Atkritumi 12.09.2017

Stāsta, ka atkritumu bizness ir ļoti ienesīgs. Pavisam nesen dzirdējām, ka vienas valsts atkritumu savācēji bija samaksājuši miljonus otras valsts atkritumu pārstrādātājiem, lai aizvāktu prom tos mēslus no savas valsts. Bet arī atkritumu utilizācija ir dārga, kas rada vēlmi pašmaukties uz planētas Zeme rēķina.

Pēc definīcijas “atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties.” (wikipedia.org) Proti, atkritumi ir tas, kas cilvēkam nav vajadzīgs. Nav vajadzīgs tagad, nav vajadzīgs vairs. Rodas jautājums, vai tas, kas tagad ir atkritumi, bija vispār vajadzīgs? Cerams, ka daļa bija vajadzīga. Tomēr mana pieredze un novērojumi liecina, ka ir liela daļa lietu, it īpaši lietas, kuras iegādātas nevis tādēļ, ka vajadzēja, bet tādēļ, ka gribējās vai bija atlaides, nonāk atkritumos ātrāk un pārliecinošāk.

Un kur nu vēl iepakojumi, maisiņu maisiņi, pārsvarā plastmasas, kārbiņu kārbiņas, putuplasti, drātiņas, lentītes u. tml. Reizēm ir pat tāds paradokss, ka iepakojums pārsniedz preces masu un reizēm pat preces cenu, jebkurā gadījumā sadārdzina to. Un, ja padomā, cik īss ir iepakojuma mūžs, vai tas bija tā vērts? Kādēļ mēs pērkam atkritumus? Kādēļ mēs stūķējam banānus plastmasas maisiņā, kurš saplīst uzreiz vai drīz pēc tam? Kādēļ mums nav savu auduma maisiņu līdzi, kad ejam uz veikalu?

Kādēļ mums patīk iepakota pārtika? Jo neviens, izņemot pakotāju, kurš cerams bija vienreizlietojamos cimdos un ar cepurīti galvā, nav tai pieskāries. Jo neviens nav apgrābstījis un uzšķaudījis. Rodas jautājums, kādēļ mēs tik ļoti koncentrējamies uz slikto citos cilvēkos, uztveram par draudu vai vienkārši baidāmies no citiem cilvēkiem?

Pērc šodien, jo ir atlaides, rīt vairs nebūs. Patiešām??? Pērc vairāk nekā tev vajag, ēd vairāk nekā tev vajag, piekrauj savu dzīves un brīvības telpu. Pērc, ja nepatiks, nederēs vai nepaspēsi apēst, izmetīsi atkritumos. Un kur paliek paļaušanās uz Dievu, ka viņš par tevi parūpēsies? Ja tev tā lieta patiešām būs nepieciešama, tai būs atlaide arī rīt, vai arī tev Dievs iedos to naudu, lai vari nopirkt par pilnu cenu. Domāju, ka nevajag jaukt neizmantotās dzīves iespējas, kuras dažkārt nākas nožēlot, ar neizmantotām atlaidēm vai nenopirktām lietām.

Cik daudz vai maz lietu cilvēkam vajag, droši vien ir atkarīgs no tā, cik lielā un plašā ilūzijā viņš dzīvo. Iegādājoties lietas, it īpaši, kuras mums īstenībā nav vajadzīgas, mēs kļūstam par tā saucamajiem patērētajiem un ilūziju pavairojam. Patiesībā pirms katra pirkuma vajadzētu sev pajautāt, vai tas man ir vajadzīgs? Vai es patiešām nevaru bez tā iztikt, vai, pieejot radoši, es nevaru izlietot to, kas man jau ir? Vai veco lietu nav iespējams saremontēt, uzlabot, vai kā citādi pārveidot? Par nožēlu daudzas lietas aizvien vairāk tiek ražotas nekvalitatīvas, pēc būtības tiek uzreiz ražoti atkritumi. Vajag pievērst uzmanību, novērtēt preces kvalitāti pirms kaut ko pērk.

Man prieks, ka minimālisma un Zero Waste (nulle atkritumu, bez atkritumiem) idejas izplatās, kļūst populārākas un cilvēki ievieš tās savās dzīvēs. Latviešu valodā lielisks ir Lauras blogs (www.seekthesimple.com). Ko iegūst cilvēki, pielietojot šīs idejas savā dzīvē, – vairāk laika, jo mazāk laika jātērē iepērkoties, un pēc tam visu to kārtojot, vairāk brīvības, enerģijas, jo lietas to atņem, un tīrāku sirdsapziņu, ka nepiesārņo planētu Zeme.

Bet atgriežoties pie atkritumiem, jāsaprot, ka atkritumi ir tikai sekas, viss sākas ar lēmumu kaut ko iegādāties. Atkritumu šķirošana ir nepieciešama, bet tā nav pietiekama.

Atkritumu izmešana kur pagadās, kā arī atkritumu nešķirošana ir saistīta ar tā dēvēto cilvēku zemo apziņas līmeni. Kamēr tas ir tā, ir jāpieņem, ka tie, kas mēslo, aiz sevis nesavāks, ka tas diemžēl jādara tiem, kas saprot un vēlas tīru vidi, kāds vienmēr ir priekšā un rāda piemēru citiem. Gadās, ka citi aizdomājas un viņiem pielec, ka var darīt savādāk.

Lai nepārklātu planētu ar vienmērīgu atkritumu kārtu, izdomātas ir miskastes, atkritumu šķirošanas punkti, izgāztuves, utilizācijas vietas.  Vispārīgi par atkritumu šķirošanu var izlasīt mājaslapā www.atkritumi.lv Tātad atkritumus iedala bīstamos un sadzīves atkritumos. Bīstamie atkritumi mājsaimniecībās rodas salīdzinoši nelielos daudzumos, tomēr pat nelielas elektroierīces, baterijas un medikamenti ir jānogādā to savākšanas punktos, lai nepiesārņotu ar smagajiem metāliem un ķīmiskām vielām gruntsūdeņus un gaisu.

Sadzīves atkritumi tad ir visi tie pārējie atkritumi, kas neietilpst bīstamo atkritumu formulējumā. Sadzīves atkritumus var un vajag šķirot, jo daudz ko var izlietot pārstrādei, otrreizējai ražošanai, taupot resursus un saudzējot dabu. Atsevišķi atkritumu spaiņi vai kastes būtu jāierīko vismaz: papīram un kartonam, stiklam, metālam un plastmasai. Plastmasu šķirošana gan ir viscimperlīgākā, jo ne visas plastmasas ir piemērotas otrreizējai pārstrādei un izmetamas dzeltenajā konteinerā. Otrreizējai pārstrādei der: saplacinātas plastmasas dzērienu pudeles, plastmasas maisiņi, LDPE plēve, plastmasas kastītes no PET un HDPE. Pārstrādei neder: netīri plastmasas izstrādājumi, eļļas pudeles, jogurta, krējuma vai margarīna trauciņi, rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmeti (skat. arī video http://www.zalajosta.lv/lv/ka-pareizi-skirot-atkritumus).

Lai mums visiem izdodas iepirkties atbildīgi un saudzēt savas mājas – planētu Zemi!

Autore: Daina.