Pasaka par Augustu un Martu 08.02.2013

Reiz iemīlējās un apprecējās divi jaunieši – Augusts un Marta. Tā kā jauniešu ģimenes bija nabadzīgas, viņi par goda lietu uzskatīja paši saviem spēkiem veidot savu ģimenes ligzdu, neapgrūtinot vecākus. Jaunā ģimene devās pasaulē laimi meklēt. Viņi gāja vairākas dienas pa taisnu ceļu cauri mežam, pārnakšņojot mežmalā. Tā viņi gāja, līdz nonāca krustcelēs. Krustcelēs bija ceļu virziena rādītāji – ceļš pa labi veda uz Naudas pili, ceļš pa kreisi veda uz Baudu pili, bet taisnvirziena ceļš veda uz Mīlestības pili. Jaunieši apjukuši raudzījās viens uz otru un nesaprata, pa kuru ceļu iet tālāk. Te nezin no kurienes uzradās sirmgalvis ar gariem sirmiem matiem, garu sirmu bārdu, ģērbies baltās lina drānās. Sirmgalvis pienāca klāt jauniešiem un jautāja: „Vai esat neizpratnē?” Jaunieši izbrīnīti raudzījās uz veco vīru un teica: „Esam apjukuši un nezinām, pa kuru ceļu tālāk iet, jo nezinām, kas mūs ceļa galā sagaidīs?” Sirmgalvis pasmaidīja un teica: „Ceļš pa labi ved uz Naudas pili. Naudas pilī jūs abi atradīsiet labu darbu un varēsiet lieliski nopelnīt, lai uzbūvētu paši savu māju. Taču ņemiet vērā: tiklīdz sāksiet strādāt un labi pelnīt, viss pārējais kļūs mazsvarīgs. Ceļš pa kreisi ved uz Baudu pili. Baudu pilī jūs vilinās dažādas baudas. Visa jūsu dzīve varēs paiet vienās baudās, taču ņemiet vērā, ka baudas pārņems jūsu dzīvi, un viss pārējais būs mazsvarīgs. Trešais ceļš ved uz Mīlestības pili. Mīlestības pilī jūs iemācīsieties viens otru patiesi mīlēt. Taču ņemiet vērā, ka Mīlestības pilī jums būs jāsastopas ar dažādām grūtībām. Ja pārvarēsiet grūtības, jūsu dzīvē vienmēr būs mīlestības pārpilnība. Ja nepārvarēsiet grūtības, būsiet nelaimīgi.”  

Jaunieši uzskatīja, ka viņu mīlestība jau ir patiesa, bet ar grūtībām viņi nevēlējās sastapties, tāpēc domu par ceļu uz Mīlestības pili atmeta kā pirmo. Baudu ceļš šķita vilinošs, taču jaunieši bija auguši nabadzīgās ģimenēs, tādēļ viņiem šķita, ka par baudām pāragri domāt, ka vispirms jānopelna nauda un jāuzbūvē māja, tikai pēc tam varēs baudīt dzīvi. Tāpēc vispirms viņi devās uz Naudas pili.  Sirmgalvis nebija melojis – tiklīdz jaunieši ieradās Naudas pilī, viņiem tika piedāvāts darbs ar labu atalgojumu. Jaunieši priecājās, ka varēs nopelnīt daudz naudas un uzbūvēt sev māju. Jaunā ģimene strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņi nepamanīja, kā paskrēja gadi, jo pārlieku bija ieslīguši darbā un naudas pelnīšanā.

Kādu vakaru Marta teica Augustam: „Mēs jau 10 gadus strādājam Naudas pilī, bet neko citu neesam redzējuši. Mums nav bērnu, bet mums ir sava māja un daudz naudas. Varbūt pietiks pelnīt? Labāk dosimies izbaudīt dzīvi Baudu pilī!” Augusts vien noteica: „Mēs vairs neesam tik jauni, lai mainītu ierasto dzīvi. Tomēr tev ir taisnība, vajadzētu paskatīties, kas notiek Baudu pilī. Tu paliec tepat un turpini strādāt, bet es iekārtošos uz dzīvi Baudu pilī un pēc tam tev atnākšu pakaļ.” Marta piekrita vīram, un nākamajā nedēļā Augusts devās uz Baudu pili. Kā jau sirmgalvis bija brīdinājis, Baudu pilī Augustu sagaidīja daudz dažādu baudu. Pilī valdīja jautrība un skaļas izklaides. Vienmuļā darba dzīve, pie kuras Augusts bija pieradis, šķita kā murgs. Viņš jutās tik laimīgs, baudot dzīvi, ka aizmirsa par savu solījumu Martai. Marta pacietīgi gaidīja vīru vairākus gadus, līdz saprata, ka vīrs neatgriezīsies, un pati devās uz Baudu pili meklēt vīru. Marta satika savu vīru, bet Augusts vairs nevēlējās Martu pazīt, jo bija pavadījis brīnišķīgu laiku kopā ar citām sievietēm, un Marta viņam vairs nešķita pievilcīga. Marta, ieraugot, kā vīrs ir pārvērties, gauži raudāja, taču arī Martas asaras nespēja Augustu iežēlināt. Marta saprata, ka ģimene ir izjukusi, un aiz pārdzīvojumiem devās prom no Baudu pils.

Viņa gāja pa ceļu un raudāja. Te nezin no kurienes viņai blakus nostājās vairāk nekā pirms 10 gadiem sastaptais sirmgalvis, kurš nemaz nebija izmainījies. Sirmgalvis uzrunāja Martu: „Kāpēc raudi, meitiņ?” Marta pastāstīja atgadījumu ar savu vīru, kā Baudu pilī bija to pazaudējusi un tagad ejot atpakaļ uz Naudas pili. Sirmgalvis domīgi uzklausīja Martu un teica: „Meitiņ, vai tad tev nepietiek ar to, ko esi nopelnījusi šo vairāk nekā 10 gadu laikā?” Marta pamāja ar galvu. Sirmgalvis turpināja: „Varbūt tev pienācis laiks apmeklēt Mīlestības pili? Tur tu sastapsies ar grūtībām, bet varbūt ir vērts tās pārvarēt, lai iepazītu īstu mīlestību?” Marta padomāja un noteica: „Līdz šim es domāju, ka Augusts mani mīl ar patiesu mīlestību, bet izrādījās, ka sākumā viņš mīlēja naudu, bet tagad baudas. Man laikam nekad nav bijusi vieta viņa sirdī. Bet ko gan es darīšu Mīlestības pilī, ja man vairs līdzās nav Augusta?” Sirmgalvis vien noteica: „Padomā gan par manu priekšlikumu.”

Marta atgriezās Naudas pilī. Turpināja strādāt, līdz saprata, ka darbs un nopelnītā nauda vairs viņai nesagādā nekādu prieku. Marta atcerējās sirmgalvja vārdus par Mīlestības pili un nolēma dzīvē kaut ko mainīt. Nonākot Mīlestības pilī, Marta jutās pavisam apjukusi. Pilī valdīja neparasts miers. Visapkārt bija sajūtama ziedu smarža. Martu pilī sagaidīja ceļā satiktais sirmgalvis. Marta bija priecīga, ka pilī sastop kādu pazīstamu cilvēku un apskāva veco vīru. Sirmgalvis viņai teica: „Šodien, meitiņ, atpūties, bet rītdien es tev pastāstīšu, kas būs jādara.” Sirmgalvis pacienāja Martu ar gardu maltīti, un pēc pastaigas pa Mīlestības dārzu Marta devās uz sev ierādīto istabiņu un aizmiga saldā miegā. Tik saldi viņa vēl nekad nebija gulējusi. Kad no rīta pamodās, Marta pie gultas ieraudzīja bagātīgi klātu galdu ar gardiem ēdieniem. Marta ietutrēja gardas brokastis,un tad viņas istabā ienāca sirmgalvis. Viņš teica: „Es tevi aizvedīšu pie skudru pūžņa. Tev būs tikai jāvēro skudru dzīve.” Marta vaicāja: „Vai tas būs mans pirmais pārbaudījums?” Sirmgalvis pamāja ar galvu. Marta vien nodomāja, ka tas nu gan ir pavisam vienkāršs pārbaudījums. Sirmgalvis aizveda Martu pie skudru pūžņa. Marta notupās uz ceļiem pie skudru pūžņa un sāka vērot skudru dzīvi. Te pēkšņi Marta atskārta, ka, raugoties skudru pūznī, viņa redz savu un Augusta dzīvi Naudas pilī. Viņai bija žēl skudru, kuras tikai strādāja, neko citu apkārt sev neredzot. Skudrām dzima arī bērni, bet tos pieskatīja citas skudras, nevis mātes. Visi tikai strādāja, strādāja un neapstājās. Bērni izauga lieli, pat nesastopot savus vecākus, un turpināja tādu pašu dzīvi kā vecāki. Marta sāka gauži raudāt, saprotot, ka pavadītais laiks Naudas pilī bija veltīgi izniekots. Sirmgalvis teica: „Mīļais bērns, darba tikums ir ļoti labs tikums, bet nedrīkst strādāt tikai naudas dēļ. Nedrīkst domāt, ka laimīgai ģimenei ir nepieciešama tikai nauda. Nauda visiem ir nepieciešama, bet tikai tik daudz, lai apmierinātu vajadzības, nevis vēlmes. Jūs ar vīru pelnījāt naudu vēlmju apmierināšanai un aprakāt savu mīlestību darbā. Tā bija vislielākā kļūda, kuru jūs pieļāvāt. Augusta pienākums bija strādāt, bet tavs pienākums bija mīlēt vīru un to atbalstīt. Tu savu mīlestību atdevi darbam, nevis Augustam, tāpēc viņš tik viegli ļāvās baudu dzīvei.”  Pēc tam sirmgalvis aizveda Martu uz viņas istabu Mīlestības pilī, kur viņa naktī redzēja sapni. Sapnis vēlreiz atgādināja visus notikumus, kas norisinājās Naudas pilī.  

No rīta Marta pamodās nogurusi, bet pēc gardajām brokastīm un nelielas pastaigas pa Mīlestības dārzu možums un enerģija atgriezās, un te jau viņu gaidīja sirmgalvis, kurš Martu aizveda uz dārzu, kur lidinājās un čivināja krāsaini putni – gan lieli, gan mazi. Sirmgalvis teica: „Mīļais bērns, šis būs Tavs nākamais pārbaudījums. Vēro putnu dzīvi un tu daudz ko sapratīsi.” Tad sirmgalvis aizgāja, atstājot Martu dārzā vienu. Putni dziedāja, lidinājās, mīlējās, peldējās un draiskojās. Troksnis dārzā bija liels, bet to putni nemanīja, to ievēroja tikai Marta. Sākumā putnu izpriecas Martu uzjautrināja, bet tad viņa saprata, ka tieši tā dzīvo viņas bijušais vīrs Augusts Baudu pilī, un atcerējās sāpīgo brīdi, kad Augusts atteicās no Martas, aizejot pie citām sievietēm. Marta vairs nespēja noskatīties putnu izpriecās un raudādama aizbēga uz savu istabu Mīlestības pilī. Tur viņu sagaidīja sirmgalvis, kurš teica: „Mīļais bērns, vīrietim vienmēr ir jāsajūt sievas mīlestība. Es zinu, ka tu vīru mīlēji, bet noguruma dēļ nespēji vīram savu mīlestību izrādīt. Kamēr vīrs pats smagi strādāja, viņš tik skaudri mīlestības trūkumu neizjuta, bet tiklīdz radās iespēja iepazīt baudas, viņš par tevi aizmirsa. Tev ir jāsaprot, ka jūsu ģimenes izjukšanā nav vainojams vienīgi Augusts. Arī tu esi vainīga. Lai tu šajā pilī justos laimīga, tev Augustam jāpiedod viņa kļūdas un jāatver sirds mīlestībai. No rītdienas tu katru dienu iesi uz Mīlestības dārzu, piedosi Augustam viņa kļūdas, piedosi sev savas kļūdas un sūtīsi Augustam un visai pārējai pasaulei mīlestību. Es tev palīdzēšu izprast tavas neapgūtās mācību stundas, lai tu varētu atvērt savu sirdi piedošanai un mīlestībai.”

Marta strādāja ar sevi, izprata savas kļūdas, piedeva Augustam nodevību un sāka atvērt savu sirdi mīlestībai. Piedošana un sirds atvēršana mīlestībai bija grūtākie uzdevumi, ko sirmgalvis bija Martai uzdevis, jo brīžiem Marta sāka vainot Augustu, bet tad sirmgalvis izskaidroja Augusta rīcības cēloņus un Marta nomierinājās. Marta strādāja ar sevi vairākus gadus, līdz sirmgalvis teica: „Mīļais bērns! Beidzot tev ir izdevies patiešām piedot Augustam un atvērt savu sirdi mīlestībai. Tagad tu vari doties uz mājām, kuru uzcēlāt kopā ar Augustu.” Marta iesaucās: „Es negribu iet mājās, mani tur neviens negaida. Es negribu dzīvot vientulībā, ļauj man palikt šeit – Mīlestības pilī.” Sirmgalvis Martai atbildēja: „Nē, mīļais bērns. Tev laiks doties mājās.” Marta paklausīja un devās mājās.

Jau krēsloja, kad Marta tuvojās mājām. Viņa logā pamanīja gaismiņu. Sieviete sabijās un nodomāja: kurš gan ir iekārtojies viņas un Augusta namiņā. Pieejot pie loga, viņa ieraudzīja, ka pie kamīna krēslā sēž Augusts un domīgi raugās ugunī. Marta pieklauvēja pie durvīm, Augusts tās atvēra un, ieraugot Martu, nokrita pie sievas kājām uz ceļiem un sāka lūgties: „Mīļā Marta, lūdzu, piedod man, ka es tevi pametu. Es biju muļķis, ka nomainīju baudu dzīvi pret tevi. Piedod man muļķītim, bet es nesapratu, ko daru. Lūdzu, piedod man un ļauj man dzīvot kopā ar tevi.” Marta apskāva savu vīru un teica: „Mīļais, piedod man, ka es savu mīlestību apraku darbā un naudas pelnīšanā. Es nezināju, ka pārmēru liels darbs un naudas pelnīšana spēj apēst mīlestību, ka tev tās pietrūka. Piedod man muļķītei, ka ar savu nepareizo rīcību veicināju tavu aiziešanu pie citām sievietēm, bet kāpēc tu esi mājās un nevis Baudu pilī?” Augusts atbildēja: „Es domāju par mūsu kopdzīves jaukajiem brīžiem un ar katru dienu sāku arvien vairāk un vairāk ilgoties pēc tevis līdz sapratu, ka baudas man vairs nesagādā prieku, ka es mīlu vienīgi tevi. Tāpēc pirms dažām nedēļām es atgriezos mājās un biju apbēdināts, ieraugot, ka tevis nav mājās. Tomēr es nolēmu Baudu pilī vairs neatgriezties un gaidīt tevi. Esmu tik laimīgs, ka pārnāci!” Tad Marta pastāstīja par savu prombūtni Mīlestības pilī, abi apskāvās, un kopš tās dienas turpmākā dzīve ritēja laimīgi. Martai un Augustam piedzima trīs bērni, kurus abi ļoti mīlēja. Marta rūpējās par mājas soli un īpaši par savu vīru, bet Augusts cītīgi strādāja un vakaros laimīgs devās uz mājām, kur viņu gaidīja viņa mīļā ģimene.

Tāpēc vēl šobaltudien mīlestības mēnesis sākas martā, un mīlestība īpaši jauki silda līdz augusta beigām.

Autore: Elvita Rudzāte