv, izmantojot mākslīgo apaugļošanos. Vecāki atsakās apgūt mācību stundas un neapzināti tās nodod savam bērnam. Pēc tam vecākiem vienalga nāksies apgūt neapgūtās mācību stundas, skatoties uz bērna problēmām. Mēs nevaram aizbēgt no savām neapgūtajām mācību stundām, tā vai citādi, bet nāksies tās apgūt, ja ne šajā dzīvē, tad nākamajās dzīvēs noteikti.

Mākslīgās apaugļošanas laikā bērna Gars izvēlas vecākus, kuri sniegs viņam nepieciešamās mācību stundas ar savām kļūdām. Piemēram, sievai ir vēlēšanās sabiedrības acīs nodemonstrēt, ka viņiem ir laimīga ģimene, svētīta ar bērniem, bet viņa savā būtībā bērnu nemaz nevēlas, jo viņa zina, ka viņu sagaida negulētas naktis, atteikšanās no dažādām ierastām dzīves baudām u.tml. Tāpēc dabiskā veidā neviens bērna Gars neizvēlas viņu par mammu, dodot sievietei iespēju aizdomāties un mainīt savu attieksmi pret ģimeni un dzīvi. Tā kā sieviete tomēr neizprot savu neapgūto mācību stundu, ka bērns nav rotaļlieta, ko var parādīt sabiedrībai, tad mākslīgās apaugļošanas laikā, viņu izvēlas bērna Gars, kurš iepriekšējās dzīvēs ir līdzīgi domājis, kā šī sieviete, un tagad iemiesojumā pārliecināsies, kā tas ir – būt saviem vecākiem par rotaļlietu, lai tādējādi apgūtu iepriekšējās dzīvēs neizprasto.

Rodas jautājums, kāpēc šis bērna Gars, kuram vajadzēja apgūt šo mācību stundu, nevarēja atnākt dabiskā veidā? Tāpēc, ka sievietes Gars ir sasniedzis to garīgās attīstības līmeni, lai sieviete pati izprastu savu neapgūto mācību stundu un dabiskā veidā, bez pārmēru lielām ciešanām nonāktu pie secinājumiem par laimi, ģimeni, sievietes sūtību u.tml.

Es saprotu, ka mākslīgo apaugļošanu ir radījis Dievs ar gaišiem mērķiem. Kādi tie ir? Ja viens no vecākiem neizprot savas neapgūtās mācības stundas, tad tādēļ netiek sodīts otrs vecāks, dodot iespēju palīdzēt partnerim izprast neapgūto mācību stundu. Tomēr bieži gadās, ka mākslīgās apaugļošanas process ir neveiksmīgs. Kāpēc? Ārsti un medicīna nav pie vainas. Tas nozīmē, ka sievas un vīra Gari noteikti grib paši saprast neapgūtās laulības mācību stundas, un neviens no malas negrib iejaukties šajā procesā, t.i., bērnu Gari neizvēlas šos vecākus.

Man praksē ir nācies konsultēt vairākus pārus, kuri dabiskā veidā netiek pie bērniem. Daži gadījumi ir bijuši veiksmīgi – ģimenes pēc konsultācijām un darba ar sevi tika iepriecinātas no Dieva puses, un bērniņi atnāca dabiskā veidā, bet daži gadījumi ir neveiksmīgi. Analizējot gadījumus, esmu nonākusi pie secinājuma, ka tie vecāki, kuri manā kabinetā ir raudājuši, pat sastrīdējušies savā starpā un atzinuši savas kļūdas, tiem Dievs uzdāvināja bērnu. Bet tie vecāki, kuri man no malas izskatās ideāli, mīloši, ka man grūti ir atrast problēmas cēloni, tiem Dievs bērnu nedāvina. Rodas jautājums, kāpēc? Iespējams, šiem vecākiem mācību stunda ir iemācīties atbrīvoties no sabiedrības stereotipiem, ka ģimenē noteikti ir jābūt bērnam. Kāpēc nevar laimīgi dzīvot kopā vīrs ar sievu bez bērniem? Kāpēc obligāti ģimenē jābūt bērnam? Varbūt ir citas mācību stundas.

Es neesmu no tām, kas uzskata, ka, ja bērns nenāk dabiskā veidā, tad jāizmanto mākslīgā apaugļošanas metode. Es vairāk lieku vecākiem aizdomāties par to, kāpēc neviens bērns viņus neizvēlas? Ja vecāki ir kārtīgi ar sevi pastrādājuši, un bērns tomēr nenāk, bet vecāki ļoti to vēlas, tad es saku: kāpēc jums nepaņemt bērnu no bērnu nama, ja jau tik ļoti vēlaties bērnu un sniegt tam mīlestību? Ja jūs esat gatavi mīlēt tikai savu bērnu, tad varbūt jūsos ir pārāk liels egoisms, kas arī var būt par iemeslu bērna nenākšanai. Man ir zināmi gadījumi, kad vecāki adoptē bērnu, un pēc laika piesakās arī pašiem bērniņš, bet šajā gadījumā atkal ir liels pārbaudījums, vai audžubērns netiks mīlēts mazāk par īsto bērnu? Tā ir atkal jauna mācību stunda. 

Mūsdienās neauglības problēma aktualizējas, jo attieksme pret ģimeni un laulību ir stipri mainījusies, salīdzinot ar to, kāda tā bija kaut vai pirms 100 gadiem. Mūsdienās jaunieši attiecības uzsāk agri, bieži notiek partneru maiņa, nezinot par karmas uzņemšanos no katra partnera, aborti u.c. iemesli. Mūsdienās ir pieņemami dzīvot kopā, nesareģistrējot laulību, tādējādi pārkāpjot Dievišķo likumu.

Apskatīsim izplatītākos iemeslus, kāpēc bērni nerodas:

1) Bērni nerodas, ja vēlme izpatikt ir izaugusi par nevēlēšanos radīt bērnus. Ja vēlme tiek izkliegta, tad pāris šķiras. Ja tā tiek apspiesta, pāris dzīvo kopā, nejūtot, cik trula un vienmuļa ir dzīve.

2) Bērni nerodas, ja ir ārpusdzemdes grūtniecība, kas rodas tad, ja sieviete nevēlas šī vīrieša bērnu.

3) Bērni nerodas, ja meitai ir kauns no mātes, jo tad viņai arvien dziļāk slēpjas viņas ginekoloģiskās problēmas, tostarp slimības.

4) Bērni nerodas, ja meita mātei nekad nevar atvērt savu dvēseli. Šādā situācijā meitai dzīvē daudz jācieš. Ja starp māti un meitu ir ļoti sarežģītas attiecības, tad meitai ir liels risks saslimt ar dažādām ginekoloģiskajām slimībām, kas savukārt traucē apaugļošanās procesā.

5) Bērni nerodas, ja māte uzskata, ka bērni ir tikai traucēklis un kauns, tad meitai var nebūt bērni, jo šāds domāšanas veids iespiežas meitas zemapziņā.

6) Bērni nerodas, ja vecāki cenšas ar bērna palīdzību patikt viens otram. Ir ļoti daudz cilvēku, kas bērnus vēlas tikai tāpēc, lai dāvātu tos otram cilvēkam kā dāvanu, lai izpatiktu. Bērns nav rotaļlieta, tāpēc, ja bērns to jūt pirms nākšanas pasaulē, viņš vienkārši nenāk.

7) Ja sievietei ir ginekoloģiskas problēmas, tad ir jāskatās, kādas ir mātes un meitas attiecības, kādas attiecības ir starp tēvu un māti, kādas sievietei ir bijušas iepriekšējās attiecības ar vīriešiem.

8) Ja vīrietim ir nekustīgi spermatozoīdi, tas nozīmē, ka vīrietis ir cietis no pazemojumiem un, iespējams, tieši no sievietes puses. Tā var būt gan vīrieša māte, gan vīrieša lielā mīlestība u.tml. Spermatozoīdi simbolizē vīrišķību – vīrieša godu un stiprumu. Tāpēc, ja vīrietis cieš no pazemojumiem vai situācijas, kas ietekmē negatīvi viņa goda izjūtu, spermatozoīdu kvalitāte samazinās.

No visām iepriekš minētajām problēmām var atbrīvoties, ja partneri ir gatavi mainīt savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, ja partneri no sirds piedod pāri nodarījumus un lūdz piedošanu par savām kļūdām.

Dažkārt ģimene netiek pie bērna, bet, tiklīdz pāris izšķiras un atrod citus partnerus, tā abas jaunās ģimenes tiek svētītas ar bērniņiem. Tas nozīmē, ka abu partneru kopdzīvē bija kāds no minētajiem iemesliem, kuri vairs nepastāvēja jaunizveidotajās ģimenēs. Neiesaku šķirt laulību tikai tāpēc, ka tā nav svētīta ar bērniem. Es uzskatu, ka ir iespējams novērst ikvienu problēmu, ja laulātie ir gatavi mainīt savu domāšanu, attieksmi pret dzīvi un attieksmi pret otru, bet galvenais, ja tie atveras patiesai piedošanai un mīlestībai. Šķirot laulību, neapgūtā mācību stunda saglabājas, un tā var pat iznīcināt cilvēku.

Patiess gadījums

Apprecējās divi mīloši studenti. Diemžēl viņu kopdzīve nebija svētīta ar bērniem, un pēc vairākiem kopdzīves gadiem ģimene izjuka, jo vīram bija sākušās citas attiecības ar citu sievieti, un sieva arī uzsāka attiecības ar citu vīrieti. Laulātie šķīrās naidīgi, jo sieva nespēja piedod savam vīram neuzticību. Abi partneri nodibināja jaunas ģimenes, un abas jaunās ģimenes tika svētītas ar bērniņiem. No malas viss izskatījās brīnišķīgi, līdz sieviete saslima ar ļaundabīgu audzēju un nomira.

Sievieti iznīcināja naids pret bijušo vīru, kuru viņa slepus nesa sevī, bet ārēji tēloja laimīgu sievieti. Tā kā viņa netika galā ar savām problēmām, jo neprata piedot, viņa dzīvi pameta pavisam jauna, un viņas mazajam bērnam nācās augt bez īstās mātes, bet tā jau ir šī bērna karma.

Pāri, kuri izvēlas risināt problēmu ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību, nemainot attieksmi pret dzīvi, neatverot savu sirdi mīlestībai un piedošanai, var piedzīvot briesmīgus brīžus vēlāk. Šos nepatīkamos brīžus var radīt gan ar mākslīgo apaugļošanu ieņemtais bērns, gan paši partneri. Man ir zināmi vairāki pāri, kuriem bērniņš ir dzimis pēc mākslīgās apaugļošanas, un šajās ģimenēs starp partneriem ir nopietnas problēmas, kuras neatrisinājās pēc bērna piedzimšanas, bet gluži pretēji – saasinājās. Iesaku partneriem izprast neauglības cēloņus un tos risināt. Ja patiešām tos esat atrisinājuši, un bērniņš tomēr pie jums nenāk dabiskā veidā, tad varat izmantot medicīniskos pakalpojumus. Piekrītiet mākslīgajai apaugļošanai tikai tajā gadījumā, ja esat sapratuši neauglības cēloņus, piedevuši pāri nodarījumus, lūguši piedošanu par savām kļūdām un atvēruši savas sirdis mīlestībai.