Kā rīkoties, ja visi man zināmie veidi kā attīstīties noved pie neveiksmes? – pirmais turpinājums 07.10.2017

Kā rīkoties, ja visi man zināmie veidi kā attīstīties noved pie neveiksmes? – raksta sākums

Raivo jautā: Jūsu vēstules iespaidā šo un to secināju. Es nezinu, kā to racionāli un loģiski salikt kopā, jo atklāsmes “uzpeld”, bet tik pat ātri mēģina paslēpties. Centīšos rakstīt kā “uzpeld”, ja manis rakstītajā kaut kur vērojamas pretrunas, lūdzu no sirds piedot. Es cenšos.
Es vēlos kalpot Gaismai, tomēr šķiet, ka tā liks atbrīvoties no manis paša un visa, kas man ir. Tagad saprotu, ka kalpošana Gaismai liks atbrīvoties no manas pieķeršanās un no tā baidos. Es baidos, ka atbrīvojoties no pieķeršanās, es palikšu pilnībā tukšs un pamests (pat asaras acīs sariesās). Sajūtas gluži ataust tā bezpalīdzība, kuru sajutu, kad jau daudzus gadus atpakaļ mani tēvs draudēja sadistiski nogalināt un to gandrīz paveica, tikai pēdējā brīdi to pārtrauca, sacīdams: “Nākamreiz būs pa īstam, ja nedarīsi kā es lieku”. (Es mēģināju piedot – bija bezjēdzīgi, gan vizualizēt, gan uz papīra rakstīt, gan mācības mēģināt izvilkt) Tumsai apzināti es arī nekalpoju. Neapzināti – kas to lai zin, esmu lasījis dažādu ezotērisku literatūru un ne to labāko, klausīties nācies arī dažādus cilvēkus, kas no tā visa ir nogulsnēs zemapziņā, es Jums gluži vienkāršu iemeslu dēļ nepateikšu – man vienkārši, par laimi, nav pieejas savai zemapziņai. Es arī atbrīvojos no dažiem netikumiem – es vairs neapmeklēju un neklausos metāla koncertus, neiesaistos izvirtušās seksuālās aktivitātēs, nelietoju alkoholu un neapmeklēju vietas, kur to lieto. Nē, es neesmu dikti pareizs, man ir daudz netikumu. Tomēr atbrīvošanās no netikumiem, mani nedziedē, bet gan draud mani vispār iznest no orbītas (sajukt prātā).

Es esmu ļoti intelektuāls (to bieži man uzsver – gan slavējot, ka ar savu prātu sasniedzu dažādas lietas, gan kritizējot, ka man ir pārāk “algoritmiska” domāšana un neprotu piemēroties, tā teikt “sajust”). Stingru ticību Dievam es nejūtu, lai arī vairākkārt esmu piedzīvojis nepaskaidrojamus notikumus, turklāt nāves briesmas, kas neticamā veidā atrisinājās. Dzīve šķiet līdzīga mana tēva draudiem, kas draudēja man atstāt bez elpas tik ilgi, kamēr es nepalikšu zils un gandrīz nezaudēšu samaņu un tad atļaus elpot. Tāpat arī mana dzīve – tieku nospiests līdz pēdējam pakāpienam, kur tālāk dzīve vairs nav iespējama un tad nāk atelpa – ienāk tik daudz pozitīvu lietu, it kā augšāmcēlies. Šķiet, ka beidzot viss ir garam, un tad viss sākas no jauna. Jā, Jums ir taisnība, es vēlos dzīvot materiāli nodrošinātu dzīvi – tādēļ, lai es būtu neatkarīgs. Ar naudu es vismaz varu sev dzīvokli noīrēt, pabarot sevi utt. Man šķiet, ka ar naudu es varēšu par sevi parūpēties.

Es nemācēšu Jums atbildēt par tiem grabuļiem un cik ļoti tie mani saista, jo laika gaitā no tiem esmu kaut kā atbrīvojies. Agrāk man bija būtiski būt stilīgās drēbēs un nēsāt glaunāko telefonu, tagad man jebkurš telefons no kura var piezvanīt ir labs un drēbem galvenais nosacījums, lai ir tīras. It kā kaut kas mainās. Kur ir iespējams atrast Jūsu minētās vietas, kur sākt “atbrīvošanos”?

Zāles nepalīdz, mēģināts plašs klāsts medikamentu. Ārsts atzinis, ka “kaut ko” jau varot dot un “kaut kas” jau varot palīdzēt, bet tas vairāk būšot šāviens tumsā.

Diemžēl lasīt gudras grāmatas ir vienīgais, ko no šī procesa protu. Man nav sirds, man ir prāts. Jau no bērnu dienām dzīvojot ar tādu tēvu, kura uzvedību nevarēja prognozēt, es iemācījos domāt. Es katru vārdu izvēlējos ar bailēm un laika gaitā apguvu “pareizo algoritmu”, lai mani nemocītu. Skolā to ļoti novērtēja, ka jau sākot savas gaitas man bija īpašas intelekta spējas modelēt vienu situāciju zibenīgi ātri un tad izvēlēties “pareizo”. Tas noteica manu tehnisko ievirzi skolas gados. Tikai diemžēl pedagogi neizprata to, ka tas nav ģēnija gēns, bet gan ietrenēts domāšanas modelis, kurš tiek attiecināts uz dzīvi kopumā (kas nav pareizi), bet eksaktajos priekšmetos parāda ļoti labus rezultātus (kas jāatzīst – ir pozitīvi). Tomēr pedagogus nevainoju, es savas jūtas nedz zināju, nedz ja būtu zinājis – nebūtu stāstījis.

Atkārtoti, lūdzu piedošanu, ja izlaists secīgums. Mana domāšana nedaudz ir zem emocijām, kas neļauj strukturēti atbildēt. Tomēr gala atbilde – kalpot tumsai vai Gaismai? Noteikti atbilde ir Gaismai, citādi es nebūtu mēģinājis vismaz kaut ko sevī mainīt (kā aprakstīju augstāk) un nebūtu uzcītīgi mēģinājis piedot. Es vismaz tā domāju.

Tomēr, galu galā, Jūsu nostāja ir skaidra:
1. Nepieciešama droša vieta, kur augt garā – kā minējāt daba vai garīgās celtnes (zem šī domāju gan ašramus, gan klosterus u.c. atbilstoši kultūrai). Kur tādu vietu atrast – piedevām pieejamā veidā?

Elvita Rudzāte atbild: Es personīgi esmu apmeklējusi tikai vienu šādu vietu – Avatāra Šri Satja Sai Babas Ašramu Indijā, Puttaparti. Diemžēl Sai Baba vairs nav fiziskajā plānā, bet ir palikuši iemiesojumā Viņa skolnieki, kas turpina kalpot Dievam un visai dzīvai radībai. Ašramā notiek lekcijas un daudz garīgās attīstības un kultūras pasākumu, visi tie ir bez maksas. Katru dienu notiek lūgšanas, dziedot bādžanas un vēdas. Nav svarīgi, ja nesaproti dziedājumu, jo atrodoties šajā Dievišķajā gaisotnē, pie tevis atnāk daudz atklāsmes, kā arī notiek ļoti spēcīga ķermeņa tīrīšanās.

Ja cilvēks ir gatavs kalpot, viņam atļauj Ašramā uzturēties bez maksas. Viņš tiek pabarots un apģērbts, viņam ir jumts virs galvas. Daudzi no attīstītām valstīm ir braukuši uz šo Ašramu, lai atgūtu veselību un iekšēju mieru. Ja es kādreiz nezināju, kas ir mīlestības enerģija, tad pie Sai Babas Ašramā es pirmo reizi sajutu mīlestības enerģiju, un izbaudīju to sajūtu, ka esi gatavs ļoti daudz darīt Dieva labā, nesavtīgi kalpojot cilvēcei.  Vairāk par Sai Babas Ašramā notiekošām aktivitātēm un kontaktiem var lasīt: http://www.sathyasai.org/

Dienvidindijā dzīvo garīgā Skolotāja Amma, kurai arī ir Ašrams un viņa palīdz cilvēkiem tikai ar savu mīlestību. Katru gadu rudenī viņa viesojas Eiropā. Cik zinu, viņa būs Somijā, tā kā ir iespēja ar viņu tikties. Visa informācija ir pieejama Ammas mājas lapā: http://amma.org/

Nav obligāti jābrauc uz Indiju, arī Latvijā ir iespējams gūt sirds mieru un atbrīvoties no tumsas spēku ietekmes. Latvijā vīriešiem ir pieejams Dominikāņu klosteris, katoļu klosteris, pareizticīgo klosteris, kur noteikti ir arī viedi cilvēki, kas spēs palīdzēt labāk izprast dzīvi. Latvijā ir brīnišķīgi meži, kur var pabūt vienatnē, saplūstot kopā ar dabu, izjūtot tās varenību un mīlestību.

Es iesaku Raivo lūgt piedošanu visiem tiem gariem, kuriem viņš ir nodarījis pāri iepriekšējo dzīvju un šīs dzīves laikā, īpaši sava tēva garam, kurš šajā dzīvē viņam atdeva atpakaļ karmisko parādu. Es nesaku, ka tas atrisinās problēmu, bet tas ir svarīgi, jo Raivo ir ļoti slikta karma no iepriekšējām dzīvēm, un iespējams tur arī slēpjas atbilde, kur viņš ir saņēmis tādu ietekmi no tumsas spēkiem, kas turpina viņu ietekmēt vēl šajā dzīvē. Raivo ir jālūdz palīdzība Dievam, lai tas atbrīvo viņu no tumsas spēku ietekmes. Dievs redz, kas patiesībā notiek Raivo sirdī, vai viņš patiešām ir izvēlējies kalpot Gaismai vai tikai tie ir pareizi vārdi. Dievu nav iespējams apmānīt, bet Dievs sniedz žēlastības pilnīgi visiem, arī tiem, kas Viņu ir mēģinājuši zaimot un kalpojuši tumsas spēkiem, ja tikai redz, ka cilvēks savas kļūdas nožēlo un ir gatavs kalpot Viņam. Viss ir Raivo rokās. Ne velti pastāv teiciens: “Katrs pats ir savas laimes kalējs.”