Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Spalīši medicīnas skatījumā
Enterobioze (Latīņu val.: enterobiosis) ir invāzijas slimība, ko ierosina spalītis, parazitējot cilvēka zarnās.Enterobiozei raksturīga kuņģa, zarnu un nervu sistēmas darbības traucējumi. Mokošā nieze anālās atveres apvidū var būt par cēloni bezmiegam, halucinācijām, bailēm, atmiņas vājumam un neirastēnijai.
Spalīši garīgajā skatījumā
Spalīši rodas, ja cilvēks domās perina daudz niecīgas, cietsirdīgas intrigas, kas saistītas ar darbu un darīšanu nobeigumu, kuras cilvēks mēģina slēpt. Šīs domas pat naktī cilvēkam nedod mieru, jo, kad cilvēks nav aizņemts, viņš izdomā arvien jaunas un cietsirdīgas intrigas. Spalīši nevar aiziet, pirms cilvēks neatbrīvo savu cietsirdību. Kad cilvēks naktī savās domās perina jaunas intrigas, tad spalīšu mātītes lien anālās atveres apvidū dēt olas, tādējādi izraisot iezi. Acīm nesaskatāmās olas no pirkstiem iekļūst mutē, un sākas jauna parazīta attīstība.
Bērniem spalīši rodas vecāku cietsirdīgo intrigu dēļ, kas saistītas ar darbu un darīšanu nobeigumu. Bērns pārņemvecāku stresu, un vecākiem spalīši var pat nerasties.
Cērmes medicīnas skatījumā
Cērmes (Latīņu val.: Ascaris) ir veltņtārpu tipa nematožu klases parazītiski tārpi, kas ierosina askaridozi. Cilvēka organismā parazitē cilvēka cērmes (Ascaris lurnbricoides). Tās ir 15—45 cm gari, iedzelteni, sārti vai tumšsarkani tārpi. Tēviņi parasti mazāki par mātītēm. Ķermeņa pakaļējais gals tiem āķveidā saliekts, mātītēm nosmailināts. Cērmes parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu un ar gļotādas epitēliju, retumis nokļūst arī citos orgānos, piemēram, aknās, aizkuņģa dziedzerī, lielajos asinsvados. Vienas cērmes paaudzes attīstības cikls, ieskaitot migrācijas laiku, ilgst 63—84 dienas. Šajā laikā cērmes sasniedz dzimumgatavību. Ja attīstījušies abu dzimumu parazīti, notiek apaugļošanās, un mātītes producē apaugļotās olas, pretējā gadījumā olas izdalās neapaugļotas. Viena cērmes paaudze nodzīvo cilvēka organismā 8—17 mēnešus. Pēc tam tās izdalās no organisma, it sevišķi pavasarī un vasarā.
Cērmes garīgajā skatījumā
Cērmes rodas, ja cilvēkam ir nelabvēlīga un cietsirdīga attieksme pret sievišķīgiem darbiem vai pret sieviešu dzīvi, kuru viņš mēģina noslēpt.. Šāda attieksme rodas no tā, ka cilvēks nenovērtē mīlestību un brīvību. Ja cilvēks atbrīvos savu slēpto cietsirdību, cērmes pazudīs.
Bērnam cērmes rodas no vecāku cietsirdīgās attieksmes pret sievišķīgiem darbiem vai pret sieviešu dzīvi.
Lentenis medicīnas skatījumā
Lenteņi ir plakantārpu tipa parazītiskie tārpi ar lentveida ķermeni. Vairāk nekā 1500 sugu parazitē noteiktu sugu dzīvniekos un arī cilvēkā. Barības vielas no saimnieka organisma tie uzņem ar visu ķermeņa virsmu. Lenteņa ķermenis sastāv no posmiem, kuru skaits atšķiras atkarībā no sugas, parazīta vecuma un citiem faktoriem. Lentenis visbiežāk attīstās ar divu vai vairāku saimnieku maiņu. Pieauguši lenteņi mitinās saimnieka zarnās, kāpuri kāda starpsaimnieka ķermeņa dobumā vai audos un orgānos. Retumis viss lenteņa attīstības cikls noris bez starpsaimnieka.
Lentenis piestiprinās tievās zarnas sieniņai un var izaugt pat vairākus metrus garš.
Lentenis garīgajā skatījumā
Lentenis rodas, ja cilvēkā ir slēpta cietsirdība par sīkumiem, kurus viņš uzskata par milzīgu problēmu un arī citiem to pasniedz kā milzu problēmu, neskatoties uz to, ka viņu vada vislabākie nodomi. Tie, kas uzķeras uz šī āķa, kļūst tikpat cietsirdīgi, turklāt nopelna arī lenteni.
Bērnam lentenis rodas no vecāku slēptās cietsirdības par sīkumiem, kurus viņš uzskata par milzīgu problēmu un arī citiem to pasniedz kā milzu problēmu.
sending...
