Pieredzes stāsts – kā es palīdzēju nelabvēlīgai ģimenei 13.10.2017
Staigājot ar ratiņiem, biju ievērojusi sievieti, kurai bija līdzīga vecuma bērniņš, bet kurai bija alkohola problēmas. Cilvēkam dzerot, kaut kādā mirklī var pēc sejas to redzēt! Bieži satiekot viņu uz ielas, konstatēju, ka bērniņš, manuprāt, bija neadekvāti saģērbts, vai mirkļos, kad skaidri redzēju, ka sieviete ir dzērusi –nodomāju, kur ir mazā meitenīte. Vienā no tādām reizēm izsekoju, kur sieviete dzīvo, un konstatēju, ka ziemā -15 grādos (auksta diena bija), nenāk dūmi no skursteņa! Mani uztrauca, vai bērniņam viss ir kārtībā!
Piezvanīju paziņai uz Sociālo dienestu, pastāstīju savus novērojumus, bet atbildē saņēmu līdzīgus vārdus “šis gadījums vēl ir normāls, mammai jau ir draudēts, ka tiks atņemts bērns, bet viņa par bērnu vēl rūpējas”.
Iekšējā sajūta lika, lai, tomēr, ieeju un pārbaudu. Sarunāju, ka draudzene atbrauc un pieskata manu bērniņu, bet pati devos iekšā mājā. Durvis atvēra manāmi iedzēris vīrietis, un vienīgais, ko es spēju tajā mirklī pateikt (samelot), ka esmu no Sociālā dienesta un vēlos apskatīt kā klājas bērnam. Tur bija kompānija jautrā prātā, kura ļoti sabijās un man pat likās, ka kļuva par pāris grādiem skaidrāki. Par bērnu teica, ka esot aizvests pie radiem uz Limbažiem! Es tam nenoticēju un sāku uzdot daudz jautājumus! Beigās sieviete nobijās un pateica, ka bērns ir blakus istabā! Ar bērnu fiziski viss bija kārtībā, bet jutu, ka viņa labprāt būtu devusies man līdzi! Man meitenītes palika ļoti žēl, bet es zināju, ka nedrīkstu viņu ņemt un vest prom. Palūdzu, lai kompānija izklīst, protams, piedraudot ar pašvaldības policiju.
Turpmākos mēnešus es nācu 3x nedēļā pie šīs ģimenes. Dažādos dienas laikos. Gāja visādi, bet jau 2.nedēļā, māja tika regulāri kurināta, bija silts ēdiens bērnam, sāka gandrīz 3.gadniecīti mācīt iet uz podiņa! Mēs daudz runājām un es sapratu, ka sievietei bija ļoti nepieciešami vienkārši padomi kā veidot sadzīvi, kā rūpēties par bērnu! Patiesībā mēs runājām par lietām, kas mums normālām (ja tā vispār var teikt) mammām, sievietēm ir pats par sevi skaidrs.
Pēc pusgada apciemošanas es pārtraucu nākt pie viņām. Pieļauju domu, ka šos mēnešus kamēr es nācu, viņa dzīvoja lielās bailēs, lai neatņemu viņai bērnu. Pateicoties mūsu kopā būšanai viņa iepazina, kas ir bibliotēka. Pierunāju ielikt spirāli. Mazā meitenīte sāka iet bērnu dārzā, jo izrādījās bērns nekur nebija pieteikts.
Redzēju kā mainījās sievietes ikdiena, parādot, ka ir kaut kas vairāk par šo māju un dzērāju kompāniju. Viņas lēmums atmest smēķēšanu bija man milzīgs pārsteigums.
Mans lielākais ieguvums no kopā būšanas – sapratne, ka es varētu adoptēt svešu bērnu un iemīlēt to!
sending...
