Vai karma pastāv? 25.09.2017

Inese jautā: Kāpēc ir karma, jo pēc idejas viss, visums, Dievs, vai jebkas kā to kāds sauc, ir mīlestība. Un vēl beznosacījuma. Tātad nav nozīmes ko kāds dara vai nedara, neviens to nenosoda, nevērtē, kur nu vēl liek atstrādāt. Tas tā pat kā es savus bērnus mīlu un es nekad to nepārstāšu, lai vai kas notiktu. Tad kāpēc man ir jāatstrādā un kādam jāsapelna, lai es atstrādātu? Jo tā tas izskatās pēc apburtā loka….vienā situācijā es atstrādāju, citā sapelnu un tik uz riņķi, un tik uz riņķi. Beznosacījuma mīlestībā tas nav iespējams, mums ir brīva izvēle, kas nevar tikt sodīta no kaut kā visuvarena (ja tā var teikt). Būtībā, tas visuvarenais ir mūsos, tad sanāk, ka mēs paši izveidojam šo riņķa danci un dancojam, kā vāvere ritenī. Bet vajag tikai kaut kā izkāpt, bet to neviens nezin…kā?

Es personīgi neticu tādas karmas pastāvēšanai. Mums ir katram savs ceļš, vienam taisnāks, vienam līkumaināks, vienam grumbuļaināks un viss. Katrs mēs esam vajadzīgs ar savu neatkārtojamo enerģiju, lai šī pasaulīte pastāvētu, visam jābūt tā kā tas arī ir. Ir jāpaslimo, ir jāizlamājas, ir jāmīl, ir jāienīst, ir jāmirst…tā tam būs būt.

Elvita Rudzāte atbild: Katrs cilvēks var ticēt tam kam viņš grib ticēt, Dievs nevienam neuzspiež sevi mīlēt un ticēt Viņa dotajiem likumiem. Viņš patiešām mīl visus tādus kādi viņi ir, tikai Viņam ir skumji noskatīties, kā daudzi paši sevi un savu dzīvi iznīcina. Arī es nevienam nelieku man ticēt, tikai iesaku pārbaudīt manus vārdus praksē.

Karma ir enerģija, kuru rada cilvēks pats ar savām domām, vārdiem un rīcību. Ja cilvēks domā sliktas domas, piemēram, ienīst kādu cilvēku (rada sliktu karmu), tad viņš pats rada sevī slimību  – vēzi. Nevis Dievs viņam lika saslimt ar vēzi, bet cilvēks pats izdarīja tādu izvēli, neapzinoties savu slikto domu sekas – negatīvo domu iedarbību uz veselību. Ja cilvēks nožēlo savu kļūdu, apzinās neapgūto mācību, lūdz piedošanu un turpmāk izdara pareizas izvēles, saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, Dievs var sniegt cilvēkam vēl vienu iespēju – Savu žēlastību, un cilvēks izveseļojas no smagās slimības. Pat, ja vēzis ir saēdis cilvēka organismu tik ļoti, ka vairs nav ko glābt, Dievs paņem šo cilvēku pie Sevis viegli un maigi. Bet, ja cilvēks neko nemācās, un turpina nīst, tad aiziešana no fiziskā plāna ir ar ļoti lielām mocībām, ar lielām sāpēm.

Ja cilvēks dara labus darbus, viņš rada pozitīvu enerģiju (labu karmu), kas pie viņa atgriežas kaut kādā dzīves situācijā kā veiksme vai kaut kādas ieceres veiksmīga īstenošanās. Citi brīnās, kāpēc cilvēkam tā veicas, kāpēc viņam izdodas tas, kas citiem neizdodas? Tāpēc, ka viņš šo veiksmi pirms tam ar labiem darbiem bija nopelnījis, nevis tāpēc, ka Dievs viņam to būtu devis tāpat vien. Pats cilvēks ar labiem darbiem radīja pozitīvu enerģiju, kas atgriezās pie viņa atpakaļ kā ieceres izdošanās.

Mums katram ir tāds ceļš, kādu mēs to ejam ar savām izvēlēm. Jo vairāk pieļaujam kļūdas, jo vairāk ciešanu mūsu ceļā. Es piekrītu, ka katram mums ir sava loma, lai notiktu evolūcija, un kādam patiešām ir jābūt sliktajam, lai kāds cits no viņa varētu kaut ko mācīties, bet tas neattaisno mūsu slikto rīcību, sliktus vārdus vai sliktas domas.

Tā kā es sniedzu cilvēkiem palīdzību, tad man bieži nākas dzirdēt jautājumu – kāpēc tas notika tieši ar mani? Īpaši grūti to ir izskaidrot brīžos, kad cilvēks ir izmisumā. Ja cilvēki jau no bērnības zinātu par Dievišķā Karmas likuma eksistenci, tad šādi jautājumi nebūtu un es domāju, ka arī tik lielu ciešanu nebūtu. Tieši tāpēc, ka cilvēce ir tik ļoti attālinājusies no Dieva, tieši tāpēc ciešanas ik gadu kļūst arvien lielākas. Ne velti šā laikmeta slimība ir depresija, kas norāda, cik cilvēce kopumā ir neapmierināta ar dzīvi, kaut arī materiālā labklājība kopumā pasaulē ir augusi.

Tev patiešām ir izvēle, ticēt Dievišķā Karmas likuma eksistencei vai neticēt. Neviens tevi nespiedīs ticēt, dzīve visu parādīs…