Kādā veidā varu labot savu bezrežīma karmu? 27.09.2017
Signe jautā: Jau iepriekš pateicos par laiku, ko veltiet mūsu jautājumiem. Man ir jautājums par naktsmaiņām. Lasot Torsonovu, uzzināju, ka naktsmaiņu darbs arī esot sliktas karmas rezultāts, kas tagad neļauj ievērot dienas režīmu. Es naktsmaiņas strādāju kazino, kas, laikam, ir pavisam slikti. Varbūt jums ir ieteikumi kā padarīt Dievam
tīkamāku manu atrašanos šeit, jo cits darba piedāvājums kā nav tā nav jau 7-to gadu, lai gan daudz esmu sūtījusi cv un te esmu daudz labu iemaņu un kursu apguvusi. Tāpat man tas jāapvieno ar skolu. Kas ir vēl mazāk miega un režīma. Kādā veidā varu labot savu bezrežīma karmu?
Elvita Rudzāte atbild: Bezrežīma karmu var labot tikai pieņemot stingru lēmumu, ka es turpmāk tā vairs nedzīvošu, sākot meklēt risinājumus, lai izkļūtu no bezrežīma purva.
Dievs visiem cilvēkiem ir devis brīvo gribu un dažādas izvēles. Viņš mums piedāvā iespējas, bet ne vienmēr mēs tās pamanām, jo bieži liekas, ka tas nav iespējams. Darbs kazino patiešām nav vēlams darbs, jo ikviens strādājošais kazino uzņemas daļu karmas par katru cilvēku, kurš pateicoties kazino sabojā savu un viņa tuvinieku dzīvi. Visvairāk karmas uzņemas kazino vadītāji un īpašnieki.
Es reiz konsultēju kādu vadītāju no kazino, kurš centās izprast dzīvi. Tomēr brīdī, kad viņam teicu par slikto karmu, kuru viņš uzņemas, vadot kazino, redzēju, ka viņš it kā aizvērās. Naudas apjoms, ko viņš pelnīja bija tik liels, ka neviens cits darba devējs viņam tādu algu piedāvāt nevarēja. Arī šajā kazino darbinieki tika labi izglītoti, un tas viņiem patika un piesaistīja uzņēmumam. Tikai diez vai viņiem mācīja, ka šajā vietā strādājot, viņi uzņemas sliktu karmu.
Man ir zināms kāds garīgā ceļa gājējs, kas strādā kazino apsardzē. Kad viņam jautāju, kāpēc viņš strādā tādā vietā, tad atbilde bija: “Nav labākas vietas, kur iemācīties pazemību.” Tas, protams, ir labi, ka viņš apgūst pazemību, bet slikti, ka kazino īpašnieki var atrast darbiniekus, jo citādi šis bizness pastāvēt nevarētu.
Mūsdienās ir ļoti daudz darba iespējas. Ja nevari atrast darbu pie darba devēja un tev nespēj palīdzēt pat Nodarbinātības valsts aģentūra, tad varbūt Dievs grib, lai tu pats ar savu iniciatīvu nodarbini pats sevi. Kopš valsts ir pieņēmusi likumu par mikrouzņēmumiem, uzsākt savu uzņēmējdarbību ir daudz vieglāk nekā agrāk.
Es saprotu, ka ne visi var būt uzņēmēji, bet visiem Dievs dod iespēju strādāt Viņam tīkamu darbu. Ja cilvēkam ir īpašs uzdevums, tad viņam tiks liegtas visas iespējas, lai tikai cilvēku piespiestu darīt to, ko patiesībā Dievs no viņa gaida.
Bieži cilvēki saka, ka nevar atrast darbu, bet patiesībā viņi ir koncentrējušies tikai uz darba meklējumiem kaut kādā viņam noteiktā jomā un neskatās uz citām jomām. Nav tik liela problēma, ja strādā nakts maiņu darbu, ja tikai tavs darbs ir Dievam tīkams. Piemēram, mediķiem ir jāstrādā naktsmaiņās, jo palīdzība slimniekiem ir jāsniedz visu diennakti. Ja mediķi savu darbu veic ar mīlestību un apziņu, ka kalpo cilvēkiem, tad viņi saņem Dievišķo enerģiju nepieciešamā daudzumā, lai tikai viņi varētu turpināt šo kalpošanu. Ja mediķi šo darbu veic, lai nopelnītu, tad gan viņus sagaida izdegšanas sindroms vai ļoti liels nogurums.
Ja cilvēkam visu laiku ir situācijas, ka viņš nespēj pieturēties pie konkrēta režīma, tad viņam ir jāmācās saglabāt emocionālu līdzsvaru haosā. Arī tā ir mācība, kā justies mierīgi haosā, un to nepieciešams apgūt tiem, kam jāsniedz palīdzība citiem laikā, kad apkārt valda haoss.
Iesaku Signei pajautāt Dievam, kur Viņš vēlētos, lai Signe strādā? Dievs noteikti kaut kādā veidā sniegs atbildi.
Pastāstīšu patiesu dzīves gadījumu. Man ir zināma garīga ceļa gājēja, kas nespēja saprast, kas viņai būtu jādara profesionāli. Viņa apguva biškopību un šo darbu dara ar mīlestību, tomēr viņa saprata, ka viņai ir vēl kāds uzdevums. Viņa lūdza Dievam padomu un zīmi, ko Viņš vēlas, lai viņa dara un kādā virzienā viņai nepieciešams attīstīties? Citiem vārdiem sakot, viņa šo jautājumu uzdeva, palaižot to gaisā, un gaidīja atbildi. Man kāds cilvēks pastāstīja kā šī sieviete darbojas ar savu mazbērnu – cik lielu izdomu viņa ieliek, lai palīdzētu savam mazbērnam attīstīties intelektuāli un garīgi. Viņa nekur nebija mācījusies pedagoģiju, bet intuitīvi juta, ka bērni ir jāmāca savādāk nekā to dara esošā izglītības sistēma. Es viņai piezvanīju un vaicāju, vai viņa nevarētu padalīties savos atklājumos komandai, kas strādā pie Sirdsapziņas skolas attīstības, iesaistot arī viņu šajā darbā, kā arī izteicu domu, vai viņa nevēlas apgūt Montesori pedagoģiju, jo nekad nav par vēlu mācīties? Viņa negaidīti man iesaucās: “Laikam man Dievs caur tevi deva atbildi, kas man ir jādara, kā sevi jāattīsta.” Es teicu, lai viņa ieklausās savā sirdī. Ja Dievs tiešām mani izmantoja kā instrumentu, lai atbildētu uz viņas jautājumu, tad viņa to jutīs sirdī. Sirds gavilē brīdī, kad esi Dievu pareizi sapratis.