Kāds uzdevums/loma šajā pasaulē ir vēsturniekiem? 03.10.2017
Jānis jautā: Kāds uzdevums/loma šajā pasaulē ir vēsturniekiem? Un vai mūsdienu vēsturnieki to veic?
Elvita Rudzāte atbild: Pastāv teiciens: “Tauta, kas nezina savu vēsturi un nekopj savu kultūru, ir lemta izmiršanai.”
Vēsturnieku loma manuprāt ir ļoti nozīmīga, jo viņu uzdevums ir atklāt patiesību, izšķetinot patiesības graudus no nepatiesi safabricētas informācijas, un fiksēt patiesu informāciju nākamajām paaudzēm par notikumiem tagadnē. Diemžēl visos laikos ir bijuši cilvēki, kas informāciju ir sagrozījuši, apmelojuši cilvēkus vai pat radījuši nepareizu priekšstatu par notikumiem. Piemēram, mēs zinām ka interneta vidē ir ļoti daudz nepatiesas informācijas par notikumiem pasaulē tagadnē. Kamēr mēs esam dzīvi, mūs pārāk tas nesatrauc, jo mēs zinām patiesību. Bet kā nākamās paaudzes varēs saprast, kas ir patiesa un kas nepatiesa informācija, lasot mūsdienās radīto informāciju?
Lai atšķetinātu patiesību no nepatiesības, ir jābūt “atslēgām” pēc kā to izprast. Piemēram, cik daudzi no Latvijas iedzīvotājiem zina, kas patiesībā notika 100 gadus atpakaļ, kā Latvija ieguva neatkarību? Es nezinu kā vēsturnieki pētījuši šo laika posmu, bet es aicinu vēsturniekus papētīt šo laika posmu bez aizspriedumiem. Diemžēl šis laika posms vēl jo projām vēsturē tiek atspoguļots nepatiesi, neskatoties uz to, ka Latvija ir neatkarīga valsts un mūsu vēsturniekus nevar ietekmēt Krievijas vēsturnieki.
Ir viena liela problēma, ka no padomju laikiem Latvijā ir izveidota vēsturnieku un arī citu nozaru zinātnieku paaudze, kas netic Dievam. Diemžēl zinātnieki nezina, ka pieeja Kosmiskās datu bankas noslēpumiem ir tikai tiem zinātniekiem, kas tic Dievam. Visa patiesība par pagātnē notikušajiem notikumiem ir pieejama Kosmosa datu bankā, tur nav nekādu izkropļojumu, bet tai piekļūt var tikai ļoti augsti attīstīti gari. Tiklīdz Latvijas Universitātes vēstures fakultātē vēstures studentiem tiks mācīta Dievišķā zinātne, tā mēs varam cerēt, ka arī Latvijā būs diži vēsturnieki, kas spēs atšķetināt patiesību no nepatiesības. Tas pats attiecas uz citām valstīm un to vēsturniekiem, kā arī uz izmeklētājiem, kas izmeklē noziegumus. Visa informācija par veikto noziegumu ir pieejama Kosmosa datu bankā, bet vai mūsdienās ir kaut viens izmeklētājs, kas spēj šai informācijai piekļūt? Domāju, ka nav, bet potenciāli varētu būt, ja arī Juridiskajās fakultātēs mācītu Dievišķo zinātni. Latvijā zinātnieki varētu atklāt dižus atklājumus, ja tikai apgūtu Dievišķo zinātni, jo viņi spētu piekļūt Kosmosa datu bankai. Vai mūsdienu zinātnieki zina vēsturi par dižajiem zinātniekiem, kā piemēram, Ņūtonu, ka viņš bija ļoti ticīgs. Visi dižie pagātnes zinātnieki bija ļoti ticīgi cilvēki, un tieši tāpēc viņi spēja atklāt to, ko atklāja, jo viņiem bija pieeja pie Kosmosa datu bankas.
Es neesmu zinātniece, bet tieši tāpēc, ka es apgūstu Dievišķo zinātni pašmācības ceļā, es spēju saprast to, ko citi nespēj saprast, un brīžiem Dievs mani pat pielaiž pie Kosmiskās datu bankas, bet tas ir tikai tāpēc, ka es izdarīju izvēli Kalpot Viņam.
Pašlaik pasaulē ir ļoti sarežģīta politiskā situācija, neviens nezina kā tā beigsies, visi baidās no kodolkara. Tāpat mēs Latvijā esam nobažījušies par savu neatkarību, jo kaimiņš Krievija ir tik neprognozējams. Tomēr, ja mēs paskatāmies uz salīdzinoši nesenu vēsturi – 1940.gadu, tad es gribētu teikt, ka es pašlaik redzu līdzības tieši ar 1940.gada notikumiem. Es tik ļoti nebaidos no Krievijas brutāla uzbrukuma Latvijai, kā mani satrauc mūsu valstsvīru/dāmu uzvedība. Es personīgi uzskatu, ka 1940.gada notikumi var atkārtoties, esmu nobažījusies par nodevību, jo zinu, ka tieši nodevība ir Latvijas Valsts karma. Ja es drusciņ nezinātu vēsturi, tad mani šādas bažas nenomāktu. Tomēr es zinu, ka karmu var apturēt, un manuprāt tieši tas ir jāizdara mūsu paaudzei un šeit liela loma būtu vēsturniekiem, ja viņi pievērstu sabiedrības uzmanību uz tā laika notikumiem, salīdzinot tos ar mūsdienām. Sabiedrība no miega atmostos un nebūtu vairs tik lētticīga, sāktu domāt kam viņi vēlēšanās atdod savas balsis. Bet pats svarīgākais ir attīstīt sabiedrības apziņas līmeni, jo tikai augstas apziņas cilvēki vēlas zināt patiesību. Zemas apziņas cilvēkiem patiesība nav nepieciešama.
Diemžēl sabiedrība nesaprot tādu terminu kā apziņas līmeņa celšana, jo ir tik ļoti attālinājusies no Dieva. Sabiedrība domā tikai par intelekta attīstību, aizmirstot, ka intelektam nav nepieciešama patiesība, intelekts ir vērsts tikai uz mērķu sasniegšanu, un gatavs pat melot, lai tikai sasniegtu savus mērķus.
Es esmu optimiste, un ticu, ka pamazām vēsturnieki sāks veikt sev uzticēto lomu, un kalpos cilvēces labā kā patiesības nesēji un atgādinātāji. Pagaidām ir vērojams pretējs process, bet es ticu, ka jaunās paaudzes vidū būs diži gari, kas spēs šo darbu veikt tā kā Dievs to ir paredzējis.